Iz prīšku Latgalīšu Kulturys gazeta raudzeis vaira sasadorbuot ar regionalajim drukavuotajim medejim. Pīduovojom pyrmū sūli sadarbeibā ar „Vītejū Latgolys Aveizi” – LaKuGys rokstus byus vareiba skaiteit drukavuotā veidā, bet Vītejuos roksti byus skaitomi ari LaKuGys slejuos. Itymā reizē Skaidreite Svikša par kinys „Vīna vosora deļ vysu” izjimšonu.

„Mes dūmojam, ka myusu dorbi ir viņ laseite okeanā, nu bez ituos laseitis okeans byutu mozuoks” – ar itim Muotis Terezis vuordim gribīs suokt nalelu stuosteņu par kaidu vēļ svīžu, nu vysleidza jau goruzainu i apsveicamu entuziastu grupys īceri, kas aplīcynoj jūs grybu paruodeit cytim kū vaira par acimradzamū, kasdīnišķū i nūvērtēt eistyni vierteigū, i iz myusim īrostū, latgaliski tyvū pasaviert ari nu cytim skotupunktim. I tys nikas, ka tei byus viņ laseite lelajā kinu okeanā, nu tei byus latgaliski nu idejis da kinai, i ar tū gon Latgola, gon leluais kinu pasauļs klius, koč ari viņ drupeit, nu saturiski dziļuoki.

Pošuos maja beiguos Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosta Runču sātā veiksmeigi aizasuokuse jaunuokuos latgalīšu kinys „Vīna vosora deļ vysu” fiļmiešona. Kinys taiseituoji – Latgolys entuziastu grupa – aicynoj Latgolys izjiemiejus, pošvaļdeibys i vysus cytus interesentus napalikt vīnaldzeigim i atbaļsteit itū vierīneigū projektu. „Kurīs gon cyta, ka na mes – kurī asam ite, dzeivojam sovu dzeivi i taisam itū vītu taidu, kaida tei ri, tū pastuosteis cytim lobuok par myusim? Vosora var byut sprosta – saulaina, bezryupeiga. Nu var byut ari cytaida… dažaidu nūtikšonu pīpiļdeita, virdūša, darbeiga i pīmiņā palīkūša, viestureē, taida, kurymā koč kas rūnās,” soka itī izjiemeigī latgalīši.

Suokta jaunuos latgalīšu kinys „Vīna vosora deļ vysu” izjimšona

Pyrmūs sūļus kadru skotā iz pīsapiļdeišonys pusi spāruse ideji izjimt myusdīnu dramu par Latgolu. Nu tuos sižeta aproksta kliust skaidrs, ka atstotā Latgolys lauku sādžā rit ruodīs vīnmuļa dzeive ar nabeidzamim kasdīnys dorbim. Ar babu i dzedu dzeivoj jūs unuceite, kurei ir kai saulis spaiteņš darbeiguos, nu dzeivis nūgurušuos sīvītis i gluozeitis drauga izbejušuo muokslenīka dzeivē. Dāls ar vadaklu atsagrīž nu dorba uorzemēs i vīnmuļajā dzeivē īīt na viņ aizguojeibys jiutys… Vysutycamuok, ka kinys topšonys procesā īsaisteitajim itei vosora byus tikpoš naaizmierstoma kai tuos varūnim.

Vīna vosora dorba grupai…

Planavuots, ka fiļmiešona byus vysu vosoru, kotru nedelis golu. „Itei vosora myusim kotram byus korsta, eipaša, vīna iz vysu,” soka kinys režisords i projekta idejis autors Edgars Blinovs, ari kinys „Latgolys laikadečs” (2011) režisords.

Jaunuos kinys nūsaukums ari asūt Edgara izdūmuots, grybūt akcentēt laika nūzeimeibu, ītvarūt tū vīnys vosorys nūtikšonu vārputā i scenareja pamatā jamūt lauku vidi, cylvākus, latgalīšu volūdu, laikmeteigumu problematismā. Jis gribieja, kab tei byutu drama ar konkretim risynuojumim, pīduovuojumim, rūsynojūt skateituojus iz puordūmom. Pošureiz vyss nūteik piec plana: izvālātuo dorba grupa i atlaseitī akteri ir disciplināti, punktuali i ar nūpītnu attīksmi pret doromū dorbu.

Scenareja pyrmuo autore beja Ingrīda Arcihoviča, Ilze Sperga padareja tuo recenzeja, pie tuos Ineta Atpile-Jugane iztaiseja lobuojumus, puortaiseja i papyldynuoja scenareju i ar rezultatu režisors ir apmīrynuots, radzūt, kai vyss vizualizejuos, aprisis giust ari kinys kūpskots, tyvynojūtīs suoku īcerei. Vēļ kinys izjimšonys grupā ir: Kristaps Višs (dekorators), Edgars Pavlovskis (fotografs, dizainers), Sandija Sarkane (kostīmmuokslineica, grymātuoja), Inese Dundure (muokslineica), Guntis Rasims i kapela „Vīteri” (muzyka), operatori Artis Vītols, Sergejs Čakāns, Vitālijs Dudarenoks, scenaristis Ineta Atpile-Jugane i Ingrīda Arcihoviča, sabīdryskūs attīceibu specialiste Laura Sondore.

Kinys izjimšonys vīta asūt nūsavierta jau seņuok, pat pyrma īprīškejuos kinys topšonys, gastejūt pi drauga babys, kurei tī dzeivuojuse. Sāta asūt ideala vīta – ar latgaliskuo sadzeivis līcinīkim – kuormim, ar šmuku dobu. Vysuidealuokais asūt tys, ka piec kotrys filmiešnys nav juonūjam dekoracejis, jo sātā nivīns nadzeivoj, tū tik pīsaver daruga krysttāvs Jurs Runčs. Gondreiž vysys kinys epizodis planavuots fiļmēt taišni ite, viņ pādejuo epizode kab palīk nūslāpums. Planavuots īmyužynuots ari Juoņa dīnys svieteišonu, sīna tolku, zapts vuoreišonu i daudzys cytys padareišonys.

Runojūt par kinys tehniskū pusi, Edgars prīcojās par sadarbeibu ar Latgolys Regionaluos televizejis puišim, taišni jūs urdeišona pamudynuojuse izsuokt jaunu projektu. Edgars atsazeist: „Jī mani īsaisteja Latgolys entuziastu grupā. Niu vysi taisejom klipu Sovvaļnīka dzīsmei. Ideju daudzi, nu vysam sovs laiks, kab tik nazyud gribiešona. Tāņ laiks taiseit itū izsuoktū kinu.”

… i vīna vosora kinys varūnim.

Tai kai jaunuo kina byus kai myusdīnu Latgolys nūtikšonu i realeju spīgeļs, tod, eistynojūt itū projektu, teik popularizāta Latgolys kulturvide, tradicejis i latgalīšu volūda vītejā, nacionalā i starptautiskā leiminī, teik pīvārsta viereiba asūšai situacejai Latgolā gon dokumentejūt tū, gon pīduovojūt sovu viertejumu vysā, kas nūteik itūšaļt tipiskā latgalīšu sātā, saimē, situacejos.

Edgars pauž cereibu, ka tiks rasti rysynuojumi, kab maineiti kinys izjimšonys laikus, jo vysi akteri ir aizjimti, daudzi ir kulturys darbinīku, daži pat brauc nu Reigys i Daugovpiļs. Akteru atlasei dasasaciejuši 58 ļauds, kotrs gribiejs paraudzeit sevi, pīpiļdeit vosoru, nu rezultatā – par golvonūs lūmu atveiduotuojim izvālātys gon Latgolā pazeistami ļauds, gon dūta īspieja ari jaunajim talantim. Īprīšk ir fiļmiejušīs: Ilmārs Dreļs i Aleksandrs Lubāns (obeji „Latgolys laikadečī”), Andris Rudzinskis („Cylvāka bārnā”). Golvonuos lūmys atveiduotuoju Dailu Ekimāni (kinā Muore Meirāne) režisors „atrods” pots, jo atlasē itai lūma pīmāruotu kandidaturu nabeja (tykuse maklātasīvīte ar dziļom, nu drupeit skumom acim). Ari golvonuos veirīšu lūmys atveiduotuojs Ilmārs Dreļs (kinā Vikters Meirāns) izvālāts īprīškejuos pīredzis deļ, jo laiks moksoj naudu, nu dorbs ar īsuocejim, pi tuo golvonajā lūmā byutu laikītiļpeigs (rakstureiguokuo klaida vysim īsuocejim asūt vieršonuos kamerā i itūs baiļu puorvariešonys ilgs process). Vēļ lūmuos īsajuss: Gunta Sidorova, Olga Jermakova, Līna Zaharāne, Terēzija Ladusāne, Santa Seržante, Artūrs Butkevičs, Māra Pastare, Uldis Lupiks, Valentīna Oborenko-Urtāne, Diāna Bernāne.

Daila jau piec pyrmuos filmiešonuos asūt pascejuse, ka nūteikti scenarejā juopadūmoj par pozitivisma notu, jei nagryb, kab Latgola tyktu ruodeita depresiva, propuluse i nabadzeiga, bet gon juoruoda, ka Latgolā teik izmontuota Eiropys fondu nauda, ka Latgola atsateista i cylvāki ite pasaryupej gon par sevi, gon cytim. „Prūtama līta, raudzeisim, nu bez negacejom navar iztikt, jo tod zuss tycameibys moments. Daudzi kas ir dzeivis dale, cyta līta ir tū nūglobuot zamtekstā, ruodeit pavuicūšā, analitiskā gaismā,” soka Edgars i sūlej, ka nūtikšonys i personaži byušūt koloriti i īsaisteiti interesantuos situacejuos.

„Juocar, ka itei kina liks kotram aizadūmuot par sovu vītu Latgolā, par īspieju byut nūdereigam sovai zemei, regionam, piļsātai, napalikt vīnaldzeigam iz apleicīni, nūteikūšū, vīnkuorši byut, meiļuot, paleidzēt sev tyvajim,” soka Edgars. Myusim Latgola ir juopopularizej, i kinā tys tiks dareits ar tradiceju paruodeišonu (pīmāram, ols dareišonu, kurai tiks pīaicynuots meistars, kab procesa nūrise byutu piec īspiejis realistiskuoka), ar volūdys skaneigumu, ar muzyku. Vuordu sokūt – ar tū latgaliskū, kas ir myusu lapnums.

Atlīk nūvēlēt lobvieleigus laikapstuokļus, pakļuoveigu režimu dorbūs, vaira atsauceigu sponsoru i tū, kab eistynojās īcere – 2013. goda majā kinu pīduovuot skateituoju viertejumam.

Skaidrīte Svikša, „Vietējā Latgales avīze”

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par kinu “Vīna vosora deļ vysu”