22. julī Rēzeknis nūvoda dīnu laikā Rēzeknis nūvoda Kantenīku pogosta kopūs tiks pastateits pīmineklis latgalīšu literatam Juoņam Klīdziejam, kura vīns pazeistamuokajim dorbim ir romans „Cylvāka bārns”, kurū eipaši slavanu padareja režisora Juoņa Streiča kina ar taidu pat nūsaukumu.

Pīminekļa autors ir lītovīšu tielnīks Henriks Orakausks i tymā byus atveiduots bronzā līts puika ar sovu suneiti, kuri sēdēs iz akmiņa. Akminī byus īgravāti vuordi, kū romana „Cylvāka bārns” Boņuks saceja sovam draugam – suneišam Žikam: „Ūtrys leidzeigys dabasu pusis nav vysā pasaulī”.

Pīminekļa izgataveišonys i izstuodeišonys izmoksys ir ap 10 000 latu, kas ir gon Lauku atbolsta dīnasta finansiejums, gon pošvaļdeibys finansiejums, gon arī zīduojumi.

Atguodynojam, ka paguojušā nedeļā izguojuse režisora Juoņa Streiča gruomota „1991. Tys garais cylvākbārna gods”, kurā īkļauta ari režisora i rakstnīka sarakste.

Juoņs Klīdziejs

Rakstnīks i dzejnīks Juoņs Klīdziejs dzims 1914. godā Kantinīku pogosta Liužys sādžā, vuicejīs Rēzeknis komercškolā i Latvejis Universitatis Lauksaimnīceibys fakultatē. Pyrmais Klīdzieja dzejūļs „Vēsture” publicāts žurnalā „Sauleite” 1931. godā, nu pyrmū romanu „Jaunīši” Klīdziejs publiciejs 1939. godā.

Kara godūs Juoņs Klīdziejs emigrieja iz Vuoceju, nu tuos 1950. goda tuoļuok iz ASV, kur piečuok Kalifornejis Universitatē īgivs magistra gradu kliniskajā sociologejā.

Dzeivis laikā Klīdziejs izdevs 24 gruomotys, bejs Rakstnīku savīneibys bīdrs i Latvejis Zynuotņu akademejis gūda lūceklis. Par sovim dorbim sajiems dažaidu kulturys fondu premejis i bolvys.

Literats myužeibā nūguojs ASV, Kalifornejis štatā 2000. goda 2. majā – eisi pyrma sova 86. jubileja. 2008. godā Juoņs Klīdziejs i juo dzeivisbīdre Emīleja Klīdzieja puorapbedeiti Klīdzieja dzymtys kopūs Kantenīku pogostā.

Informacejis olūts – viestu agentura LETA