21. julī pyrma 120 godu dzims latgalīšu dzejnīks Seimaņs Putāns. Da 30. juļam Putānam veļteita izstuode apsaverama Rēzeknis Centralajā bibliotekā.

Seimaņs dzims 1892. goda 21. julī Malinovys (niu Bikernīku) pogosta Lipišnīku dzeraunī pi Daugovpiļs. 1910. godā beidzs Bikernīku Ministrejis školys divejis klasis, bet piec treju godu 1913. godā īsaukts karadīnastā, dīniejs Sibirejā, nu 1917. godā piec īvainuošonys karā atsagrīzs Latvejā, piec tam nu jauna mobilizāts, pīsadalejs pylsūņu karā Sorkonarmejis pusē. Piec atsagrīzšonys Latvejā 1921. godā struoduojs par kurjeru slymūs kasē Rēzeknē. Struoduojs par dzeļžaceļa sorgu Daugovpilī, piečuok dorba gaitys turpynuojs Talsūs, Tukumā, Rucavā, Jalgovā, nu 1954. godā piec pieckara godu dorba Rēzeknis mežsaimnīceibā i Reigā Vaļsts bankā (sorgs) pensejis godūs suocs dzeivi Makašānu pogosta Jurku dzeraunī. Mirs 1969. godā i paglobuots Mīra īlys kopūs Rēzeknē.

Seimaņa pyrmuo publikaceja bejuse 1912. godā gazetā „Drywa” (dzejūļs „Kometa”), piečuok dzejūli publicāti komunistu gazetā „Taisneiba”, nu 1921. da 1934. godam latgalīšu i krīvu volūdā saraksteitī dzejūli publicāti žurnalūs „Zīdūnis”, „Reits”, „Latgolas Škola” i avīzēs „Jaunō Straume”, „Latgolas Dorbs”, „Trudovaja misļ” i c. Nu 1960. goda klivs par Rakstnīku savīneibys bīdru.

Dzeivis laikā Seimaņam Putānam izdūtys 10 gruomotys (nu tom 2 krīvu volūdā). Pyrmuos „Dūmas un nūpyutas” i „Dainas myusu jauneibai” izdūtys 1922. godā, pādejuo „Tovā vōrdā” 1960. godā, nu manuskriptā palykuse epigramu, sentenču i aforismu izlase „Dzeives ceļā”.

Dzejnīka pyurā ir vairuoki simti dzejūļu, kas paraksteiti ar vairuokim desmitim vysaidu pseidonimu (daži nu tim Apmōneitais, Apsmītais, Čangalāns, Dryumais dzejnīks, Elektrons, Katōļs, Malinovīts, Orōjs, Vīntulis, Zemnīks). Koč juo dorbūs i natryukst naveikleibys, naizkūptu formu i solkonuma, dzejnīkam ir pīmits talants i juo daiļradis suokumā saraksteituo dzeja atzeita par saistūšu i aizkustynuojumu raisūšu, tauta ar atzineibu pījāmuse i labi saprotuse dzejūļus par naizgleituotūs i nabadzeigūs ļaužu vuorgim.

S. Putāns ir personeiba, kura sevī nasuse skumis i tragismu, kas atsaspūguļuojs gon juo dzeivis guojumā (jau agrā jauneibā spīsts puorjimt saimnīceibys vadeišonu, napīteikama izgleiteiba, atlaists nu dorba, naspiejs tikt uorā nu nabadzeibys, par dzejūlim sūdeits ar arestu cītumā, aviacejis izliduojumā sadaguse īdzeive i rūkroksti, smoga slimeiba…), gon daiļradis tematikā (osoru i bādu zeme Latgola, nabadzeigī ļauds i jūs cīsšonys, dzeive bez prīcys, nataisneiba) i literaruo dorba ceļā pi skaiteituoja (daļa gruomotu aizlīgta, antireligiskuos dzejis dieļ nūsavērse dīvbejeigī latgalīši).

Labi S. Putānu raksturoj juo poša dzejis ryndys:

„(..)

Maņ pateik klauseitīs, kai cyti
dzīd dzīsmes, pylnas skumeibas,
maņ pateik klauseitīs, kai dzīsmēs
apdzīd vōrgus, cīsšonas.
Leidz nōvei skumšu ari es,
leidz nōvei skumeigs staigōšu,
un laikā īdvasuma dzīsmes
es pylnas skumes dzīdōšu.”

Informacejis olūts i vaira skaiti – Rēzeknis Centraluos bibliotekys sātyslopā