Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izguojušys divejis jaunys gruomotys.

Juļa vydā Rēzeknis Centralajā bibliotekā tyka prezentēts jaunuokais „Tāvu zemes kalendars” laidīņs 2013. godam. „Tāvu zemes kalendars” ir kulturviesturiska i literara godagruomota, kas izīt jau 74. godu. Itymā godā 302 puslopuos publicāti 40 autoru dorbi. Itymā godā iz kalendera vysā sovā gūdeibā iz vuoka rūtojās Leiksnys bazneica.

 

 

Jauns dorbu kruojums „Aiz mežim snīgōtim”, kurymā atrūnomi pamatā dzejiski aforismi, izguojs ari tulkuotuojai, dzejneicai i publicistei Eleonorai Tjarvei. Gruomotys vuoka nūformiejumā izmontuota Jura Gaigala glezna „Soltuo zīma”.

Eleonora Tjarve dzymuse Rēzeknis nūvoda (tūlaik apriņča) Maltys pogostā 1930. goda 25. aprelī. Vuicejusīs Zīdukolna pamatškolā, piec tuos Rēzeknis pedagogiskajā školā. Tymā laikā Eleonoru skuore smoga slimeiba, nu tys natraucieja piec laika vuiceibys turpynuot i izsuokt studejis Latvejis Vaļsts universitatis Viesturis i filologejis fakultatē. Jau studeju godūs Eleonora pīsavārsuse literaturai – publicāti gon juos pošys dorbi, gon daudzi i dažaidi tulkuojumi nu krīvu i bulgaru volūdys, kas ari ir golvonais juos radūšuos dzeivis dorbs. 1984. godā Eleonora izjimta Rakstnīku savīneibā.

 

Aiz mežim snīgōtim

CEĻRŌDIS SIRDEI

Bērneiba –

reita saulstors, kas glaužās
Pi ik zīda un lopas.
Asareņa.
Mōtei syudzeiba gauža.
Dzeives ābeces lopā
Pōsaceņa.

Jauneiba –

cērteigs dōrznīka kaplis,
Ar kū dvēseles vērskōrtu
Uzirdynoj,
Lai tur īsātais sapyns
Aug un saulzīdu sōrtu
Uzzīdynoj.

Vacums –

zīmas ōbeļs, kas dobā
Ražons korōjīs zorā
Naīpyvs,
Kaut gon pogrobā lobā
Globōts, tik un tai veitis,
Mozsuleigs kļyvs.

Ilgameiba –

laika gaita, kas sōcās,
Bārnam šyupulī sveicūt
Dzeives reitu,
Un kas beidzās, kod nōkās
Nest nu skujom un zīdim
Vainagu peitu.

Mīrs –

dzeļmains olūts, kur yudiņs
Skaidrs un veseleigs smeļams,
Napīsōrņōts.
Ceļš leidz tam vejās gludyns,

Jo nav akmi;ņs nūst veļams –
Pazaudāts gūds.

Laipneiba –

maja reitausma jauka…
Plaukstūt apvōrkšņa molu
Nūsōrtynoj,
Plēšās dabasu laukā,
Kū ar zilgmainu vizmu
Izskaistynoj.

Cīneiba –

glezna pīniņu pļova.
Zīdu sauleites vyzmoj
Kūšdzaltonas.
Kaids pēc receptes sovas
Vōrej zīdmadu, ōrstej
Kaites senas.

Smaids –

burveigs gaišlillā īriss.
Kuram uzzīd, tys jūsmoj:
– Skaists, ai, cik skaists!
Sev par prīku tū nūplyuc.
Smarža teikama plyusmoj,
Leidz naizgaist.

Sirdssyltums –

plaša, zaltaina dryva.
Vōrpōs brīst rudzu gryudi.
Maize goldā.
Jam tū svešais un tyvais,
Jam gon skaugi, gon draugi –
Mīrs eists volda.

Sveicīņs –

saules spūžums, kas uzbur
Leitā dardedzi kūšu,
Daudzkrōsainu.
Dreiž tei nīzyud, bet uztur
Ilgi nūskaņu mūžu,
Breinumainu.

Prīks –

kolnu strauts myuždīn vitals!
Plyust ap akminim strauji,
Lūkus mazdams,
Tīksmi čaloj bez mitas,
Augim stōvajā kraujā
Veļdzi nasdams.

Tikšonōs –

slōņu mōkūņu plaisma,
Kurā zaltspūža atspeid
Saules seja.
Un tōs syltajā gaismā
Pēški pagōtne atsleid,
Raud voi smejās.

Sraudzeiba –

vijōle dōrga,
Ar kū atskaņoj skaistas
Melodijas.
Kurs tū spēlej un sorgoj,
Tam ar laimi myužs saistōs
Dīnu vejā.

Maigums –

boltu majrūžu dvesme
Un sylts saulstors, kas tīksmi
Zīdus nūglauž.
Sōrta nūrīta dzesna
Krāslas pleivuru vīglu Zemei nūauž.

Mīla –

spūži dagūša lāpa!
Malnū naktstymsu klīdēj,
Ceļā tōlā
Rōda, kur sauss voi lāma,
Voi var drūši pa slīdem
Nūkļyut golā.

Bejeiba –

dōrzā dālija bolta…
Klonōs sauleitei bikli
Vēja šyupōs
Un pat vokorā soltā
Prīcej zīdūša miklōs
Rudiņa drupōs.

Ryupes –

jestras, darbeigas bites:
Agrā saulrietā nadus.
Jo laiks mainōs,
Slyktam, vējainam spītēj –
Vōc, iz dravu nes madu.
Tys – pret vainom.

Sapyns –

patīss ceļrōdis sirdei,
Lai tei izjyutu brikšņūs
Naapsamolda,
Lai tōs bolsu tu dzērdi,
Kod tev dzeive līk škeivi
Tukšu goldā.

Sirdsbolss –

vēja māronas šolkas
Bārzu lopūtnē zaļā –
Narymteigas
Junda kvālmainas olkas
Pēc kō dōrga un skaista –
Namērsteiga.

Deveiba –

kvīšu raženas vōrpas,
Pylnas brīdeigim gryudim –
Zaltainboltim.
Un tur naredz ni tōrpa, –
Der tī cīnastam draugim
Nasamolti.

Cālsirdeiba –

pasnīgts cītējam lokots,
Ar kū nūslauceit acis
Osorainas,
Kod iz ērškainas takas
Jam ir goraspāks placis, –
Samilst vainas.

Pateiceiba –

rymts un svātsvineigs vokors!
Debess pamali dzīsna
Kūšu sōrtoj.
Zvaigznes spūžas nakts sakar.
Līgi īsaskaņ dzīsme
Mīra vōrtūs.

Laime –

plaša zīdūša grova,
Kurā smaržeigas pukes
Zvīļoj kai sōrts.
Kod skaun snīgboltōs skovōs
Zīma ōres un upes,
Plyusmoj vēļ smōrds.