Svātdinis dīna – 29. juļs myusim kotram īsasuoka sovaižuok – cyts guoja mauduot iz dīčeiti, daži brauce iz bazneicu kai svātdinis dīnā pījimts, cyts aktivi raksteja spletnis, kū beja saklausejs, cyts otkol izbaudeja reita kopeju, cyts cīteigi puorraksteja sātys aizdavumu.

Itei svātdīna, pādejuo dīna myusim vysim te seminarā „ROKSTI!”  Balkanūs. Tai ka i skumeigi ap sirsneņu palīk, kupā pavadeituos dīnys  beja pozitivisma, emoceju pīpiļdeitys, gareigi boguotys, zynuošonom, jaunim īspaidim, draugim, dūmu bīdrīm pylnys.

Svātdiņ, kod vysi apsasiedom ap myusu īrostū, kūpeigū garū lekceju goldu – suokom klauseitīs Bolvu Centraluos bibliotekys direktoris Rutys Cibulis stuostejumu, par izcylū Latgolys cylvāku Mikeli Bukšu, tī kas zynuoja, sajiema jaunu izsmeļūšu informaceju, bet tī kas nazynuoja nikuo – īpazyna, kaidi veiri īt nu myusu pusis.

Piečuok turpynuojom vuiceitīss par darbeibys vuorda konjugacejom. Muora tik jauki pasnīdze, ka myusim raiti guoja iz prīšku, nasaverūt iz tū, ka nakti bejom moz guliejuši, jo vakardīnys gosti – Upeitis jaunīšu folklorys kūpys daleibnīki i grupys „Napruots” daleibnīki gasteja pi myusu pat leidz reita gaismeņai. Dūmoju, ka myusu dzīsmis, daņčus, muzyku, smīklus dzierdeja vysa Balkanu apleicīne, vysa Vylkova, nasabreinuotu, ka Škilbanūs, Rekovā i Upeitē ar. Tys atdzeivynuoja Balkanu kolnu mīreigumu, i vacuo Balkanu škola vareja atsacerēt tūs laikus, kod beja školānu pylna.

Piec sāteigajom pušdīnem vysi kūpā sasabiļdiejom ar mysu skaistajim kreklenim i karūgu, izstuostejom sovus īspaidus par itymuos dīnuos pavadātū laiku, dalejamīs ar idejom, secynuojumim i tai iz pozitivys notys, vysi atsavadejom nu Balkanu kolnim, vīns nu ūtra – myusu 4 dīnu jaukuo kompaneja devēs nu kotrs iz sovu pusi. Bet ar tū jau nikas nav beidzīs, tuos tik suokys koč kam jaunam, vysu pyrma tagad LaKuGā i kur cytur vaira skaiteisim latgaliski, vaira raksteisim latgaliski.

Maņ ituos dīnys beja patīsu emoceju pipiļdeitys. Es seņ nabeju tai atsapyutuse, tik vierteigi i pozitivi, seņ nabeju tai smiejusīs, ka vysi vādara muskuli suop, seņ nabeju satykuse taidus jaukus cylvākus, nabeju tai vuicejusīs – pi taidys pasnīdziejis, kura tai vīgli izstuosta i paskaidroj vysu, i seņ tik garšeigi ari āduse nabeju. Itūs dīnu prīcys, informacejis, zynuošonu deva tagad pītiks ilgam laikam i tys dūs taidu jaunu sporu jaunim dorbim.

Mārīte Slišāne