6. augustā Rēzeknē i tuos apleicīnē nūtyka vairuoki pasuokumi, kas veļteiti latgalīšu izceļsmis suomu režisora Teuvo Tulio pīmiņai.

Pošā vokorā Rēzeknis piļsātys dūmis sātā rēzeknīši i piļsātys gosti sasapuļcieja iz svineigu šaļti – niu ari Rēzeknē, Rēzeknis Centralajā bibliotekā varēs nūsavērt Teuvo Tulio taiseituos kinys – par tū juosoka paļdis Latvejis Nacionaluos bibliotekys Atbolsta bīdreibai, kas Rēzeknis bibliotekai izduovynuoja režisora kinys i gruomotys par tūs taiseituoju.

Pasuokumu, kai vīnu nu 3. Pasauļa latgalīšu kongresa nūtikšonom, atkluoja Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibys vadeituojs Pīters Keišs. Kluotasūšajim uzrunu teice ari piļsātys dūmis prīšksādātuojs Aleksandrs Bartaševičs, prīcojūtīs, ka niu ari Rēzeknē varēs viertīs slavanuo režisora kinys i apsūlūt, ka dreiži tū varēs dareit jau jaunuo Austrumlatvejis koncertzala ustobuos. Taipat A. Bartaševičs paude cereibu, ka Pasauļa latgalīšu kongress vaļsts vadeituojim byus vēļ vīns pīruodejums latgalīšu kulturys nūzeimei.

Duovynojūt kinu diskus ar 12 kinom i gruomotys Rēzeknis Centraluos bibliotekys direktorei Marejai Sprogei, par īspieju padūt duovynuojumu dzymtuos piļsātys bibliotekai, prīcuojās Latvejis Nacionaluos bibliotekys Atbolsta bīdreibys vadeituojs Georgs Turlajs. Sveicīņa vuordus rēzeknīšim saceja ari Latvejis Nacionaluos bibliotekys direktors Andris Vylks, prīcojūtīs, ka Latvejis Nacionalajā bibliotekā vysod ir nūtykušs latgaliski pasuocīni. LNB direktors izsvēre, ka Nacionaluo biblioteka ir tei vīta, kur cīši dūmoj par Latgolys kulturu – tī ir nūtykyšys gon Latgolys nūvoda dīnys, pyrmū reizi uorpus Latgolys spālāts latgalīšu teatris, bejuši latgalīšu volūdys kursi, atkluotys gruomotys i cytys nūtikšonys i ari iz prīšku biblioteka gryb byut atsauceigi latgaliskim pasuocīnim.

Pasuocīnī pīsadaleja i pateiceibys vuordus sajieme ari Teuvo Tulio radineica Renāte Turlaja, kura daudzi darejuse, kab režisora pīmiņa byutu dzeiva ari juo dzymtajā pusē.

Piec svineiguos dalis, vysim atguojušajim beja īspieja nūsavērt Teuvo Tulio 1946. godā sataiseitū kinu „Mīlesteibys krysts” (Rakkauden risti) – tragisku melodramu, kas taiseita piec A. Puškina stuosta motivim.

Karteņuos – svineigais pasuokums Rēzeknis piļsātys dūmē, foto LaKuGa