Latgolys kulturviesturis interesentim profesora Boļeslava Brežgo (1887 – 1957) vuords nav svešs. Leidz pat šai dīnai jis ir izcyluokais Latgolys viesturis pietnīks i ir atstuojs lelu historiografiskū montuojumu, kurš pilneibā nav vēļ nuvārtāts. Par profesora dzeivis guojumu ir raksteits ari īprīšk, ar tū var īpasazeit, pīmāram, H. Stroda sastuodeitajā i 1990. godā izguojušajā nalelajā izdavumā „Profesors Boļeslavs Brežgo”.

Brežgo saisteja plašs vaicuojumu lūks, juo pietnīceibā var izdaleit četrys golvonuos temys – Latgolys zemnīku tīsiskais i saimnīciskais stuovūklis Krīvejis imperejis laikā, Latgolys kulturys – školu, muzeju i biblioteku viesture, toponimika, latgalīšu rokstu volūdys viesture i Latgolys piļsātu viesture. Iz prīšku nalels īskots vīnā nu prof. Brežgo pietnīceibys virzīnim – piļsātu viesturei veļteitajūs dorbūs.

Latgolys piļsātu viesture

Latvejā starpkoru periodā Brežgo beja vīneigais piļsātu viesturnīks. Juo piļsātu viesturei veļteitī dorbi tyka publicāti presē i izdūti atsevišķūs izdavumūs, gon arī globuojās manuskripta veidā. Brežgo piļsātu viesturi raksteja latvīšu, krīvu i latgalīšu volūdā, taidā veidā uzrunojūt Latgolys latvīšus i nudūdūt jim svareigū informaceju par regiona viesturi.

Nūzeimeiguokais publicātais dorbs piļsātu viesturē ir 1931. godā izguojušuo „Latvijas pilsētu vēsture”, kurai Brežgo sastuodeja nūdaļu par Latgolys piļsātom. Tymā pat godā itys apkūpuojums tyka izdūts atsevišķā izdavumā „Latgales pilsētu vēsture”. Piļsātu aproksti tyka nuvārtāti kai jauns materials Latgolys kulturys viesturē, kura sagatavuošonā izmontuots plašs olūtu kluosts nu dažaidu vaļstu arhivim (daudzi izmontuotī olūti vāluokūs laikūs ir propuļuši).

„Latvijas pilsētu vēsturē” B. Brežgo ir devs nalelu vyspuoreju īskotu par Latgolys piļsātu veiduošonūs i aprakstejs kotru nu 12 piļsātom. Brežgo īspieju rūbežuos dūd vītu geografiskū raksturuojumu, pīmiņ tūs faktorus, kuri veicynuoja piļsātu attīsteibu. Piļsātu viesturis izkluosts aizasuok jau ar piļskolnu raksturuojumu i senū latgaļu sakarim ar blokus asūšū teritoreju īdzeivuotuojim (ja vītai ir bejuse taida viesture) i nusaslādz ar 20. gs. divdesmitajim godim. Nuslāgumā Brežgo ir nuruodejs arī izmontuotūs olūtus i literaturu, kas tikai kuortejū reizi aplīcinoj profesora nupītnū i dziļū pīeju viesturis pietnīceibai.

Ludza beja saistejuse eipašu Brežgo viereibu i 1931. godā tyka izdūta tuos viesturei velteita brošura „Ludza. Piļs un piļsātas viesture”. Itys pats dorbs tyka publicāts presis izdavuma „Latgolys Škola” 1931. goda 7. i 8. numurā (atrūnoms vītnē www.periodika.lv). Aproksts par Ludzu īzasuok ar nuokamuos Ludzys piļsātys vītys raksturuojumu pyrma piļsātys tīseibu pīškieršonys, t.i., ar stuostejumu par laiku, kod piļskolnu apdzeivuoja latgali i agrajim vydslaikim. Rokstūt par nūtykumim Ludzā, teik raksturuoti nūzeimeigi nūtykumi vysys Latgolys viesturis kotekstā. Ludzys viesturis aproksts nūsaslādz ar 20. gs. divdesmitū godu beigom.

Ar atsevišķu Latgolys piļsātu viesturi varieja īpasazeit ari latgalīšu presis skaiteituoji, pīmāram, ir publicāti roksti par Daugpiļs (Daugovpiļs 350 godu jubileja. Straume, 1933. Nr. 5.) i Rēzeknis (Rēzeknes piļs un piļsāta sakarā ar vēsturiskim nūtykumim. Sējējs. I. 1925.) viesturi.

Manuskripts „Latgales pilsētu vēsture”

Apjūmeiguokais i informativi boguotuokais Brežgo dorbs piļsātu viesturē ir ap 1955. – 1956. godu topušais manuskripts „Latgales pilsētu vēsture” 770 lopu apjūmā (niu globojās Latvejis Nacionaluos bibliotekys Ratū gruomotu i rūkrokstu nūdaļā). Dorbs pamatā pīraksteits krīvu volūtā, vīneigi atseviškis pīzeimis pīvīnuotys latvīšu i cytuos volūduos. Īspiejams, krīvu volūdys izvielei par lobu spieliejuse dūma, ka okupacejis apstuokļūs taidā veidā byus vīgļuok dorbu publicēt. Itys Brežgo dorbs byutiski atsaškir nu puorejim piļsātu viesturei veļteitajim dorbim. Īprīkšejūs dorbūs raksturuota kotra piļsāta atseviški, sovukuort manuskriptā autors ir gribiejs paruodeit Latgolys piļsātu kūpainu nu 16. leidz 19. godsymtam. Manuskriptā apsavārta piļsātys tipa dzeivisvītu atteisteiba, īdzeivuotuoji, jū nūsadorbuošona i ekonomiskais stuovūklis, nūdavys, dzeivisvītu puorvaļde. Dīmžāļ autors navarieja izavaireit nu golvonajom viesturis zynuotnis nūstuodnem okupacejis laikā i daguoja veļteit sovu uzmaneibu vaicuojumam par škiru ceiņu i iz nūtykumim viertīs nu marksistiskuos viesturis pusis.

Brežgo dorbi par piļsātu viesturi ir faktologiski cīši boguoti, bet nauzbur piļsātu sociālū vidi, jamūs napasaruoda cylvāks, kurš ir golvonais piļsātu dzeivi veidojūšais elements. Verūtīs iz piļsātu viesturi nu 21. gs., gribīs redzēt taišni itū piļsātu daļu, vystik ite juojam vārā apstuoklis, ka 20. gs. pirmajā pusē beja sovaižuoks skatejums iz viesturis raksteišonu i kotra viesturnīka individualī uzskoti par viesturis materiala izkluostu. Brežgo par svareiguokū uzskateja dūt taišni plašu faktu kluostu i napīsavērst tū analizei i interpretacejom.

Roksta autore: Vineta Vilcāne

Roksts sagataveits projekta “Latgalīšu rokstu volūdys vosorys seminars “Roksti!”” laikā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programys i Kulturys ministrejis atbolstu.