Kod dybynuojuos Latvejis vaļsts, tod pi resoru izbyuvis daudz kas tyka dareits piec vacim Krīvejis paraugim. Tys beja nūvārojams ari izgleiteibys resorā, myusu školu sistemā i programuos.

Jemūt tikai Latgolu, juokonstatej, ka leidz 1921/22 muoceibys godam te nabeja nivīnys specialškolys, bet gimnazejis dorbuojuos 5; vīna Ludzā un pa divejis Rēzeknē i Daugovpilī; pi kam muoceibys nūsarisynuoja gondreiž piec taidom pat programom, kai agruok Krīvejā.

Ar tū myusu tautys izgleiteiba tyka nūstuodeita iz tuo poša ceļa, pa kuru beja tai stypri īroduse staiguot Krīvejis sabīdreiba.

Cytaidi gondreiž navarieja i nūtikt, tuopiec, ka pyrmā Latvejis vaļsts pastuoviešonys godā, myusu sabīdriskī darbinīki, izauguši Krīvejis īkuortā i izgleituoti juos školuos, vadejuos nu tim īskotim iz izgleiteibu i dzievi, kuri sovulaik vaļdeja Krīvejā.

Var byut bejušā Krīvejā, ar juos myužnīceibu, kai naviņ cēļ varieja attaisnuot bezdarbeigu cylvāku audzynuošonu, kū dūd gimnazeju izgleiteiba, bet Latvejā ir cyti dzeivis apstuokli: te kotram juostruodoj i nu sova dorba juoizteik. Tuopiec myusu školom juoir taidom, lai juos sovim audzieknim varātu snēgt prakstiskai dzeivei vajadzeigys zynuošonys, pīradynuotu jūs pi dorba i apkaruotu tū „boltrūceibu”, kura nu Krīvejis laikim vēļ ir izaplatejuse myusu sabīdreibā.

Šuos myusu vaļsts svareiguos praseibys dreiži viņ īgiva izgleiteibys resora darbinīku īviereibu i jau 1921/22 muoc. godā tyka atvārtys vairuokys specialškolys, storp kurom Latgolā nūdybynuotys: Bolvu komercškola, Malnovys laiksaimnīceibys škola, Daugavpiļs Školuotuoju Seminras i Eversmuižys amatnīceibys škola. Tikai, dīvam žāļ, myusu tauta nanūvērtieja orūdizgleiteibys leluos nūzeimis, i minētuos školys paguojušā godā pīteikūšā mārā natyka apmeklētys. Seviški vuoji beja apmeklēta lauksaimnīceibys škola Malnovā.

Šuos nanormaluos paruodeibys īmesli sliepās vairuokūs apstuokļūs. kai vīnu nu svareiguojim, juoatzeimej orūd (special) izgleiteibys napopularitati myusu sabīdreibā, kura leidz šam vēļ šuos izgleiteibys nūzeimi viertej piec KRīvejis mārauklys i iz dzeivi verās caur vacim okulerim.

Šuo nūviersšonai, kai ari cytu orūdizgleiteibys jautuojumu veicynuošonai 4/II š. g. Izgleiteibys ministreja beja sasaukuse Reigā orūdškolu prīkšstuovu kongresu, kura darbeiba nūsarisynuoja Izgleiteibys ministra bīdrinis V. Seil j-kdzis vadeibā. Te vysā sovā spilgtumā izapauda tagadejuos gimnazeju izgleiteibys atrauteiba nu praktiskuos dzeivis i napīcīšameiba dybynuot dažaidu specialškolu plašu teiklu.

Šū rindeņu raksteituojs, aizstuovūt školys tyvynuošonu dzeive, beja īdzniedzis kongresam nuokušuos tezis: 1) kai pamat, tai ari vydusškolu piedejuos klasēs juopasnādz lauksaimnīceibu, kooperaceju, gruomotvesšonu i pašvaļdeibys zineibys i 2) pi vysom školom organizejamys kūka, metala i papis (kartona) apstruoduošonys darbneicys, lai ari kūpami augļu i sakņu duorzi.

Šis prīkšlykums, pateicūtīs kongresa vadeituojis pabalsteišonai, tyka vīnbalseigi pījemts.

Minietais kongresa lāmums napalyka par skaistu vieliešonūs viņ: vairuokys praseibys jau izvastys dzeivē. Tai vīnā, ūtrā vydusškolā dobys zineibu pasniegšonu suoc jau pīmāruot laiksaimnīceibys kuļturys praseibom. Bez tuos vysom orudu i vydusškolom uzdūts dareit vysu īspiejamū, lai tur tyktu īreikuotys rūkdorbu darbneicys, kas mozuokā voi leluokā mārā ir jau veikts.

Ar lelu gondarejumu juoatzeimej ari tys dakts, ka šugod pyrmū reizi myusu dzimtinē tyka sareikuoti školuotuojim dobys zineibu kursi ar lauksaimnīceibys i kooperacejis pasniegšonu.

Ar šū tautys izgleiteibys jaunā ceļā ir sparts lels sūļs iz prīšku. Jau tagad var paredzēt tū lelū svieteibu, kurū ness myusu tautai tī symti školuotuoju, kas minietūs kursūs īgiva lauksaimnīceibys i kooperacejis zineibys. Tikai juoapguodoj myusu školys ar attīceigu lauksaimnīceibys i kooperacejis literaturu, lai školuotuoji varātu plašuok īpasazeit ar šū nūzaru vaicuojumim i papyldynuot tū, kas tyka pasnāgts kursūs.

Cerēsim, ka nuokušā godā izgleiteibys resora vadeituoji atrass īspiejameibu īpazeistynuot školuotuojus ari ar gruomotvesšonu i pašvaļdeibu darbeibu i politiku.

Rūkdorbu darbneicu īreikuošonu pi pamatškolom Latgolā, acim radzūt kavej leidzekļu tryukums.

Tai kai šuo goda Izgleiteibys ministrejis budžetā ir atvālātys dīzgon lelys sumys pašvaļdeibu pabolstim deļ školu īkuortuošonys i apguoduošonys ar muoceibys leidzeiklim, tod, dūmoju, ka kai školys, tai ari myusu pašvaļdeibu organi nanūkavēs izglyugt nu šom sumom darbneicu, biblioteku, kabinetu, laboratoreju īreikuošonai i cytys školu īkuortys īguoduošonai vajadzeigus leidzekļus.

Tai tautys izgleiteibys dorbs sūļs piec sūļa īs jaunu ceļu. Tikai drūšuok iz prīšku ar ticeibu sovim spākim i viņu rodūšam dorbam!

A. Sylovs

Olūts: Latgalīts. – Reiga, 1922. g. 16. augustā. – Nr. 31. – 2. -3. pl.