Šudiņ sovu 100. jubileju svieteitu latgalīšu izceļsmis suomu kinu režisors Teuvo Tulio aba eistajā vuordā Teodors Antonejs Tugajs.

Teodors, piec poša režisora stuosteituo, dzims 1912. goda 23. augustā viļcīnī, kas brauce iz Pīterburgu. Juo muote beja latgalīte, nu tāvam beju turku-puoļu ašnis. Sovu bierneibu zāns pavadeja vacvacuoku Garšinu sātā Rēzeknis nūvoda tuolaika Makašānu – tādinejuo Ilziskolna pogosta Škierbinīkūs. Atvasynojūt nu vuorda Teodors, cīma ļauds jū saukuši ari par Fedju. Tai nūsaukta ari jaunuo režisoris Kristīnis Želvis kina par Teuvo Tulio bierneibu Latgolā.

Teodora muote beja balerina, nu ar zāna tāvu jei izaškeire vēļ pyrma juo īšonys pasaulī. Piečuok muote apsaženieja ar suomu i jī puorsaciele iz Suomeju, kur Teodora vuords tyka nūmaineits iz suomiskuokū Teuvo. Koč ari Teodors niu dzeivuoja Suomejā, vosorys vēļ arviņ jis pavadeja Latgolā.

Sovu kinukarjeru Teuvo Tulio izsuoka 14 godu vacumā kai akters krīvu režisora Valentina Vāla kinā „Malnuos acs”, kas tyka dabeigta 1929. godā. Pasasokūt sovam eksotiskajam i pīviļceigajam skotam, Teuvo beja jauns tāls suomu kinu sferā i atguodynuoja tuo laika Holivudys kinu varūni – meilnīku Rūdolfu Valentino, deļ tuo ilgu laiku prese jū sauce par „suomu Valentino”.

Piečuok Teuvo pīsavierse režisora i producenta dorbam i tod ari roduos juo pseidonims Teuvo Tulio: Teuvo – Teodors suomu volūdā i tuli – nūzeimoj guņs. Sovu pyrmū kinu „Ceiņa Heikkila sātā” Teuvo pabeidze 1936. godā. Kinā pīsadaleja ari aktrise Regina Linnanheimo, kas kliva par režisora dzeivis leidzgaiteneicu i pīsadaleja vēļ daudzuos režisora kinuos.

Pīsavieršūt režejai, Tulio radeja izteiktys melodramys – skaistys sīvītis tymuos meiļuoja, cīte i ļuovēs liktiņa nažieleigajim trīcīnim alkohola i veirīšu – pavadynuotju paskotā. Tulio dorbi (1930tī – 1970tī) teik vārtāti dīzgon pretruneigi – jam pīdievej gon klišeju atrožuošonu, gon pots saukts par protofeministu, gon reizē saukts par suomu i pasauļa kinu duorgumu, jo jam veļteituos kinu retrospektivys teik izruodeitys vysā pasaulī. Tulio ir īdvasmys olūts ari vīnam nu suomu īvāruojamuokajim režisorim Aki Kaurismaki (Aki Kaurismäki).

Teuvo Tulio bejs režisors 19 (piec cytim olūtim 15 ci 16) kinom, nu kurom 3, dīvamžāļ, guojušs būjā guņsgrākā. Nūzeimeiguokuos režisora kinys ir „Myruse jauna” (1937), „Dzīsme par guņssuortū zīdu” (1938), „Mīlesteibys krysts” (1946) i „Kaislis važuos” (1947).

Teuvo Tulio myužeibā nūguoja 87 godu vacumā 2000. goda 8. junī.

Niu režisora pīminis gluobuošonu turpynoj juo radinīki itepat Latgolā. Ari 3. Pasauļa latgalīšu saīta laikā Teuvo Tulio beja veļteiti vairuoki pasuokumi, tymā skaitā režisora kinu DVD duovynuošona Rēzeknis Centralajai bibliotekai, kur niu Latgolys īdzeivuotuojim nūsaveramys 12 Tulio kinys.

Informacejis sagataviešonai i karteņom izmontuoti škārsteikla materiali. Olūti ITE, ITE i ITE.