Upīte – Latvejas vaļsts ZA pīrūbeža kulturviesturiskais centrs

Upīte – Latvejas vaļsts ZA pīrūbeža kulturviesturiskais centrs

Šudiņ LaKuGā taidas drupeit Zīmeļlatgolas vēsmas. Mārītes stuosts par Vileks nūvoda Upīti, kulturu i maineišonūs iz augšu.

Tai kai Upītes biblioteka sovā darbeibā tyvojās 60. godskuortai, kura byus jau – 2013.godā, tod jau laiceigi ir juosuoc dūmuot par dzimšonas dīnas svineibom. Pādejūs 2 godu laikā Upītes bibliotekā ir bejušas LELAS izmaiņas, jo 2010.goda nūgalē nagaidūt aizguoja myužeibā ilggadejais Upītes bibliotekas vadeituojs Ontons Slišāns, biblioteka palyka bez sova saiminīka, 2011. godā nadaudz struoduoja Ligita Safraņuk, tod Ligita Spridzāne, i ar 2012. goda februari dorbu puorjēme Mārīte Slišāne.

Upītes biblioteka ir mainejuse sovu atsarasšonas vītu – telpas, bet nu jau 15 godus ir atroduse sovu muojvītu bejušuo paju sabīdreibas „Upīte” kantora telpuos, kur atsarūn vysas Upītes svareiguos īstuodes – Upītes kulturviestures muzejs (ūtrajā stuovā) i Upītes tautas noms. Vysu godu garumā ir bejuse aktiva sadarbeiba šom vysom īstuodem, kas turpynojās ari tagad.

Upītes bibliotekai leidz 1979. godam ir bejuši 11 bibliotekas vadeituoji, bet ar 1979.godu aizasuoc Slišanu saimes „laikmats”, kod biblioteka kliva par tradicionaluos kulturas izpietes, saglobuošonas i tuoluokpuormontuošonas īstuodi, kur ap Slišanu saimi „rotēja” vysa latgaliskuos folkloras, tradiceju, vuordu i muzikaluos kulturas pastuoviešona, kū zynuoja na tikai Latgolā, vysā Latvejā, bet ari uorpus tuos rūbežim. Ar 1982. goda janvari par Upītes bibliotekas vadeitoju kliust Ontona sīva – Irena Slišāne, i tod aizasuoc dorbs ar bārnim i jaunīšim, īsaistūt tūs tradicionālajā kulturā i jemūt daleibu vysūs svātkūs i sadzeives tradicejuos, kai ari organizejūt i vodūt godskuortu – īrašu – svineibas i dorba svātkus. 1995. godā dorbu otkol puorjam Ontons Slišāns, jis uzsuoc vierīneigu kulturviesturisku dorbu, partū ka bibliotekas dorbs ir kūpeigs ar Upītes kultūrviestures muzeja dorbu. Kotru godu Ontons eistynoj vairuokus dažaidus kulturas projektus, kas Upītes vuordu iznas vysā Latgolā, vysā Latvejā i pat tuoļuok. Upītes vuords palīk aizvīn spieceiguoks. Daži nu Ontona lelajim dorbim – meilys aiļu i dzīšmu festivals „Upītes uobeļduorzs”, Kūkovas nūvoda folkloras svātki „Pulkā eimu, pulkā teku”, kasgadejuo Mikeļa Bukša pīmiņas pasuokumu organiziešona i vadeišona Plešovā 1.junī, Muokslas dīnu pasuokumu organiziešona Zīmeļlatgolā, atceres pasuokumu organiziešona izcilim Latgolas cylvākim pīmiņas vītuos Zīmeļlatgolā, kai ari dorbs gruomotizdūšonā, GIRG vadeiba.

Upītes bibliotekā oktobrī gaidoma akreditaceja, deļtuo itys gods ir taids lels dorbs –  gon saprast eistyn, kai struoduot, spēt turpynuot Ontona īsuoktū dorbu, sakuortuot vysu akreditacejai, padareit kasdīnas dorbus, spēt realizēt sovas idejas, vuiceitīs, uzturēt Upītes bibliotekas sātas lopu… Palānom, bet īsadūd, kai lobs teicīņs ir – vyss īt ar laiku i pīredzi, bet golvonais ir grybasspāks i vielme struoduot, bet tei ir!!! Partū ka mani voda taids dzynuļs, lai napazyud Ontona aizsuoktais, lai turpynuos, es jiutu juo kluotbyutni it vysur… Dzynuļs līk kustēt iz prīšku, rodūt skaiteituojim vālamu vidi telpuos, kuras jau ūtrū mienesi pošu spākim teik atjaunuotas (ar Vileks nūvoda daškiertū finansiejumu). Tyka īlykti pīkaramī grīsti, kas telpas padareja gaišuokas – paļdis Andrim Slišānam par daudzim padūmim, paleidzeibu, paļdis Renāram i Ritvaram Kornejim par grīstu īlikšonu, i par ideju izpiļdejumu telpuos – paļdis muokslineicai Lienītei Slišānei. Dorbs vēļ nav beidzīs, tys turpynuos, bet leidz septembram byus pabeigts, i iz Upītes svātkim, kas byus 1.septembrī, Upītes bibliotekas apmaklātuoji varēs prīcuotīs. Bibliotekā byus izkuortojums pa zonom, prīkštelpa, kas byus kai atpyutas zona, – izstuožu telpa, skaiteituoja telpa, datora lītuotoju vīta, tod byus centraluo telpa, kur vysas gruomotas sakuortuotas vīnā telpā, kur cylvāki varēs mīreigi atrast sev napīcīšamuos i interesejūšuos gruomotas, kai ari es varēšu paleidzēt. Trešuo telpa byus paradzāta bibliotekas mozuokajim apmaklātuojim – bārnu ustoba –, i catūrtuo ustoba byus bibliotekas sirds i dvēsele – ONTONA SLIŠĀNA ustoba, kur byus Upītes bibliotekas leluokais duorgums – latgaliskuo literatura, nūvodpietnīceiba, folklora, kulturviesture… kai saceit – Ontona davums, Ontona myuža dorbs i sirdslīta.

Prūtams, dorba bibliotekā daudz, lai te vyss byutu tai, kai īcarāts, bet vysu pamozom, ar dorbu. Ar pacīteibu vysi kūpā sagaideisim golarezultatu, kas byus ārts i pateikams na tikai maņ kai vadeituojai, bet – golvonais – bibliotekas apmklātuojim, i tys byus kai stimuls īt iz biblioteku tim, kas īt reši voi vyspuor naīt. Ir juosaprūt tys, ka biblioteka nav tik vīta, kur varim skaiteit gruomotas ci žurnalus (tys dūmuots tim, kas soka – es naskaitu), bet, nui, – skaiteit – tys ir tik jauki – skaitūt var, pyrmkuort, uzlobuot sovu skaiteitprasmi, ūtrkuort, paplašynuot sovu iztieli… Biblioteka ir vīta, kur var atsapyust nu vysa cyta – atīmūt ite, var atsapyust, izbaudeit tū, kas te ir, i, bīžuok īmūt, uztvert biblioteku kai ūtrū sātu. Prūtams, bibliotekā dorba daudz, navar tai – goda laikā vysu izdareit, partū ka Ontona davums ir lels i, godim ejūt, tik vysu var īpazeit i sakuortuot.
Bibliotekā itūbreid ir 161 skaiteituojs, tys deļ mozas lauku bibliotekas ir cīši daudz, skaiteituoji nav tikai nu myusu cīma, gruomotas jem i informaceju lyudz nu blokus cīmim, nūvodim, kai ir ari lyugumi nu cylvākim, kas atsarūn cytuos piļsātuos, pat aiz rūbežim. Dīnā videji biblioteku apmeklej padsmit apmaklātuoji, kas mieneša beiguos saīt 300–400 (videji) apmaklātuoji. Kod ir kaids leluoks pasuokums, tod ir ari bejuši ari 50 apmaklātuoji dīnā. Biblioteka navar nūpierkt vysu literaturu, kas ir jaunuokuo, bet vysod rauga izpatikt vysim sovim skaiteituojim – ka ir kaidas vielmes, vysod izmontoju starpbibliotekas abonomentu – vadu gruomotas nu Bolvu centraluos bibliotekas. Šūgod Upītes biblioteka pīsadola ari bārnu i jaunīšu žurejā, kur aktivi kūpā skaiteisim – bārni, jūs vacuoki, vacvacuoki i pate bibliotekas vadeitoja.

Upīte ir mozs cīms Krīvejas pīrūbežā, bet juo VUORDS IR LELS. Ontona aizsuoktais dorbs turpynojās, tys napazuss nabyuteibā, juo dāls Andris Slišāns aktivi turpynoj Upītes vuordu nest pasaulī ari tagad, kod Ontons nūsaver nu dabasu. Ari Upītes kulturviestures muzejs i Upītes biblioteka naatpaliks, turpynuos Ontona suoktūs dorbus, lai tī – nu augšas – Ontons var mīreigu sirsneņu, gulādams iz muokuļu guļteņas, saules īskauts, nūsavērt iz Upīti i prīcuotīs, ka juo 61 goda lelais davums, īguļdejums, juo suoktais dorbs napazuss, ka turpynojās, ka dorbs nav bejs veļteigs

„As sovā dzeivē nasaceņtūs „liekt pasauļam acīs” pats i sovu spāku rūbežūs naļuovu cytīm mani izceļt, vysod paīdams molā i nūstyn nu uoriškeiguos i liškeiguos gūdynuošonys. As vysu sovu darbeigū myužu ceņtūs pasauļam paruodeit, pastuosteit, likt zynuot i just tūs cylvākus i jūs padarātū  dorbu i ceņtīnus padareit kū na viņ lobu – munus laikabīdrus i myusu prīškguojejus, kuri ar teiru dvieseli i meilys pylnu sirdi, ar atkluotu volūdu dzeivova i struodova eista latgalīša dzeivi, nališkuodami ņi sev, ņi sovam laikam.” (O. Slišans)

Tod tagad, tēt, tevi ir JUOIZCEĻ, Tovs vuords ir juoskandynoj, Tovi dorbi ir juoslavej, juoturpynoj, lai zyna, CIK LOBS (vuorda vysuos nūzeimēs) Tu beji i kai Teve pītryukst, Teve poša kai cylvāka, Tova padūma, Tova vuorda, Tova apskuovīņa… tik cīši… pītryukst… napasaceitu vuordu, naizdareitu dorbu…

Mārīte Slišāne, Upītes bibliotekas vadeituoja

Karteņuos – puormaiņas i gasteišona Upītē, foto LaKuGa

Roksts sagataveits projekta “Latgalīšu rokstu volūdys vosorys seminars “Roksti!”” laikā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programys i Kulturys ministrejis atbolstu.

Kalenders

Dec
27
Pīk
19:00 TV3 Vacgoda šovs “Laika prognoze... @ Zemgalis Olimpiskais centrys
TV3 Vacgoda šovs “Laika prognoze... @ Zemgalis Olimpiskais centrys
Dec 27 @ 19:00 – 22:00
Šovā pīsadaleis: “Instrumenti”, Intars Busulis i “Abonementa orķestris”, “Musiqq”, “Dagamba”, Ivo Fomins, “Borowa Mc”, “Sudden Lights”, “Lādezers”, “Līvi”, “Carnival Youth”, Ralfs Eilands, “Tautumeitas”, “Olas”, Ozols, “Kautkaili”, Aminata, Antra Stafecka i Ingars Viļums, Zebrene i Markus[...]