Septembra ūtrajā nedelis golā jau 18. reizi Latvejā nūteik Eiropys kulturys montuojuma dīnys. Ituo goda montuojuma dīnu tema ir Baltejis jiurys i īškejūs iudiņu montuojums. Iz Eiropys kulturys montuojuma dīnu nūtikšonom 8. septembrī aicynoj ari vīneigais Latgolys īškzemis zvejnīkcīms – Rēzeknis nūvoda, Nagļu pogosta Īdeņa.

8. septembrī pasuokuma apmaklātuojim byus vareiba izzynuot i pīdzeivuot vysus svareiguokūs Īdenis atteisteibys pūsmus i sferys nu senejuo Bronzys laika da myusu dīnom.

Pasuokuma programa:
12:00 Atkluošona ar Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekcejis i nūvoda dūmis puorstuovu uzruna Īdenis piļskolnā.
12:30 „Akmiņs, bronza, Vasks” – profesora A. Vaska stuostejums par Īdenis senejū viesturi i tuos pietnīceibu, „Peileišu pyusšona”: akademiskuo laboratoreja ar muolu, papeiru i kruosom.
14:00 „Azara savaļdeišona” – Padūmu 50. – 60. godu kinuhronikys par Lubuona azara damba byuviesonu i izstuode par Īdenis viesturi, kas topuse ar vītejūs īdzeivuotuoju atbolstu
15:30 „Zveigznys i spolvys pa gaisu” – ornitologa Andra Avotiņa (juniora) lekceja par Lubuona azara apleicīnis iudiņa putynim, Īdenis zvejnīceibys i kulinarais montuojums, fotoorientiešonuos saceņseibys
18:00 Nūslāguma pasuocīņs ar dzīsminīka Kārļa Kazāka i vītejūs muziķu daleibu.
Par gūdu kulturys montuojuma dīnai vysys dīnys garumā byus atdareita ari Īdenis Sv. Krysta Ruomys katuoļu kapela.

Eiropys kulturys montuojuma dīnu Īdeņā organizej radūšūs ideju veicynuošonys bīdreiba „Beverlihilza” ar vītejūs ļauds i Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekcejis atbolstu.

Īdeņa, kurys nūsaukums rodīs nu latgaliskuo vuorda – iudini – ir eipaši boguota ar kulturviesturiskom vierteibom i dobys boguoteibom, kas atsarūn tik saleidzynojūši nalelā teritorejā.

Īdeņa atsarūn Lubuona azara DA krostā iz pussolys – iz paugura, kurīs pasaceļ viers Lubuona zemīnis. Cīms atsarūn teritorejā, kas viesturiski saisteita ar Latvejis i ari vysys Austrumbaltejis teritorejis apdzeivuoteibys pyrmasuokom jau nu akmiņa laika. Cīma teritorejā ir arheoligiskais pīmineklis „Īdeņu piļskolns i senejī kopi (Kara kopi)”, kas datejams ar dzelža laiku, kai ari Brikuļu piļskolns, kas, kai līcynoj arheologiskuo izpiete, bejs apdzeivuots divejūs periodūs: pyrmais attīcynoms iz agrū metala periodu i ūtrais – iz dzeļža laiku. Apleicīnē ir vēļ daudzi mozuok apzynuotu senvītu, kas līcynoj par cīma teritorejis apdzeivuoteibu piečuokūs periodūs.

Sovulaik gondreiž napīejamuo sola, kū kotru godu nu pasauļa nūsliedze plašuos teritorejuos applyustūšī Lubuona azara palu iudini i pūri, nu 20. godu symta 30. godim ir bejuse pakļauta cylvāka centīnim tū apdzeivuot – izbyuvejūt dambus azara iudiņu savaļdeišonai i ceļus, raugūt aizvest ryupnīcyskū zveju i tml. Vys tik Īdeņa ir saglobuojuse sovpateibu, kas izapauž cīma apbyuvis izvītojumā – tys nav kai īrosts Latgolā gar ceļa molu, nu gon gar azara senejū stuovkrostu, jo satiksmei i zvejai vysuvaira izmontuotys laivys. Sasaglobuojušys viesturiskuos apbyuvis sovpateibys – saimisteibu kuormus izvītojūt pret iudinim, tūs viejim pakļautajūs fasadūs, naparadzūt lūgus ci durovys, tai nūsadrūsynojūt pret syltuma zusšonom, kai ari nīdru jumta sagumi i c. sovpateibys.

Īdeņā apsaverama ari 19. gs. 90. godu beiguos caltuo Īdenis Sv. Krysta Ruomys katuoļu kapela, kas nu suoku izmontuota kai kapliča, nu itūšaļt dora dīvnoma funkcejis. Tymā asūšī muokslys prīškmati – gleznys, kūkgrīzumi – ir atzineigi viertejams sova laika tradicionalūs celtnīceibys pajiemīnu i vītejūs byuvomotnīku padareitais.

Godu symtim garuo, nūsaceituo molā byušona vārojama ari vītejūs īdzeivuotuoju raksturā, kur ir gon latgalīšu sirsneiba, gon gribiesona piec zynomys naatkareibys i speiceiga sevs saisteišona ar dzymtū vītu.

Padūmu godūs, atsasaucūt iz Padūmu Savīneibys 15 republiku skaitu, vītejī ļauds jūkojūt sevi saukuši par 16. republikys puorstuovim. Itūšaļt Īdenis cīms teik saukts par vīneigū zvejnīkcīmu Latgolā. Vītejī ļauds ir puormuontuojuši i saglobuojuši viesturiskū pamatnūsadorbuošonu – tradicionalū zveju ar teiklim.

Kartenis – publicitatis materiali