Ka tu nūkavej pasuokuma suokumu, tys nanūzeimoj, ka esi nūkaviejs piļneigi vysu. Ībraucūt Īdeņā – vyss tik mīreigs, Rēzeknis upe plyust tikpat šmuka kai vysod, kopu prīžu stoltums ar nikur nav pagaiss. Vāluok vītejī īdzeivuotuoji maņ lapnai vaicuos: “Nu, kai ir? Voi nu Bierzpiļs myusu kopu kolna prīdis ir radzamys?!”

I kur ta vysi palykuši? Jau gribīs aizdūt taidu vaicuojumu, kod īraugu jaunīšus, kas dežurej pi INFO goldu i naļaun nivīnam pabraukt garom pasuokuma vītai. Piļskolnā nūtykuse svineiguo pasuokuma atkluošona, tān vysi var dūtīs iz “Zvejnīku” sātu, kur arheologejis profesors Andrejs Vasks stuosta par Īdenis senejū viesturi. Tī, kas atguojuši, klausuos viereigi, i kai tod nasaklauseisi, ka karteņuos iz projektora vīns ūtrs atpazeist sevi voi sovu mopedu “Reiga”. Tī teik demonstrieti attāli nu piļskolna izrokumu 70. godūs. I nateik jau stuosteits nikas svešs – vyss tik par jūs Īdeņu, par jūs Lubuonu, par jim pošim.

Piec lekcejis, kurys laikā viejs nav saudziejs nivīna, īspieju sasiļdeit vādaru i dvieseli ar zivu zupu nalaiž garom nivīns. Tod juosadūd iz “Seimaņu” sātu, tī vīns sātys gols laipni atvālāts fotokarteņu izstuodei par Īdenis dzeivi i videoprojekceju demonstriešonai par Lubuona azara damba byuvnīceibu. Pogolmā izstuodeitys senlītys – zvejis, zemis apstruodis reiki i c. saimisteibys lītys. Eju garom, verūs i raugu izatāluot kotrys lītys dzimšonys breidi, saiminīku… A pogolma cytā styurī aktiva rūseiba – nu muola kotrs var sataiseit tū, kū jam soka prīškā juo muokslinīciskuo dvieselis puse. Vysapleik sarunys par zivim, muorkim, azaru.

Pasuokums izskaņ ar muzyku. Taišni taidu, kaids ir Lubuons – mīreigu i dziļu Kārļa Kazāka izpiļdejumā i ar trokim daņčim “Vīteru” i vieja pavadeibā.

Ka maņ praseitu, kas mani vysu vaira uzrunuoja pasuokumā, es saceitu – dialogs paaudžu storpā. Tū navarieja naredzēt – caur viesturi i kulturys bagateibu iz sarunu. I tys ir pats svareiguokais.

Vaicuoju vīnai nu pasuokuma organizatorem Daigai Toc-Macānei par īspaidim piec pasuokuma. Jei atzeist, ka pasuokums ir veiksmis stuosts, deļ tuo, ka bez jebkaida publiska finansiejuma, vysu saguoduojūt tikai pošys rodūšūs ideju veicynuošonys bīdreibys “Beverlihilza” i vītejūs īdzeivuotuoju spākim, pasuokums ir izadevs. Īdenīši sagivuši zivs kūpejam kotlam, nūmedejuši raudivis, kab kotru vokorā pacīnuotu ar sautiejumu i nu dažaidom privatkolekcejom kūpeigi sataisejuši izstuodi, kas beja radzama “Seimaņu” sātys pogolmā.  Golvonais mierkis beja paruodeit Īdeņu kai eipašu vītu Latgolys kulturys dažaideibā – kas beja i kas ir Īdeņa, radeit kontaktu i sadarbeibu pat storp trejom dažaidom paaudzem, kas ari izadeve. Pacyluojums piec pasuokuma leidz pat šam breižam vēļ nav zuds!

Pasuokumā beja i vysu pamaneja Kristīne Pokratnīce

Foto: Kristīne Pokratnīce, Indra Lucjanova