Latvejā Tāva dīnu oficiali sviņ vysā nailgu laiku, viņ treis godi. Bet ar kotru godu jei palīk vys popularuoka. Muotis dīna mums vysim labi zynoma, a Tāva dīna tai naīrostai.

Es nu bierneibys asu vaicuojuse – a deļkuo nav tieteņam dīnys? Prūtams, vēļ nu TIM laikim (padūmu) beja īsaguojs, ka veirīšu dīnā 23. februarī varieju tētem svātkus sataisiet. Bet tei taida puorfraziešona – nu veirīšu dīnys iz tāva dīnu. Deļtuo es prīcojūs, ka tagad ari Latvejā oficiali ir Tāva dīna! I es ceru, ka jei īgius popularitati i kasgods mes jū vaira i vaira svinēsim, kai i cytus svātkus.

Latvejā Tāva dīna svynama septembra ūtrajā svātdīnē – itūgod jei beja 9. septembrī. Es cīši ceru, ka jius naaizmiersot i tamā dīnā īprīcynovat sovus tieteņus. Nav jau vajadzeigys duorgys voi lelys duovonys, partū ka patīsi meilūši tāvi i jūs patīsī meilūšī bārni zyna, ka na jau duovanā ir tei sveikšona. Patīsu vuordu, emoceju i dorbu paruodeišona, saceišona, samīļuošona – tei ir eistyn leluo DUOVANA!

Prūtams, nav vajadzeiga svātku dīna, kab īprīcynuotu, nu vysys sirsnenis samīļuotu sovu tieteņu, pasaceitu jam patīsi meilus vuordus, īprīcynuotu ar kaidu paša sataiseitu gordumeņu i duovaneņu, atļautu nadaudz atsapyust i byutu blokus… Bet ka ir taida Tieteņu (Tāva) dīna, tod tys skaņ oficialuok i var nadaudz vaira tū atsaļaut, lai tēte izjiut.

Prūtams, ir saimis, kur tāva nav, bet deļtuo jau nav tai, ka nav i svātku! Itymā dīnā var samīļuot tū cylvāku, kas duovoj taidu mīlesteibu kai tāvs.

Tim, kam tieteņa vaira nav… Aizejit iz kopim, aiznesit skaistuos rudiņa pučis  i pabyunit dūmuos kūpā ar sovu tieteņu. Īsadūmojit, kai byutu sviniejuši, kab jis byutu bejs jums blokus.

Ari es i muni tyvī 9. septembrī bejom pi myusu tieteņa Ontona Slišana kapeņa, syutejom jam sovu mīlesteibu, sovys dūmys, vuordus… Skaitejom Ontona Slišana dzejis ryndys, kurys jis ir veļtiejs mums kai bārnim, mozbārnim, sīvai… Mozbārni spēlēja iz muzikys instrumentu, dzīduoja dzīsmis. Tai aizsuocūt tradiceju – Tāva dīnys sviniešonu i apvīnojūt ar septembra Dzejis dīnu tradiceju.

Itymā godā mes varbyut bejom mozā puļceņā. Bet nav vajadzeigs lels pulks, kab byutu svātku i sirds syltuma sajiuta.

Sasatiksim cytugod Tāva dīnā Brieksenis kopsātā. Partū ka ir juogūdynoj sovi pīderīgī i juovuica jaunuokai paaudzei kai mīlesteiba iz seņčim, tai dzejis izpratne.

Tēt, cik žāļ, ka teve nav blokus. Es byutu tevi Tieteņa dīnā īprīcynuojuse – ļuovuse vysu dīnu atsapyust – vysus, vysu darbeņus izdarātu, izcaptu uobuļu peirāgu, partū ka tovys uobeļneicys kai pīkrautys ar uobulim, zori leidz zemeitei līcās. Tu varātu tik sēdēt virtuvē pi golda, ar sovu raupū rūku saglauzt siermūs motus i meili, meili pasmaideit, ka mozs styureits byutu pīdedzs, i pasaceit: „Nikas, meitiņ, maņ taipat garšuos – apiesšu!”

Tēt, maņ teve tik cīši, cīši, cīši pītryukst i munai meitinei ari!!! Daudz, daudz buču tev aizguojušajūs svātkūs!!!

Mārīte Slišāne

…Ar meilu kod asam vīnuoti,
Ar dorbu kod asam aiznymti,
Ar guodeibu kod asam svieteiti…

Nu O. Slišana dzejūļa „meitai Mārītei” kruojumā „Tītupats”

 Kartenis nu Slyšānu saimis arhiva