Jau trešū godu Rēzeknis Augstškolys Regionalistikys zynuotniskuo instituta (REGI)  vodūšī pietnīki pīsadola Fridriha Eberta fonda (FES) finansietā, iz  kulturu dialoga i kulturys turisma atteisteibu orientietā projektā Holokaust in Latgale – Remembrance Strategies for Universities and Teachers (2010–2012).

Golvonuo projekta aktivitate ir žydu kulturys montuojuma saglobuošonys i populariziešonys reiku izstruode i golvonais produkts – virtualais muzejs „Žydi Latgolā” (www.regionalistika.lv), tamā storpā videofilmys-līceibys (filma par Rēzeknis žydim „Izdzeivuošonys sindroms” jau apsaverama virtualajā muzejā), izgleitojūšī seminari, kursi pedagogim i muzeju darbinīkim.

Virtualuo muzeja miseja ir īkļaut, sakuortuot atseviškys, fragmentarys materialys Latgolys ebreju kulturys līceibys kūpejā integrejūšā, naīrūbežuotam interesentu lūkam dasnīdzamā virtualā telpā, a muzeja vizeja  ir iz savuoktuo materiala pamata izveiduot eistu virtualu muzeju ar multimedialu eksponiešonu, ar izzinis aparatu, ar virtualū kartoteku, tematiskom ekspozicejom i virtualū ekskurseju sistemu.

Projekta lauka pietejumūs treis godu garumā nūdybynuota cīša sadarbeiba ar Latgolys muzejim – Latgolys Kulturviesturis muzeju, Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeju, Maltys Viesturis muzeju, Varakļuonu Nūvoda muzeju, Viļānu Nūvodpietnīceibys muzeju, Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeju, Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeju, kas bez atleidzeibys pīsadola na viņ virtualuo muzeja papyldynuošonā ar fotomaterialu, dokumentim, aprokstim, a perspektivā veiduos kūpeju turisma maršrutu pa Latgolu, akcentu līkūt iz pyrmsholokausta žydu kulturys līceibom.

Ituo goda julī i augustā REGI vodūšuos pietneicys, filologejis doktoris, asocietuos profesoris Karine Laganovska i Olga Senkāne brauce iz Kruoslovu ar mierki salaseit materialus virtualajam muzejam: apzynuot vītejū kulturys i izgleiteibys īstuožu aktivitatis saisteibā ar žydu kulturys montuojuma saglobuošonu i intervēt vītejūs ilgdzeivuotuojus. Kruoslovā īraksteits īvārojams interveju skaits (10), salaseits vysaidu dokumentu, tymā skaitā memuaru materials. Pietneicys puorsteidze estetiski pīviļceiguo i saturiski puordūmuotuo pīcu tauteibu, tamā storpā žydu, nazkod daudzskaitleigu piļsātys īdzeivuotuoju, ekspoziceja muzejā, breineigi apspielejūt piļsātys simbolu – laivu ar pīcim airim – multietniskuos identitatis zeimi. Kruoslovā sasaglobuojušys daudzys autentiskys žydu caltuos i nazkod apdzeivuotuos kūka i myura sātys, „macu” pagrabeņš, uodu fabrykys, publiskuos pierts i c. telpys. Redzīs, ka laika zūbs ni drupeiti nabyutu dasadūrs nazkodejuos mozpiļsātys žydu kvartalenim. Eskpedicejis laikā roduos dūma veiduot videointervejis, juos deve Henrihs Čužāns (dz. 1924. g.) i Viktors Airapetovs (dz. 1926. g.). Videointerveja dadūd īspieju sevkuram izjust kluotīni – izstaiguot i apsavērt vītys, nūsaklauseit oculīcinīka dzeivū, naīstudietū viestejumu.

Interveju laikā daža siermgaļva acīs sasarīš osorys – na viņ atsaucūt atmiņā kaidu dramatisku dzeivis epizodi, tok jau laikam ari eipašuo emocionaluo pacāluma deļ, kū īrūsynoj sevis ituos šaļts napīcīšameibys apziņa.

Lauka pietejuma dalineicys paļdej par atsauceibu vysus intervietūs Kruoslovys īdzeivuotuojus, i eipaši – Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja direktoru Valdemāru Gekišu, golvonū kruojuma globuotuoju Allu Lomanovsku, kai ari nūvodpietneicu, entuziasti, kaidu myusu dīnuos ratai var sastapt, Janīnu Gekišu.

Septembrī REGI zynuotnīki laissīs iz Preilim, kab izveiduotu eisfilmu par itamā piļsātā nazkod kuplā skaitā dzeivojušajim žydu tauteibys puorstuovim. Perspektivā – Dagdys i Kaunatys līceibys par gaistūšuos žydu minoritatis liktinim.

Olga Senkāne, REGI vodūšuo pietneica