Piec paguojušā goda nūgalē izguojušā debejis stuostu kruojuma ”Pyrma syltī”, Raibīs Suņs niu struodoj pi jaunu tekstu tapšonys. Pošu reizi pīzaviersīs garstuostim, bet rauga rakstēt ari ailis. Īspieja paskaitēt dažys, kū jis itūgod skaitieja ari ”Upītes Uobeļduorzā”.

Aplaizu rānys
dvēselē i mīsā tiuleņ piec kuozu.
Doncojūt ar laumeņom,
sasagrīze peliecieši.
Niule i Nui principā ir vīns sūļs
tīpat, kai atpakaļ.
Breineigi tāli i smuordi
sarkastiskā ampluā.
O, чудо остров счастья!
Skaistuos, pīsūleituos dāmys
izaruod vēļ šmukuokys.
Aiz taidim dybynim
var aizīt leidz pošai Aglyuneitei.
Valši pa kreisi, valši pa labi
teišom, izbreineiti labi,
i izaruod, ka saīt nadūmuodami labi.
O, чудо остров счастья!
Bezgaleibu pats vari papyldynuot,
nūsyutūt attīceigū burtu kombinaceju.

Icik ilgi gaidējom, lai dīna beigtūs.
Siežom, klausomēs,
Kai zuole aug.
Tu ar skaudeibu tiemej maņ mutē,
Verīs, kur pazyud dzeive.
Jiura tuoļi, tok plašums tepat.
Tai mes atstuostom,
Kai myusem guoja.
Tok napaprosom, kai myusem īt.

Aizsyuti viestuli
Boltā teksta formatā.
Bez gaidamuos atbiļdis.
Aiz lūga, ryndā
Stuovūšuos pīcys mašinis
Nav atvadušys aizmierstū dīnu,
nabejušū dzeivū sauleiti,
i puora tačku savuoktu meiļu.
Dušā ar zīpeitem
uzdoncuot breiku
car vysom treis dimensejom.
Es vairs navaru paleidzeit nivīnam,
Jo reizem ir juopaleidz pošam sev.

Kuorsova smuordoj
Piec salejušys elkšņa molkys.
Krosti izrokti,
Tok karš vyslaik.
Juoņtuorpeņim kurss iz Karpatim,
Tī doncuot sambu
Kotram sovūs ritmūs.
Speideigys, napīkluojeigi jaunys
Čārmyuškys, nūzaruovušuos nu kuotenim,
Sabierst kliepī.
Ni salasēt, ni pajimt leidza —
deļ rudiņa veina.
Cerēsim, ka paspēsim nuokušā,
Sova laika ciklā.
Ir, vot, taida,
Pošā pīrubežā nūsvīsta
Dīva kruosaina siekleņa.

Naceri iz romantiku.
Vimpeļi bez diplomim
jau nav paradzāti tev.
Tī vajadzeigi cytu acim,
cytu mēlem želejā,
i trybuka sulai soldajā.
Cikom nabyus labi,
nabyus labi —
A, labi nabyus nikod.
Pipuripu spilventiņu.
Pajem vīnu biļetu
Kursu iz prāmi.
Apmatums pi grīstu turēsīs
Leidz apkriss žalūzejis.