Bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” projekta „Vuiceimēs latgalīšu rokstu volūdu!” ītvorūs tika reikuots rodūšūs dorbu konkurss „Tai beja tai ir”, kura laikā jaunīši tik aicynuota raksteit literarūs dorbus latgaliski, sovā dorbā raugūt izmontuot latgalīšu autentiskūs vuordus i izteicīņus, kai ari pīsaturēt pi apstyprynuotajim latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim.

Kai atzeist poši jaunīši, raksteit latgaliski jim nasaīt tik vīglai, deļ tam, ka vysu laiku ir rakstiejuši latvīšu literārajā volūdā, cytu raizi asūt gryuši atrast eistūs vuordus voi iļgi juodūmojūt, kai tys skaneis latgaliski.

Daudzim jaunīšim šytys beja pyrmais dorbs latgalīšu rokstu volūdā. Deļ tam varim saceit, ka projekta mierkis aicynuot jaunīšus raksteit latgaliski ir pa dalei aizsnāgts.

Aicynojam puorskaiteit dažu centeiguokūs jaunīšu dorbus. Paļdis par daleibu vysim dalinīkim! Raugam vysi kūpā ari iz prīšku raksteit tekstus latgalīšu rokstu volūdā i pīsadaleit konkursūs!

LgSC jaunīši

***

Diāna Draška Kolupa pamatškola, 9. klase

Kas ir Latgola?
Varbyut tu zini?
Myusu Latvejis kartē
ir taids mozeņs nūvodeņš
kai Latgaleite.
Latgola! Latgola!
Kur ir tovi cylvāki
un jūs dvieselis?
Varbyut muna sirsneņa
ir jūs dvieselis?
Asūt sātā,
es dzieržu, kai runoj dzejneica
Laura Bicāne
i muna muojeņa
ir munā sirdī.
Ajūt uorā,
sajiutu peirādzeņu smuordu
i dungoju golvā
latgalīšu dzīsmis…

***

Daina Veida  Drycanu vydsškola 12.klase

Stuņdinīks

Tuo i mudri laiks ir šytys skriejs
Caur malnu i boltu, i palāku…
Kurš gon šai dzeivē tik daudz ir redziejs,
Kai tikai tys stuņdinīks – myusu laiks.
Myužeigi sytās i myužeigi īt,
I vysim miersteigim nauzvarams škīt,
Līkās tik dažaidu dzeivi jis zyn’,
Tik dažaidys dūmys, dažaidys sirds,
Bet patīsi vyss ir daudz sovaiduok:
Cylvāks ir šudiņ taids pats kai bej’ vakar.
Voi sāta, kam jumts jauns, nav vairs tei poša?
Voi iudiņs, kas, okā smalts, tagad byus ašnis?
Voi sudobrs puorkauseits tagad byus zalts?
Tai beja, tai ir – cylvāks taids pats,
I bādos, i prīkūs mes asom tī pat,
Kam breiveiba, gūds i mīlesteiba
Caur godu godim rūku rūkā īt.

***

Jāzeps Laizāns Rībeņu vydsškola 12.klase

Skrīn pa ceļu syvāns bolts. Juo saimnīks gon ir stalts. Sportiska ir juo sirds jū tam kabatā ir teirais spirts. Īraun nuosī teirū spirtu i tod dūdās tuoļuok skrītu. Skrīnūt tys pi spāka i tod skaļā bolsā klīdz. Ejit rotā vysi zāni ka jius naļūbejit vēļ tuos meitys, kurys nosoj mini kleitys. Tai jis klīdze kaidu laiku, kamer nūlaide sev tvaiku i vēļ pakavēja suņam duorgū laiku, kura jam nabeja daudz, jo tu draudzeņ vēļ tik audz i tū raibū vystu žņaudz, kura perej desmit ūlys i vēļ ūlys reizem raud, kamer vactāvs zuoboks auž i tū cītū baton’ grauž. Pasēd jei tur pīcys dīnys i tod soka, ka jai kuojis greizys nu tuos valna siediešonys i tūs paitu sildeišonys. Bailēs daskrīn gaileits raibs i tod skaļā bolsā klīdz: ej tu bišku pastaigoj citaidok bez nogim paliks i tod maņ navariesi muguru kaseit, kod man jei cīši nīz. Pastaigojuse bišk tod ej iz tū pusi, kur tev kreisais pavarots ruoda i vēļ prosos piec joda. I tod ej iz valna ūlom sēdēt, kurys tautā sauc par malnom, i tod ar kreisū pusi kreit iz ūlom skaiteidama itū ryndu, tai tys beja tai tam byut, ka man ūlys siļdeit vysu jaukū vasareņu, kod es slauku prīka asareņu, kura nūkreit kotru vasareņu. I tod apdūmoj tū rindeņu kotru reizi, kod nu ūlom celīs augšā i kod kreit iz jom. Kreitūt tu juos nasasit, cytaiduok var gadeitīs, ka pajuks dzaltonums, kurš tev raideis pīcys vystys, kurys nasen ir ap goldu systys i tod gadeitīs var tai ka tur rūdās seši gaili kurys pošim lobi gaili i golvonais ka smaili. Nu tod īsoka jī obi struoduot pi tuos saimis radeišonys, kura guoduotu tim baigū peļņu, kuru daleitom tikai iz pusem, jo jim pateik vysu daleit tikai iz pusem pat ja tī nav kū i daleit, bet jis ir taids sausais lykums, ja dolam tod dolam tikai iz pusem, jo tai byus daudz lobuok, ka vīns pajem vysu dorba olgu jeb kai tautā soka muna dzeda dzeds laupejumu par padareitajom stuņdem. Tai tys beja – tai tam byut, ka tev vysu dzeivi kauli steivi. Nu par tū tu nabādoj, ka tev reizem ari, kauli steivi, ka tik dzeive labi īt kai tys cīma stuņdinīks, kuram sadaguse ir sirds i tuo eipašnīks pi tuos ir trokai pirds. I nu tuo laika tam stuņdinīkam sirds ir saskuobus kai kuopusti pyrma sīna laika, kod nivīnam nav eisti laika i rikteiga tvaika. Nu tys jūks par kuopustim beja cīši lobs, ka tam daber gramu myltu, lai var izceļt augstu tyltu, kuru varātu saukt par myltu tyltu, pa kuru varātu braukt tikai četri zyrgi i pīcys kievis. Nu tys byutom soldonais puoreits, kurš apskateitom tū myltu tyltu nu vysom pusem i patusātom ar krīvu džusem. Nu ar taidom brangom meitom, kurys ratai ir ar kleitom. Maņ juos pasceja, ka bez kleitom ir svaiguoka dzeive pošai i juos draudzinei, bet korstuok ir cīma puišim, kuri klaiņoj apleik i skotuos iz tū pusi, kur nabyutom vālams, jo tys izsauc bikšu pleisšonu tamā rajonā, kur juos lobok pleist. Tai tys beja i tai tam palikt vēļ kaidu laiku, kamer maineisīs laiki iz tū pusi, kur saule lāc i gaileits ar savu sīvu visteņu.