Jau kluot rudiņs ar jaunim dorbim, projektim i idejom, bet itys ari ir eistais laiks paviļkt streipi zam padareituo i apsavērt, kaida raža pa itū vosoru īguojuse latgalīšu gruomotnīka i klauseituoja plauktūs voi ari juo cereibu skreinē.
Ite eisai par gruomotom, kas izdūtys par Latgolu i latgalīšim voi ari saraksteitys latgaliski, i diskim, kur skaņ latgalīšu muzyka.

Vosorys disku i gruomotu jaunumi sagataveiti sadarbeibā ar žurnalu “A12“.
Pasyuti žurnalu 2013. godam i sekoj leidza cytim jaunumim!

 

Jaunī diski

 

Dziga

Gotovs!

Kapelys „Dziga” jaunais latgalīšu mūzykys disks „Gotovs!” izguojs taišni pyrms 3. Pasauļa latgalīšu konfereņcis. Albumā īkļautys 11 tautys muzykys melodejis i apdaris.
Dzīšmu taiseišonā īsasaisteja “Dzigys” muzykanti i draugi Ilona Rupaine, Edgars Lipors, Einārs Lipskis. Disks izguojs ar VKKF Latgolys Kulturys atbolsta programys i cytu atbaļsteituoju finansialu atbalstu.

 

Jūlijs

Gadi virtenē krājas

Leivuonu lauku kapela „Jūlijs” par gūdu sovai 25. jubilejai izdavuse albumu „Gadi virtenē krājas”, kur atrūnomys 22 dzīsmis kapelys vadeituoja Jūlija Stikuta aranžejumā — kai nu kapelys „zalta fonda”, tai vēļ nivīnā īrokstā nadzierdātys.
Albumā īlykta pārnejuos sezonys Latvejis šlageraptaujā klauseituoju viereibu īgivušuo dzīsme „Reiz vecās dzirnavās” i veļtejums dzymtajam nūvodam dzīsmē „Atslēga Latgales vārtos”. Pīcys dzīsmis īdzīduotys latgaliski — jūs vydā i Pītera Jurceņa dzīsme „Jampadracis”.
Izdeviejs „Gailītis G”, atbaļsteituoji Leivuona nūvoda dūme i Leivuona nūvoda Kulturys centrs.

 

Galaktika

Rāzna

Sovu pyrmū albumu „Rāzna” ar vairuokom tautā jau pazeistamom dzīsmem izdavuse grupa „Galaktika” nu Rēzeknis.
Albumā īkļautys 13 grupys autordzīsmis, jūs vydā Latgolai veļteituos i klauseituojim jau zynomuos „Rāzna” i „Mans dzimtais novads”, latgaliskuo „Paleidzi Dīvs”, kai ari „Laika prognoze reitdīnai” latvyskuo verseja. Grupā „Galaktika” spielej i dzīd Normunds Zušs i Vitolds Gorņevs. Grupa ir ituo goda Latvejis šlageraptaujis uzvarātuoji i cīši sekmeigi pīsadalejuse šlageraptaujis paradā i cytus godus.
Izdeviejs „Gailītis G”, komponists, aranžātuojs i skonu režisors Normunds Zušs

 

Jaunuos gruomotys

 

М. Н. Колоткин

Латгальские поселенцы в Сибири

M. Kolotkina dorbi par īceļuotuojim nu Baļtejis, 19.–20. g. s. mejis breivūs zemu maklātuojim, svareigi i zynuotnīkim, i puorceļuotuoju atlasem, i sevkuram, kam interesej latgalīšu volūda, kultura i viesture. Gruomotā stuosteits par iz Sibiri izceļūjušūs latgalīšu diasporys kulturys dzeivi i školom, kolhozim i storpkolhozu teatri, latgalīšu avīzi „Taisneiba”, kai ari represejom pret nacionalajom minoritatem padūmu Krīvejā.
M. Kolotkina gruomotys ir nūdrukuotys mozā metīnī i nav atrūnamys pat vysuos leluokajuos Krīvejis i Latvejis bibliotekuos, deļtuo sagataveits gruomotys „Latgalīšu īceļuotuoji Sibirī“ atkuortuots izdavums. Jaunuo izdavuma tekstā izdareiti naleli redakcionali lobuojumi, sataiseits vīnuots literaturys i olūtu ruodeituojs, piec īspiejis puorbaudeiti citati, taipat latgalīšu uzvuordu i apdzeivuotūs vītu nūsaukumu raksteiba.
Atbiļdeigī redaktori A. Andronovs, L. Leikuma.

 

Ilona Salceviča

Saucējs. Apcere par Jāni Klīdzēju

Apguoda „Zynuotne” serejā „Personeiba i daiļrade” izguojuse literaturzynuotneicys Ilonys Salcevičys monografeja par rakstnīku Juoni Klīdzieju — juo personeibu i literarū montuojumu, davumu latvīšu 2. Pasauļa kara biegļu nūmetņu laika i pieckara trimdys literaturā. Pietejums baļsteits rakstnīka daiļdorbu analizē i biografiskajuos apcerēs, sūpluok vysaidi materiali: autora teksti, laikabīdru atminis i viestulis, roksti i recenzejis par juo dorbim.
Gruomotai ir četrys dalis, treis viestej par J. Klīdzieja dzeivi i darbeibu kaidā myuža periodā: Latvejā, Vuocejā, Amerykys Savīnuotajuos Vaļstīs, catūrtuo ruoda jū kai esejistu i stuosta par golvanajim juo eseju adresatim: Latvejis vaļsts veirim, latgalīšu rakstinīkim i rakstinīkim i zynuotnīkim, žurnalistim, izdeviejim.
Gruomotai ir vierteigi pīlykumi — J. Klīdzieja prozys dorbu, rokstu, recenzeju i viestuļu publikaceju saroksts, autora dzejūļu i jam veļteitūs dzejūļu publiciejumu saroksts, nūzeimeiguokūs jam veļteitūs rokstu saroksts.

 

Mikelis Bukšs

Latgaļu atmūda

Ar Bolvu nūvoda dūmis, Latvejis Republikys ministrejis i bīdreibys „Vīnuoti Latvejai” atbolstu LKC izdevnīceibā atkuortuoti izdūts volūdnīka i viesturnīka Mikeļa Bukša pietejums „Latgaļu atmūda” (1976), kas byutu juopuorskaita kotram Latgolys kulturys i izgleiteibys darbinīkam, kab vaira izzynuot sova nūvoda i latgaliskuos kulturys i politiskuos dzeivis viesturi. Zynuošonu par paguotni nikod nav par daudz — juos paleidz saprast tagadnis politiskūs i kulturys procesus, kai ari dūmuot iz prīšku.
Sovā pādejā gruomotā pietnīks dzili ruoda latgaliskuos kulturys dzimšonys i atteisteibus cālūņus, gaitu i īsaisteitūs cylvāku ceņtīņus — suocūt nu senejim laikim leidz 20. g. s. pyrmajai pusei. Paruodeitys nu kulturys viesturis vaira voi mozuok zynomuos, bet moz pazeituos personeibys i jūs davums. Gruomotys centrā lelā mārā Fraņča Trasuna persona i juos ītekme. Ar interesnim faktim i autora interpretaceju apveitys idejis i ceinis, kas pavadeja Latgolys atmūdu i piečuok deve īspieju apvīnuot latvīšu tautu i nūdybynuot kūpeju vaļsti valsti, kai ari naryma i piec Fraņča Trasuna smierts.

 

Pēteris Zeile

Rainis un Latgale

LKC izdevnīceibā izdūtais pietejums iz Raiņa dzeivi i literarū davumu ruoda jaunu pietnīceibys ceļu — autora bierneibys i jauneibys spīgelī, kas lelā mārā nūsoka juo dzeivis vierzeibu, gaitu.
Gruomota ir kai kaleidoskops, kurā salykts daudz bīži atškireigom temom veļteitu eseju i skotu punktu — vaira publiscistiskā, na zynuotniskā viestejumā. Jei varātu byut saistūša i ryudeitam rainologam, i latgalīšu kulturys i volūdys pietnīkam i interesentam.
Sūpluok vysim zynomim i jau školā apgiutim faktim nu Raiņa biografejis teik atkluota juo dzeivis i tekstu latgaliskuo puse — kai pyrmī bierneibys īspaidi i jauneibys kaisleibys, sovys pateibys mekliejumi, tai juo saikne ar latgalīšim i latgalīšu volūdu vysaidūs dzeivis periodūs, Raiņa jau kai ministra ryupis par Latgolu i atbolsti juo tekstūs. Lela nūzeime gruomotā pīškierta ari Juosmuižys muzejam i juo viesturei.

 

Pēteris Keišs

Aizbraucēji un palicēji

Taipat kai i cytuos autora gruomotuos „Te maldu putni kliedz” i „Kur ilgu dzērve brien”, ari ite Pīters Keišs stuosta par seve pīdzeivuotū i radzātu, sovys apleicīnis ļaudim i nūtykumim. Viņ itamā gruomotā autors vaira pīsavierss myusu dīnom i ruoda aizbraucieju iz cytom Latvejis vītom i uorzemem liktiņus.
Gryutuo Baļtinovys apleicīnis viesture: 1941. goda izsyuteišona, īsaukšona vuocu, padūmu armejā, biegļu celi, nacionaluos pretesteibys kusteiba, kolektivizaceja, jaunūs biegšona iz piļsātom atsabolsoj i itymā gruomotā. Juos centrā — apleicīnis cylvāku i dzymtu liktini, konspektivā stylā raugūt atkluot jūs dzeivis ceļus i radeit ituo laika līceibu.
Izdeviejs LKC izdevnīceiba. Gruomotā daudz karteņu ar autoru, juo saimi i tekstā pīsauktajim cylvākim.

 

Eleonora Tjarve

Aiz mežim snīgōtim

Dzejneicys i tulkuotuojis Eleonorys Tjarvis trešuo dzejūļu gruomota izguojuse latgaliski, kruojumam ir divejis dalis: „Ceļruods sirdei” i „Aiz mežim snīguotim”. Pyrmajā daļā apkūpuoti definiceju tipa viestejumi, kur parosti pyrmajā riņdeņā pīsaukts kaids jiedzīņs i ūtrajā dūts juo skaidruojums, tam sekoj asociaceju plyusma. Ūtruo daļa — religiskī, puordūmu, Latgolai i sev svareigim cylvākim veļteitī dzejūli.
Rūnās īspaids, ka daļa tekstu tūmār na raksteiti latgaliski, a puorcalti iz latgalīšu volūdu, koč latgalīšu poetiskuo volūda ir nūpītns izaicynuojums kotram dzejnīkam — izavaireit nu poetiskūs letonismu i poezeju raksteit dzymtajā volūdā nav vīgli. Nasaverūt iz pyrmū īspaidu, kruojumā ir dzejūli, kas kuram na viņ skaiteituojam liks aizadūmuot, pajimt sev leidza autoris pasaceitū dūmu, jutūni.

 

Tāvu zemes kalendars 2013

Kulturviesturiskajai i literarajai godagruomotai itys ir jau 74. goda guojums. Gruomotā apkūpuoti popularzynuotniski roksti, memuaru literaturys teksti i dzeja latgalīšu volūdā.
Gruomotys izdūšonu atbaļstejuši uzjiemiejs Juoņs Blaževičs, Rēzeknis piļsātys Dūmis Kultutys puorvaļde i Latgolys regiona atteisteibys agentura.

 

Diskus i gruomotys vari nūpierkt bīdreibā “Latgolys Studentu centrs”. Preču sarokstu meklej ITE.
Tyvuokais tiergs – Reigys gruomotu svātki Kongresu nomā 5.-7. oktobrī
Dorba laiks: pīktdiņ i sastdiņ nu 11:00 leidz 19:00 stuņžu, svātdiņ nu 10:00 leidz 16:30 stuņžu.
Īeja svātkūs — par veļti.

Informaceju apkūpuojuse Ilze Sperga

Zinis par ituo rudiņa jaunumimsyuti iz e-postu info@lakuga.lv