Rudiņš ir naviņ cīši kruosains i visaiži citaiži breineigs godalaiks, bet ari laiks, kas ir boguoteigs i naīrosti darbeigs. Apleik vyss sārtojās, oranžojās… Mes natīšā veidā grybūt nagrybūt izejam bezmoksys kruosu terapeju. Roksta, ka sorkonuo kruosa aktivizej fiziskūs spākus, energeju. Oranžuo stimulej sabīdriskumu i labesteibu, roda mūžu, jautru garastuovūkli. Varbīt, ka šei rudiņs terapeja izsauc tū darbeigumu i aktivitāti vysuos sferos – teik nūvuokta naviņ raža teirumūs, bet arī daudz dažaidu radūšūs izpausmu augli.

Tai nu agrā, leitainā 5. oktobra reitā braucem vērtīs, kai myusu kūpeiga dorba „auglim” kluojās plašajā pasaulī. Trejūs piecpušdīnā folklorys kūpys „Rekovys dzintars” jestrūs dzīšmu pavadeibā nūtika svineiga iztuodis „Latgolys dvēselis tulkam Mikeļam Bukšam 100” atkluošona Latvejis Nacionalajā bibliotēkā.

Kai jau tys īprīšk beja raksteits i saceits izstuodi ir izlūlojušys i taisejušys treis svareigys Latvejis instutucejis: Rēzeknes Kultūrviesturis muzejs, Latvejis Nacionaluo biblioteka i Bolvu Centraluo biblioteka, kas šūreiz ir īzajutuse ituo projekta vadeituojis lūmā. Projektu atbaļsteja Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa.

Vaicuosit, deļkuo izstuodei izvālāts taids nūsaukums? 1977. godā vīnā nu viestulem Janina Bukša roksta: “Sevi vysu jys beja zīdōjis sovai tautai. Lai izprastu Mikeli pilneigōk byutu jōlosa vysmoz jō pādejuo grōmota “Latgaļu Atmūda”. Par tū Mikels teice kaidai paziņai: “Šei grōmota man valk dvēseli ōrā”. Del tō jys laikam ir nūsaukts arī par LATGOLAS DVĒSELES TULKU. Šī vōrdi raksturoj jū vyslobōk.”

Iztuodei atkluošonys pasuokumu vadeja Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja i Bukšu saimis tyva draudzine Ruta Cibule. Kuplā skaitā beja kulā īzarodušs latgalīši i Latgolai tuvi cylvāki. Kluot beja ari ytuo pasuokuma gūda gosti – Irene Bukšs-Ronge ar dālim Gabrielu i Mikeli.

Pasuokuma laikā izskanieja šaļtim sirsneigu vuordu.

Latvejis Nacionaluos bibliotekys direktors Andris Vilks ar dziļu cīni i sirsneibu sovā runā atzina Mikela Bukša nūzeimeibu i davumu vysas Latgolys i Latvejis lobā. I nivīns cyts, kai jis nu Bolvu Centraluos bibliotekys diretorys Rutys Cibulis rūkom sajēme duovonā pošys duorzā saplyuktuos i ari M. Bukša meiļuokuos pučis – dzaltonuos nagadcenys.

Cīši meila piļsāta Mikeļam Bukšam ir bejuse Rēzekne – ar sovim zaļajim parkim, akmiņa īlom i „gaismys pili”- školu, kuru jis laikam ejūt absolvej, tī struodoj i voda –tai jū raksturuoja Rēzeknis Kulturviesturis muzeja direktore Anastasija Strauta. Pībylstūt, ka ite jis sateik sovu myuža mīlesteibu Janinu. Nu redz, na veļti Rēzekni sauc par piļsātu Latgolys sirdī.

Sveicynuodams vysus ar pozitiva humora pylnim vuordim: „Vasali latgalīši, Reigys latgalīši, zvīdru latgalīši i puorejī … toža cylvāki” sovu runu suoce Bolvu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Andris Kazinovskis i lepni izsviere, ka Mikeļs Bukšs ir latgalīšu dižveirs, kas ir izdarejs nanūviertejumu dorbu. Latgalīšu rūkuos niu ir spieceigi argumenti, kas apkūpuoti Bukša gruomotuos, kab aiztuovātu i styprinuotu sovu latgalīšu identitati.

Brigita Cīrule runuoja par Mikeli Bukšu i īmeslim, parkū jis sovu dzeivi saisteja ar klasiskū filologeju – vacuokū i plašuokū filologejis nūzari. Dzymtuos vītys izjiuta jam ir šyupelī īlykta i B. Cīrule jū uzskota par izciluokū latgalīti, kas daudz ir darejs, lai Lagolys vuords izskanātu tuoli pasaulī.

Pasuokums izadeve. Gaisā vibrieja prīca, sirsneiba, mīļums. Leitainū dīnu izgaismuo gon mozuos nagadceņu „sauleitis”, gon sirsneigūs vuordu syltums. Iz eisu breidi myus pat aplaimuoja daži skūpi saulis spati, kas īspeidieja pa lūgu. A varbyut tys beja Mikeļs, kas nu kaidys muokuļa malenis iz myusim vērēs i sylti smaideja. Kas zyna…

Sarmeite Vorza, Bolvu Centraluo biblioteka

Kartenis nu Bolvu centraluos bibliotekys privatuo arhiva i Ilzis Spergys taiseitys