Kalenderā i aiz lūga rudiņs. Pīduovojam rudini puorskaiteit ari latgalīšu dzejā. Nalela izlase. I daļa – seņuoka laika dzejūli i ailis.

 

Ontons Skrynda

Rudiņs

Kas tur dauzuos, kas tur nuok,
Kas tuos eņges klaudzynoj?
Tys ir rudiņs. Vēji šņuoc,
Lūgus, durys kvydzynoj.

Saule sliepās, debess muocās,
Dzērvis skrīn iz syltū molu;
Vysur monuos: rudiņs suocās,
Vosora jau īt iz golu.

Doba dusmojās un raud:
Te jei kūku lopys svaida,
Te ar solnom myusim draud,
Te ar tymsom naktim baida.

Nūkreit lopys, nūrymst vieji,
Dobai bierst niu asarenis;
Žāļ jai sovys zaļuos rūtys,
Žāļ i jaukuos vasarenis.

 

Seimaņs Putāns

Muna dzīsme

Muna dzīsme ir ryugtuma pylna,
Pylna skumis un žāluma jei;
Viņa ir dryuma kai rudiņa dīna,
Kod bez stuojis leits lej.

Vinis skanis ir rudiņa lopys,
Kurys vātra bez žēleibys raun.
Muna dzīsme ir Daugovys viļni,
Kas iz krostim šņuokdami maun.

Kū dariet, jo kur tikai eju,
Vysur mūkys un nalaimis vīn,
Vuorguo tauta vysleidzi kai jiurā
Bāduos sleikst nakti un dīn.

Muna dzīsme ir ryugtuma pylna,
Pylna skumis un žāluma jei;
Viņa ir dryuma kai rudiņa dīna,
Kod bez stuojis leits lej.

/1918/

 

Dominika Selicka

Rudiņs

Dzeltej kūku lopuys,
Klusi zemē kreit.
Jaunu pavasari
Naredzēt maņ šeit.

Tyvojās jau borguo zīma;
Dzeisluos asnis saļ;
Izniceiba sovys važys
Namonami kaļ.

Atsaskot iz sovu dzeivi;
Suopis sirdi grauž;
Eisys dīnys, tukšys stuņdis
Dzeivis teiklu auž.

Godi skrīn, un cylvāks naspiej
Vinim liedza tikt:
Palīk napabeigti dorbi,
Cylvākam laiks nikt.

/1929/

 

Aļberts Spuogis

Rudiņa dzīris

Ar austreņa zylgumu pīrē
Pasaceļdīna leidz škūrstiņam.
Durovys palīk aizslāgtys,
Dīnai nav palaunadža, –
Pi stenderis pīsaraun obi.
Ūtardīne giun pyrmūdīni,
Pleist mieneša stykli;
Otkon juoizvalk dublinis,
Ejūt iz sasatikšonu.

Pīleist stoti un gubonys,
Ni tu paspēsi globuotīs,
Ni ar cytu vīnuotīs,
Ka tev jau juoīt atpyutā.

 

Juoņs Leidumnīks

Rudiņa īskaņa

Aizguoja vosora
Un saulainuos dīnys,
Atnuoce rudiņs
Palākā mietelī
Atstuoja leitu
Ar snīgu, ar vieju
Klusi raudūšai
Uobelei kailajūš zorūs.
Ir teirumi palāki, klusi,
Var tuoli redzēt puori tim,
Kai rudiņa vieji gaudoj
Un palāku zemi gluosta
Ar ladaini boltu dvašu.

Aizguoja vosora
Uz dīnvydu pusi, –
Ir rudiņs puori vosorys zīdim
Spuornus nūlaidis klusi.

 

Marta Bārbale

Ražys dzīsmeite

Grīzis bārns molduos rudzus, –
Ni gola, ni molys.
Viļņuojās pošā augšā
Dabasu gladiolys.

Kaidi breineigi rudzi,
Kaidi smuordeigi gryudi!
Tev kai grīzeitis bārnam
Gribīs šam skaistumam ļautīs.

Garom tak ari irbe
Sovom žiglajom kuojom.
Ražys svātajim svātkim
Ar putnenim kūpā guojom.

Grīze grīž grīžamū sovu
Leidz pošam teiruma golam.
Nūleist puor zemnīka placu
Dabasu gladiolys.

 

D. Grečs

Rudiņs viejs

Boltus, soltus solnys zīdus
Ļaudim lūgūs nasu es,
Pajem saule munus zīdus,
Najem munys dvēselis.

Sēd pi lūga, te tev beja…
Divreiz gryušuok vydā tikt.
Seņ jau seņ kai zuda leja
Kurā zīdus steidzu likt.

Voi bez pajumta maņ palikt,
Viņam gauduodamam skrīt?
Fjut-fjū-u – cik gryuta muna dzeive
Vīnam vīntguleibā īt.

Maņ jau ari… kai tur gribīs…
Bet piec manis zīma nuok,
Snīga zyrgim boltuo kolta
VYsa dzeive zam juos pluok.
Fjut-fjū-u zīma nuok.

 

G. Grečs

Rudiņs

Seņ jau zīdi nūveituši,
Sapņu duorzā pagurums.
Strauti ruomi, atdzysuši,
Zams un palāks debesjums.

Goldu lampa nadag ilgi,
Zalta sapni nazīd vairs.
Zvaigžņu skoti zali – zylgi
Namirdz myglā kai kas kairs.

Nav vairs zīdūņa ni dzejis;
Nasyt stryuklys vāsais strauts.
Dzysa gunis, klusys lejis,
Vaigs nu saulis nateik skausts.

 

Al. Garančs

Rudinī

Sauļstors bezspieceigais, buolais
Solti, rudineigi smaida:
Kuļmašīnys atbalss tuolais
Krāslā mīra dzīsmi raida.

Vacuos rejis tymsā koktā,
Sāru dīnu spryguļs sāroj;
Mums nav vuordu dīnys pruotā, –
Gors piec jaunys dzeivis vāroj.

Atplyust skuma rudiņdzīsme,
Lopys dzeļtejušys kreit.
Sirdī kvāloj jauna līsme: –
Zīdūni cer sagaidiet.

 

Alans

***

Šaļc rudiņa vieji aiz lūga
Un palāki muokūni maun,
Tī, nazynūt ikdīnys slūga,
Vēļ zaļūšu plašumu skaun.

Un leidza ar šalcūšu vieju
Jau skumeiba dvēseli skar;
Ar klusu un nūpītnu seju
Tik nuokūtnei tyvuotīs var…

 

Juoņs Klīdzējs

Rudiņs dzimtinē

Viejs traucās pogolmā caur kūkium
Un breinišks taids – ar brīduma dvašu.
Teirumu cauri caur varveiksnys lūkim
Redz struodnīku pylnu un tik plašu.

Brauc vazumi kulā ar zemis elpu svaigu;
Jī mīžu pyulni un vuorpys zaltuotys.
Un rudiņs daiļuma breiniškū vaigu,
Zam syunainim jumtim atspeidūt nas.

Kuop zylgoni dyumi caur jumtu nu rejis,
Kai viļnim jī viejā grimdami lūkuos.
Nu rejis vīns laukā lein nūkvieps, bet smejās:
Treis zaltuotys vuorpys jam rūkuos.

Krāslā puor zylu mežu līsmainis sarkanis tveikst
Un augšuok juos ceļas, un debess dag līsmā.
Uz vokorim kūki klusi šalkdami leikst –
It vyss saplyust breiniškā daiļuma dzīsmā.

Un mirkli pret austūšu reitu caur nakti,
Caur nakti, kas zvaigžņuotūs mygluojūs dus,
Skaņ klusi tū līsamini šolcūšū takti:
Vēļ Latgolys cīmati sovūs dziļumūs klus.

 

Puovuls Vucens

Dzērvem ejūt

Puori rudiņainim laukim,
Puori asarim un kolnim,
Puori zemei palākai,
Augsti gaisā, zemei tuoli,
Sleid tik buoli,
Kai rudiņa gori
Uz dīnvydim
Dzērvu bori…

 

Augusts Egluojs

Aiz lūga ir rudiņs…

Aiz lūga ir rudiņs… Mirdz zaltaini kūki, –
Dus mīreigi saulē tur puosokains syls,
Un puori tam dzidri zylgst dabasu lūki,
Un duorzā astrai plaukst pumpurs zyls.

Pi rejis ryuc kyuliejs. – Tur dzīsmis un klaigys.
Bierst zaltainys byrums, – nas klietī tū kaids
Un smaida, un acis jam storoj tik maigys…
Cik laimeigs šys zemnīks! – Voi byusi tu taids?

 

Augusts Egluojs

Voi esi redziejis?

Voi esi redziejis,
Kai rudiņa saulē
Mirdz kļovi
Purpurā
Un bārzi
Zaltā? –
Voi esi redziejis,
Kai rudiņa solnā
I syla papardes,
I duorzā pučis
Līc gaļvenis
Un klusi, klusi
Mierst?…
Voi esi redziejis,
Kai klusi, klusi
Nu zorim slaidim
Atsaraisa tuos
Un, lieni, lieni grīzdamuos
Un pēd’jū reizi
Saulē vyzādamys,
Zemē
Kreit?…
Voi esi sajutis,
Kai atsaraisa
Dīna piec dīnys
Un skumi
Skumi
Paguotnis mikrieslī
Sleid? –

 

Karteņa – foto Sanita Husare