Pašlaik īdzeivuotuojim izsnādz jaunuos pasis gruomateņu veidā. Lykums par jaunajom pasem nūsoka, ka latgalīšu vuordi un uzvuordi juoroksta latgalīšu izlūksnē. Vacajuos pasēs vuordi un uzvuordi beja sakrūpļuoti leidz napazeišonai. Viņuos varieja atrast taidus vuordus kai: Ignos, Ontiks, Petris, Juriks, Stass, t. i., raksteja tai, kai vīnā ūtra apvydā saeisynuoti saukalej Ignata, Ontona, Pītera, Jezupa, Stanislava un t. t. Latgalīšu puorkrītuoti un puorpūļuoti uzvuordi: Mačanovs, Gabranovs, Začevskis un t.t. natyka ni moz latvyskuoti un pasēs beja īraksteiti ar vysim „ovs” un „vskis”. Teiri latvyski uzvuordi kai Malnacs, tyka kopieti nu krīviskuo „Malnač” voi otkon napareizi īraksteiti „Malnačs”. Maņ gadejuos redzēt pasi, kurys eipašnīka uzvuords ir Znūtiņš, bet pasē īraksteits „Snutenč”, Stroda vītā beja īraksteits „Strazde”. Šaida vuordu un uzvuordu krūpļuošona radeja vyscauri lelus sarežgejumus gon tīsu īstuodēs pi montojumu nūstyprynuošonys, gon ari pi vīnkuorša īraksteita syutejuma sajemšonys, kura adresats beja uzrakstejis pareizu latvysku uzvuordu, teiksim, Malnacs, bet taidā gadejumā „Malnač” guoja iz pogostu piec aplīceibys, ka jis „Malnač” ir tys pats „Malnacs”, kuram syutejums adresēts. Ir bejuši pat gadejumi, ka Latgolys zemnīkam vīna burta deļ vajadzieja līku reizi braukt iz Reigu piec aizdavuma sajemšonys, jo aizdavuma golvojumā beja raksteits „Vērdiņš”, bet pasē „Vērdens”.

Deļtuo pi jaunūs pasu izjemšonys kai pasu izraksteituojim, tai ari viņu eipašnīkim nūpītna viereiba juopīgrīz vuordu un uzvuordu pareizai raksteibai.

I. H-ns.

Olūts: Jaunō Straume. – Reigā, 1927. g. 20. oktobrī. – Nr. 40. – 1. pl.