Pyrmizruodi pīdzeivuos dokumentaluo kina „Myužeigais kalinders”

Pyrmizruodi pīdzeivuos dokumentaluo kina „Myužeigais kalinders”

Latvejis vaļsts svātku prīškvokorā sovu pyrmizruodi pīdzeivuos Juoņa Ūzuleņa-Ūzula (Jāņa Ozoliņa-Ozola) dokumentaluo kina „Myužeigais kalinders”. Kina ir etnisks stuosts par Latgolys tagadni i paguotni ar diveju dzymtu pīdzeivuotū cauri godu symtu mejom.

Kuorklinīku cīmā Latgolā natuoļ nu Krīvejis rūbeža reizi dzeivuoja dzīsminīks Andrivs Jūrdžs (1845-1925), kurs sacerieja dzīsmis i dzejūļus, vuoce vītejū folkloru i, puorraksteidams ar rūku jūku gruomotys, drukys aizlīguma laikā izgleituoja sovus nūvodnīkus. Nu Jūrdža gruomotys „Myužeigais kalinders”, kurā apkūpuoti padūmi zemnīkim, smīkla stuosteni i tautysdzīsmis, jimts ari ituos kinys nūsaukums.

Koč ari Kuorklinīku cīmu leluokuo daļa īdzeivuotuoju ir pamatuši, tīpat natuoļ dzeivoj divejis styprys dzymtys, vīna nu tom – Andriva Jūrdža piecguojieji. Ivulāni i Jurdži, kuri jau godu symtim dzeivuojuši itymā apleicīnē, puorcītuši gon kara teroru, gon pieckara padūmu godu represējis i kolektivizaceju, nu palykuši sovā dzymtajā zemē. Paruodūt itūs saimu kasdīnu, kina atkluoj latgaliskū identitāti tuos dabyskajā vidē ar latgalīšu volūdu kai tuos golvonū styurakmini. Myusdīnu dzeive ite ir styprai sasavejuse ar seņču tradicejom. Dzeivuodami sūpluok modernajam pasauļam, Ivulānu i Jurdžu vacuokuo paaudze vēļ arviņ daudzys lītys dora kai senejūs laikūs – poši dora ols, sīn sīra, nej svīksta, pin skalinis, vej viervis i dora cytus tradicionalūs omotus. Ari jaunī sātys saiminīki – Arņs i Vysvaļds – par speiti kuordynuojumam braukt laimis meklejumūs iz cytom zemem ci iz piļsātu, ir saprotušs, ka ite ir jūs eistynuo vīte, ite jī jiut gondarejumu i dzeivis pīpiļdejumu, koč ari šaļtim cytu dīnu vuordā ir juobyut gotovim atdūt vysa.

„Laime ir tod, kod tovi meilī ir apleik, kod tevi gaida sātā, kod tu jūs meiļoj, kod gribi par jim pasaryupēt,” kinys golā soka vīns nu kinys varūņu jaunuokuos paaudzis.

Kinys radūšuo komanda: režisords i scenārists Juoņs Ūzuleņš-Ūzuls, operators Andrejs Verhoustinskis, montaža – Solvita Cerecka, producents Vilnis Kolnaellis, skona režisore Anete Vonoga, producejūšuo kompaneja – Kinu studeja RIJA.

Kinys garums – 70 minoti, kina ir latgaliski ar subtitrim latvyski.

Īprīškejuo režisora Juoņa Ūzuleņa-Ūzula kina „Trejādas saules” (2008) par eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu izapeļneja viereibu gon pošu sātā, gon latvīšu kūpīnuos cytuos valstīs. Ūzuleņš-Ūzuls ir ari vairuoku cytu dokumentalūs kinu i eiskinu režisords („Sandra vai Luiss”, 2005-2006, „Sin luna”, 2000 i c.).

Iz kinys „Myužeigais kalinders” pyrmizruodi 7. Novembrī 19:00 kinu teatra „Splendid Palace” Lelajā zalā aicynuots kotrs grybātuojs. Biletus īprīškpuordūšonā var nūpierkt Biletu Servisa kasēs vysā Latvejā. Biletu cena 2,50 Ls, školānim, studentim i pensionarim – 2,00 Ls.

Kinys taiseišonu daleji finansiejs Nacionalais Kino centrs. Eipašu paļdis kinys taiseituoji soka režisora Juoņa  Ūzuleņa-Ūzula mamai Lūcejai Ūzuleņai-Ūzulai.

Kartenis – kinys publicitatis materiali

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]