Itū sastdiņ 18:15 stuņdēs īslēdz Latvejis Radejis 1. programu! Tī skanēs latgalīšu raidejums “Kolnasāta”, itys byus jau pīktais raidejums.

Raidejumā byus gaška – dzejneica Emileja Kalvāne, kam pavysam dreiž izīs jauns dzejūļu kruojums “Atvosora”. Gaidoma interesna juos saruna ar raidejuma vadeituoju Aigaru Ruņči par latgalīšu literaturu, par dzeju, par juos pošys ceļu dzeivē i dzejā. Augšā karteņā Emileja ir kūpā ar komponistu Ontonu Matvejānu, kas sarakstejs muzyku vairuokom desmitem juos dzīšmu.

Gunas Zvīdris reportāžā “Latgalīšu stuostūs” jius dzierdēsit sarunu ar Latgolys karūga idejis autoru Māri Rumaku, Rēzeknis augstškolys pasnīdzieju i latgalīšu grupys “Sovvaļnīks” solistu Ingaru Gusānu i muokslys centra ” Mōls” eipašneici Allu Binduku. Vysi itī cilvāki ir aktivi latgalīšu kulturys i tradiceju atbaļsteituoji i popularizātuoji.

Īskotam Lakugys skaiteituojim pīduovojam stuostu par latgalīšu uzvuordim, kas izskanēs “Volūdys klietī” i kū piec Leonarda Latkovska sen. pietejuma „Latgaļu uzvuordi, palamis i dzymtys” sagataviejuse Ilze Sperga.

Kotrā Latgolys pusē ir puors izplateitu uzvuordu: Varakļuonu i Viļānu pusē Strodi, Latkovski, Bruoki, Preiļu pusē Vylcāni, Baļtinovys pusē Keiši i Ločmeli. Na vysod jūs ciļme ir skaidra, a nareši vīnaids uzvuords var byut vairuok saimem, kas, cik pīmiņ sovys saknis, nav bejuši nikaidi radinīki.

Latgalīšu uzvuordu vacums ir dažaids, tok dokumentūs pa leluokai daļai jī pīraksteiti tik nu 1861. goda, kod Latgolā atcēle dzymtbyušonu. Tok jau da tuo cylvākus sauce i vītom pīraksteja muižu dokumentūs na tikai kristeitajūs vuordūs, bet ari piec sātys voi dzeraunis vuorda, leidza guoja ari ļaužu dūtuos palamis, cylvāku sauce ari piec juo omota  voi statusa sabīdreibā. Vīni nu vacuokūs ir taišni pādejī uzvuordi – seviški nūtureigi, ka omotu nūdeve nu paaudzis paaudzē. Tai, par pīmāru, bucu taiseituoji ir i Bondari, i Bindari, Byndari, Bondarenoki, Bondarevski, Bucinīki, Bučinīki.

Daudz latgalīšu uzvuordu ir atlasynuojumi nu tāva, rešuok muotis vuorda – Pīterāni, Pitrāni nu Pītera, Jonāni nu Juoņa, Meikulāni nu Meikula, Adamāni, Odumāni nu Oduma, Ladusāni nu Vladislava, saukta ari par Ladislavu, Laduzi, Ontuzāni, Ontužāni nu Ontona, Kristopāni, Krištopāni nu Krištopa, Kristapa, Duortāni nu Duortis, Īvulāni, Ivulāni nu Īvys.

Ari ījimtī omoti palykuši uzvuordūs – voits ir uzraugs muižā, kas dasaver cytu dorba. Nu tuo – Voiti, Voiteni, Voitāni, Voitkāni, Priževoiti. Bet Veips ir dzymtcylvāks. Kaļva ir kaļvs ci kaliejs. Ratnīks, Ratinīks taisa rotus, Steipinīks – traukus, Šidlauskis – sadlus. Škapars ir puorvaļdnīks, a Skarbinīks montziņs.

Īguojieji nu cytys pusis ari patur sovus vuordus – Kurseiši, Kursīši, Kurtiši, Lītaunīki, Poļaki, Švedi, Zvīdreni, Ikaunīki, Krīvāni. Latgolys teritorejā īceļuojušī igauni, kai nūruoda Latkovskis, ir Poikāni, Puisāni, Soidys, Soikāni, Teilāni, Tervis. Laizāns pa jam ass cielīs nu igauņu vuordu laizakene slynks, slaists i laizama – slynkuot, slaisteitīs. A uzvuorda Pujats ciļmi jis skaidroj ar suomu pojat, igauņu poiss, kas nūzeimoj puika.

Vuordu nūsoka cylvāka dzeivis vīta – Zvejsaļnīks nu Zvejsolys, sola bīži ir augstuoka vīta pūraina apvydā, kur veidojās cīms. Leidzeigi ari Ducsalīts, Līpsalīts. Teirumnīks – nu mežā izciersta leiduma, Skutāns, Škutāns, kai sovā vuordineicā nūruoda Valentins Lukaševičs, cylvāks, kas dzeivoj mežā.

Vuordi dūti ari piec eipašeibu – Malnacs, Baltacs, Leikacs, Platpīrs. Ka cylvāks bejs kreiļs, juo piecteči ir Kairiši, Keiri, Keirāni, Čeirāni, Čeiri, Kreili, partū ka latgaliski ir lobuo i kairuo voi cytā izlūksnē keiruo rūka. Cylvāki ar kupri saukti par Gabrim, Gabrānim.

Cylvākus sauc ari dzeivinīku i putynu vuordūs par Začim, Gailim, Iubulim, Iudrim, Luočim, Vylcānim, Žogotom, Ceirulim, Dzenim, Erelim i Skutelim. Kas zyna – varbyut kaidys dzeivinīka eipašeibys deļ: līleibys, viļteibys, straujuma, skaļuma, čakluma.

Vēļ ir grupa uzvuordu, kū Latkovskis saista ar pavysam senejim laikim. Leimaņs voi Lyumaņs, Valinīks voi Vaļka – tī ir breivī cylvāki, kas nav dzymtcylvāki i pi vuorda tykuši sova statusa deļ. Lelmaņs, lylmaņs – tai i šudiņ reizem nūsauc cylvāku, kas nasās iz lela, ir augstpruoteigs i ceļ gnēzi gaisā.

Tok vyss nav tik vīnkuoršai – vuordi ir pagaisynuojuši sovys nūzeimis, īgivuši jaunys. Tai – kas zyna, kai cielīs uzvuords Smeļters. Tys var byut i omota nūsaukums leidzeigi kai Vuorkaļs – smelten vuocyski nūzeimoj kausēt. Bet smeļts ir labeibys atbyrumi, kas cālušīs, vietejūt labeibu. Pyunē iz greidys sasakruoj sīna smeļts. Smeļts – saslaukys i putekli. A Henrihs Strods sovā etnografiskūs terminu kruojumā nūruoda, ka par smiļteri Nautrānūs sauc bazneicys duorzu. Laikam smiļkšu deļ, kas tī sausumā sejojās kai smeļts zam kuoju.

Var ticēt voi naticēt L. Latkovska pietejumā izvierzeitom hipotezem i jūs pīruodejumim. Tok vīns ir skaidrs – myusu vuordūs i uzvuordūs na reši ir īlyktys dziļuokys saknis, kai nu suoku ruodīs.

Ite puors latgalisku uzvuordu nu Sakstagola pogosta Pedeļu kopu.

Augšejuo karteņa – nu Emilejis Kalvānis personeiguo arhiva. Dzejneica i komponists Ontons Matvejāns Kolncīmā

Zemlejuos kartenis – nu projekta HipiLatLit arhiva, pīminekli Sakstagola pogosta Pedeļu kopūs