Žurnals „Katōļu Dzeive” viestej, ka tyvuokajā laikā izīs jauna gruomoteņa par rakstnīku Juoni Klīdzieju, kas reizē byus rakstnīka simboliska atsagrīzšona juo dzymtajā „dabasu pusē”.

Gruomotā atrūnomi žurnala „Katōļu Dzeive” ilggadejuos autoris Venerandys Zepys taiseiti Klīdzieja romana „Dāvātās dvēseles” par meitinis Miļcis bierneibu i dorba „Cylvāka bārns” par spraunuo Boņuka pīdzeivuojumim skotuvis varianti.

Gruomotys vizualajā nūformiejumā izmontuotys kartenis nu ituos vosorys pasuocīņa – pīminekļa Juoņam Klīdziejam atkluošonys.

Juoņa Klīdzieja vuords komentarus naprosa, nu itūreiz raudzeisim pastuosteit vaira par dzejneicu, dramaturgi i publicisti Venerandu Zepu.

V. Zepa dzymuse 1926. goda 10. junī  Vuorkovys pogostā. Dzymuse školuotuoju saimē, vuicejusēs  Vuorkovys sešklaseigajā pamatškolā, tod Daugovpiļs 1. Vaļsts gimnazejā, guojuse muzykys školā, kur klavīrspēli vuicejusēs pi komponista Burharda Sosāra. 1943. – 1944. godā struoduojuse par korektori Vladislava Luoča izdevnīceibā. 1946. godā izsuokuse muzykys studejis Reigā Latvejis Vaļsts konservatorejā operdzīduotuojis H. Cinkys-Berzinskys klasē, nu 1949. godā saime represāta i konservatoreju bejs juopamat. Piečuok Reigys piļsātys Kulturys puorvaļdē struoduojuse par bibliotekari.

Sovai literarai daļradei pīsavārsuse 40. godu suokumā. Pyrmais dzejūļs publicāts gazetā „Latgolas Bolss”. Daudz rakstejuse žurnalam „Katōļu Dzeive”. 1988. godā „K Dz” apguodā izguoja juos dzejūļu kruojums „Gaismas ceļš”. Rakstejuse bārnu ludzenis, taisejuse cytu autoru dorbu dramatiziejumus bārnu i jaunīšu izvadumim, kai tys ir ari itymā izdavumā. 2007. godā izguojuse Venerandys Zepys atmiņu i dzejis gruomota „Paradīzes abelīte”.

Myužeibā nūguojuse 2002. godā.