Svātdinem LaKuGā raugam pīduovuot senejus stuostus par dzeivi Latgolā i latgalīšim pasaulī caur vacūs gazetu slejom. Tai, škūrstūt ituos gazetys, tūs slejuos šaļtim pasaruoda dzīduotuojis Helenys Erss-Kozlovskys vuords. Kas tod beja itei tautā sauktuo “Latgolys laksteigola”, „latgalīšu vīneiguo dzīduotuoja”, raugom izzynuot poši.

Helena Kozlovska dzymuse 1895. goda 5. oktobrī Rēzeknis apriņča Sylajuoņu pogosta Rībeņu muižā. Jei auguse sešu bārnu saimē muzykali labvieleigā vidē, kur skanieja muotis i babys tautiskuo dzīduošona i mutvuordu folklora.

Pamatškolys izgleiteibu Helena īgivuse Preiļūs, vieļuok piec saimis puorsaceļšonys iz Rēzekni, vuiciejusēs piļsātys školā, dzīduojuse katuoļu bazneicys kūrī i pīsadaliejuse Rēzeknis Latvīšu bīdreibys koncertūs i teatra izruodēs.

1910. godā Helena Kozlovska uzjimta Zavadska profesionalajā kūrī par solisti i koncertturnejuos apceļuojuse ari Krīveju i Ukrainu, dzīžūt ari latvīšu i latgalīšu tautysdzīsmis.

1913. godā jei īsastuojuse Sv.Katrīnys katuoļu bazneicys kūrī Reigā i suokuse gatavuošonūs Konservatorejis īstuojeksamenim.

1915. godā Rēzeknē tyka sareikuots pyrmais Helenas Kozlovskas solo koncerts, kurs piec tam atkuortuots ari cytuos Latgolys piļsātuos. Jei ir ari vuokuse latgalīšu tautysdzīšmu melodejis, kuruom juos školuotuojs Pāvuls Jurjāns sataisiejs apdaris.

1916. godā Helena īsastuojuse Pīterburgys Konservatorejā, bet piec goda viesturiskū nūtykumu Krīvejā dieļ vuiceibys tyka puortrauktys. Tuos Helena Kozlovska atsuoka tik 1920. godā, jau Latvejis konservatorejā. Piec konservatorejis beigšonys vokaluo meistareiba tyka papyldynuota ari Itālejā, Milanā.

Vuiceibu puortraukuma laikā 1917. godā Helena Kozlovska apsaprecieja ar rakstnīku Ādolfu Ersu.

Puors godus Helena Erss-Kozlovska bejuse Nacionaluos operys soliste, bet jau 1928. godā jei nūdybynuojuse sovu koncerttrupu, kurā kūpā ar pianistem Laumu Reinholdi i Karlīni Janelsīti, kai ari sovu muosu aktrisi Veroniku Podisu suokuse patstuoveigu koncertdarbeibu latvīšu, eipaši latgalīšu tautysdzīšmu popularizeišonai.

Tyka snīgti koncerti vysā Latgolā, lelu viereibu veļtejūt taišni školom. Koncertiejuse uorzemēs (Lītuvā, Igaunejā, Vuocejā, Pūlejā, Ungarejā), kur juos repertuarā ari naiztyka bez latgalīšu tautysdzīsmem.  1935. godā Berlīnē platē tyka īskaņuotys sešys latgalīšu tautysdzīsmis.

Kūpā ar veiru Ādolfu Ersu, vuokuse i pīrakstiejuse latgalīšu melodejis, kuru apdaris kūrim i solo bolsam ar klavīrem veiduojuši vairuoki latvīšu komponisti: A.Jurjāns, J.Vītols, A.Kalniņš, E.Melngailis, J.Graubiņš, L.Reinholde. Pazeistamuokuos nu ituom dzīsmem: „Aiz azara augsti kolni”, „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, „Treis jaunys muosys” i cytys.

Kara laikā dzīduotuojis darbeiba apseika, 1944. godā tyka represeits Ādolfs Erss, kurš apcītynuojumā ari myra.

1946.-1948. godā Helena bejuse Latvejis Filharmonejis soliste, pīsadaliejuse koncertūs Latgolā i bejuse uzticeiga tautysdzīsmem. Piec veseleibys paslyktynuošonuos suokuse pedagogiskū dorbu.

Helena Erss-Kozlovska myruse 1949. goda 23. oktobrī, paglobuota Reigā Sorkondaugovys katuoļu kopūs.

Informacejis olūts: enciklopedeja „Latgolys kulturys darbinīki”

 Sagatavieja Laura Melne i Edeite Husare