Š. g. 18. novembra svātkus Rēzeknē aprokstūt, navar paīt garum Breiv. Pīminekļa Rēzeknis apr. komitejis reikuotū „Latgolys Tautys Piļs” koncertu. Oficiali koncerts beja izsludynuots naatkareibys svātku vokoram , bet ar dīnā – školānim tys nūtyka un jaunuos sirsnenis siļdejuos dzīšmu saulē.

Vokora koncertam īprīšk nuoce svātku akts ar Breiv. Pīm. Rēzeknis apr. komitē. prīkšs. V. Zarana atkluošonys runu un J. Trasuna referātu: „Latvejis vaļsts nūdybynuošona un izveiduošona”. Svātku aktu suoce ar vaļsts lyugšonu „Dīvs, svietej Latveju” un beidze ar labi atskaņuotu (kors un orkerstis) „Mes gribam byut kungi sovā dzymtajā zemē!”

Koncertā uzjemtas plaši pazeistamys dzīsmis nu kurom kai liriskuokuo beja Emi;la Duorzeņa „Sapņu tālumā”, kura koram smoli izadeve un klauseituoju aizgruobe. Jaunlaikim tyvyoka beja J. Ceiruļa „Pīguļnīku dzīsme”. Par eisti latgalisku juoatzeist E. Melngaiļa „Boltuo vīšņa”, kura ar sovu plašū beigu izskaņu tai patyka klauseituojim, ka tī variuokys reizis ar aplausu šolklom izlyudze nu dzīdūnom tuos atkuortojumus. Kai jau vyspuseigā programmā – natryuka ari dzāruoju dzīsmis: tei beja J. Graubeņa „Olutenis buolelenis”. Kaut ari dzāruoju dzīsme, bet juosoka: tys ir muokslenīcysks skaņdorbs. Latvju oluteņa cīneiga dzīsme! Un klauseituoji sovu simpateju šai pādejai dzīsmītei ar Stenka Razina „bajušku” īskaņom, nalīkuļuoti izteice ar vātrainim aplausim. Ja, tauta jiut, kur juos kaida steiga īsaskan…

Vokors beja kupli apmaklāts. Tys Rēzeknē – ratums,

Kuorteiba zalā (L. Tautys Pilī tya ri ratums) beja labi īturāta: prīšknasumu laikā durovys navyrynuoja (parosti tai navā), balkonā apmaklātuojus natraucieja puikys (parosti tur volda puikys ar taidu pošu kontroleri prīškgolā). Laigon dažim „progresivajim” īkovuos mynātais napatyks, bet par nūžāluojumu tī ir biedeigi fakti.

Informators

Olūts: Latgolas Vōrds. – Rēzekne, 1932. g. 23. novembrī. – Nr. 47. – 3. pl.