Šudiņ īdadzam pyrmū sveci adventa vaiņukā. Kū tys nūzeimej? Tys nūzeimej otkon kaidu jaunu suokumu.

Laiceigajā pasaulī ir pījemts jaunū godu īsokt 1. janvarī, bet kristeiguo Bazneica jaunu liturgiskū godu uzsoc ar pyrmū adventa svātdini. Taipat kai Jaunuo Dereiba – jaunais lelais pūsms ciļvēcis pesteišonas viesturē īsasuoce ar Jezus īsamīsuošonu Jaunovys Marejis mīsuos nu Svātuo Gora, ar Jezus pīdzimšonys gaideišonu, taipat Bazneica liturgiskū godu īsoc tīši ar šuo nūslāpuma apceri. Šū laika periodu leidz Zīmyssvātku vigilijai (24. decembra vokors aba kūču vokors) saucam par adventu. Vuords advents ir cēlīs nu latīņu volūdys vuorda adventus, kas nūzeimej atīšona, tyvuošonūs. Šis ir laiks, kod atsaceram, ka Dīvs kliva cylvākam eipaši tyvs, jo Jis pots, Kunga Jezus personā, kliva cylvāks. Dīvam – Radeituojam vajadzēja nūsalaist leidz radeibys leimeņam, kliut par vīnu nu myusim, lai myus atpesteitu, lai paleidzātu myusim atjaunuot sarautuos saitis ar Dīvu. Dīvs ar sovu atīšonu iz šū pasauli paruodeja vysuleluokajā mārā sovu pazemeibu. Tys beja naaprokstams mīlesteibys žests. Sv. Tereze nu Bārna Jezus saceja: „Tys, kas ir rakstureigs mīlesteibai – ir sevi pazamynuot”.

Advents – tei ir klusa un pacīteiga mīļuotuos Personys gaideišona. „Esit mūdri un lyudzitēs” – soka Svātī Roksti. Zīmyssvātkūs nūnuokam šuos gaideišonys viersūnē un sajamam lelū Dīva Īsamīsuošonys duovonu. Adventa laikā, meditādami Vacuos Dereibys tekstus, kuri runoj par Pesteituoja atīšonu, mes vuicamēs atpazeit un apcerēt Dīva atīšonu viestejūšuos zeimis.

Zīmyssvātki – tei ir Dīva atsakluošona. Dīvs ir bezgaleigi lels, vysu lītu Radeituojs un… Jis kliva par mozu bārnu sileitē. Kaids tys beja puorsteigums ebrejim, kuri nauzadrūšynuoja pat izrunuot Dīva vuordu! Zīmyssvātki, vysupyrma, ir Dīva Tāva svātki, jo Jis duovynuoja pasauļam sovu Dālu, zynuodams, ka Jam vajadzēs reiz cīst un miert pi krysta aiz mīlesteibys pret cylvākim.

Kristus apsūleja atsagrīzt ūtru reizi iz šū pasauli. Bet tod Jis vaira naatīs pi myusim kai mozs bārns, bet gon, vysā sovā dīvišķajā gūdeibā. Tod vyss tiks puortaiseits un atjaunuots. Šuo īmesļa deļ mes dzeivojam Kristus ūtrreizejuos atīšonys adventā. Un šai dīnai, kuru mes nazynam, vysod ir juobyut gotovim. Izdzierduši satraucūšū postoruos dīnys aprokstu, kas šūgod katuoļu Bazneicā teik skaiteits šymā 1. adventa svātdinē (Lūkasa evangelija 21. nūdalis 25.–28., 34.–36. panti) mes slīcamēs leidz ar Jezus muoceklim  vaicuot: „Kod tys vyss nūtiks? Un kaidys byus zeimis, kas tū pavadeis?” Jezus atsasoka dūt atbiļdi iz šū vaicuojumu: „Tū dīnu un stuņdi nivīns nazyna” (Mateja evngelija 24. nūdalis 36. pants). Leidz ar tū, runojūt par postorū dīnu, nav breivi spekulēt ar kaut kaidim ezoteriskim „pravītuojumim”. Jezus breidynoj, ka tei dīna var uzklupt nagaideiti, deļtuo Jis pavuica: „Vysod esit nūmūdā un lyudzitēs”. Kardinals Ņūmens (Newman) ir teicis: „Lobuok tyūkstūš reižu gaideit Kristu, pat jo Jis naatītu, nakai vīnu reizi Juo nagaideit un tīši tajā reizē Jis atītu”. Taču gaidūt navajag saceit: „Jis ir šeit voi ari šeit…”, jo mes nazynom „ni dīnu, ni stuņdi”. Un tūmār, iz tū vysu nūruodeis zeimis, taipat kai tim pravīšim, kuri apraksteja Kristus pyrmū atīšonu. Patīsi, Kristus atīšona tyvojās. Mes varam Jū gaideit kotru dīnu, bet tys myus naatbreivoj nu pīnuokuma dzeivuot normalu dzeivi – gon goreigā, gon laiceigā ziņā.

Myusim ir dūtys dažis nedelis, lai pasacanstūs pījimt Tū, kurs jau reiz ir pīdzimis. Četrys nedelis, lai veļ vairuok īmīļuotu Kristu. Byut kristīšam nūzeimej ļaut pīdzimt Jezum sovā sirdī, taipat ari pošam pīdzymsūt jaunai dzeivei ar Kristu.  Otkon un otkon nu jauna. Taipat ari, sekuodami Jezum, asam aicynuoti paleidzēt pīdzimt Jam ari sovu leidzcylvāku sirdīs. Un tys juodora na tikai adventa voi Zīmassvātku laikā, bet gon vysod un vysur – sovuos saimēs, sovuos dorbavītuos, vuiceibu īstuodēs voi iz īlys.

Adventa laikā Bazneicys liturgija pīduovoj cīši skaistus un dziļus Svātūs Rokstu lasejumus, deļtuo ikvīns aicynuots tymūs ryupeigi īsaklauseit, puordūmuot tūs un studēt. Taipat adventu laiku asam aicynuoti izdzeivuot leidza ar Vyssvātuokū Jaunovu Mareju, svātū Jezupu un Juoni Kristeituoju. Jī ir vyslobuokī ceļabīdri, kas paleidzēs myusim labi sagatavuot sirdis Jezus Bārna dzimšonas svātkim – Zīmyssvātkim.

Svieteigu un mīra pylnu adventa laiku! Teiksim šai jaunajā cereibys laikā kūpā ar vysu Bazneicu – Atej, Kungs Jezu! Atej, esi Dīvs ar mums. Atej, un vysu otkon dori jaunu.

Sagatavieja prīsters Ainārs Londe, Rēzeknis Jezus Sirds katedralis draudzis vikārs