Novembra beiguos Drycanu vydsškola sasaveikšēs iz Gustava Manteifeļa 180. dzymumdīnys atguoduošonu.

Interesentu školys aktu zalā pīspītuoja daudzi. Nu projekcejis ekrana iz auditoreju nūsavierēs vysā sovā gūdeibā pats barons Gustops, tai tautā tics saukts Gustavs Manteifeļs. Obejuos pusēs barona obrozam sasastuoja dzīduotuojis i pasuocīņs suocēs ar G. Mateifeļam veļteitū Ontona Matvejāna dzīsmi. Tod grūžus sovuos rūkuos jieme viesturis školuotuoja Silvija Laizāne, kura puorškūrstieja barona dzeivis i dorbu gruomotys lopys. Školouotuoja kluotasūšūs uzmaneibu koncentrieja iz vysizplateituokuom klaidom publikacejuos attīceibā iz jubilaru. Autori tik puorroksta vīnu i tū pošu informaceju, bet naapgryutynoj sevi, pīmāram, ar precizu G. Manteifeļa mieršonys datuma nūskaidruošonu. Taipat tautysdzīšmu salaseišona  nav bejuse barona nūpalns, bet gon tikai nūdrukuošona. Drycanīšu pastuoškūs vysūs Manteifeļu dorbūs i nadorbūs figurej tikai Gustavs, kai pazeistamuokīs nu dzymtys, koč jis Drycanūs vairuok ir bejs kai gosts navys pastuoveigs dzeivuotuojs.

Iz ekrana školys bārni varieja apsavērt baronu Manteifeļu muižys āku, Gustava vacuoku i rodu finansētū izbudavuotū Drycanu bazneicu, vītu Bonifacejā, kur izabeidze barona zemis dzeivis ceļš. Taipat piec biļdem varieja atguoduot zynuotniskuos konferencis breižus atmūdys laikā, barona pīminis īmyužynuošonu pīminis zeimēs i školys muzejā.

11. klasis škoļnīks Juoņs  nūlasieja školuotuojis S. Laizānis verseju par Drycanūs kleistūšū leģendu G. Manteifeļa sakarā. Jis ir itkai sameits zemnīku dāls, kurs izaudzs muižnīku vidē, bet saglobuojs vysu myužu lelu īinteresieteibu par dzymtļaužu dzeivi. Ūtra verseja izskanieja nu pensionaru Vilhelminis i Pītera Mežuļu stuosta, ka vīna dzymta Drycanu pogostā varātu byut saisteita ar izaceļšonūs nu Manteifelim. Byus kū roktīs, kab nūskaidruotu, voi stuostūs ir kaids patīseibys gryuds.

Školys bārni školuotuoju Inārys Orlovys, Ingunys Butkānis i direktoris Sarmeitis Mežulis vadeibā beja puorsavāruši G. Manteifeļa treju godaguojumu kalenderus i puorejim cēle prīškā interesantys pavuiceišonys „cik zemnīka cylvākam vajadzeigs”, „kai sorguot zyrgus pi dorba”, gon izdeve meiklis. Pat ludzeņu par svežņu ūlu saglobuošonys metodiku paruodeja! Viktorija i Māra izaruodieja eistys dzymtļaužu aktrisis!

Beiguos tyka padaleiti nu atmūdys perioda sasaglobuojuši G. Manteifeļam veļteitī ex libris. Zals izatukšuoja, školys dzeive turpynuojās īrostajā parādā, bet škoļnīki vys nabeidz apsprīst Drycanu muižys šmukumu, legendu patīseigumu. Cīši gribīs cerēt, ka interese naapseiks i vītejūs kulturviesturiskūs nūtykumu viertine īsiess myusdīnu padsmitnīku pruotūs, lai sasaglobuotu kai viesturiskuo atmiņa. Nadzeivojam tok tukšā vītā, aizguojušūs paaudžu padareitais ir pīmimēšonys, vuiceišonuos i tuoļuokturpynuošonys vārts.

Školuotuoja Silvija Laizāne