Nadaudz par akmiņa laikmatu Latvejis teritorejā

Akmiņa laikmats īsadola trejūs pūsmūs – paleolitā (10500.–9000. g. pr. Kr.), mezolitā (9000.–5400. g. pr. Kr.) i neolitā (5400.–1800. g. pr. Kr.). Itaidu īdalejumu nūsoka piec arheologiskūs izrokumu atrodumu (artefaktu) vacuma. Taišni artefakti paleidz nūteikt, cik seneja ir apdzeivuotuo teritoreja, kur dzeivuojs senejais cylvāks. Kū senejuoks atrodums, tū senejuoka apmetne. Itymā šaļtī Latvejā senejuokī akmiņa prīkšmati atrosti Salaspiļa Laukškolā, kur atkluotys vāluo paleolita līceibys, i jūs vacums attīcynojams iz 9. g. t. pr. Kr. jeb tuos ir 11000 godu senejis.

Akmiņa laikmata apmetnis leluokūtīs atsarūn azaru krostūs ci tūs tyvumā, taipat juos izvītuotys upu senlejuos i jiurys krostūs. Tū dareja saimnīcisku apsvārumu deļ, partū ka cylvāki puortyka nu pošu samedeituo i sazvejuotuo. Tikai vālajā neolitā cylvāki suoce nūsadorbuot ar zemkūpeibu i lūpkūpeibu.

Latvejis teritorejā vysbleivuok apdzeivuots beja Lubuona azars, bet ari Leluo Ludzys azara krostūs videjā (4100.–2900. g. pr. Kr.) i vālajā neolitā (2900.–1800. g. pr. Kr.) dzeivuoja senejī cylvāki.

Latvejis akmiņa laikmeta pīminekļu izplateibys karte (piec Graudonis J.,Urtāns V. “Senatnes pēdās”)

Akmiņa laikmata apmetnis Leluo Ludzys azara krostūs atrostys jau 20. gs. 50. godūs, kod azarā tyka pazamynuots iudiņa leimeņs. Ap azara krostim tyka atrosti 196 kaula, kūka i akmiņa prīkšmati jeb sovrupatrodumi. Dažus godus vāluok nūtyka arheologiskī izrokumi, kurus vadeja L. Vankina, F. Zagorskis, R. Šņore, i piec četru godu pietnīceibys tyka atkluots Kreiču, Budjankys, Jurizdikys I i II, Kubulovys, Vīdru (Ūdru), Kaļvu, Boltuo roga (Baltā raga), Ustjis, Seļekovys i Kocku apmetnis i Kreiču kopulauks.

Leluo Ludzys azara krostu akmiņa laikmata apmetnis i Kreiču kopulauks

Vysys apmetnis Leluo Ludzys azara krostūs nav pieteitys ar arheologiskūs izrokumu paleidzeibu. Tūmār piec atrostū sovrupatrodumu daudzuma ir skaidrs, ka azara krostā bejušs vairuokys apmetnis, kai arī da šam vīneigais atkluotais kopulauks natuoli nu Kreiču apmetnis. Vysuos apmetnēs atrostys kemmis-bedreišu, pīstenis tipa keramikys lauskys, dzeivinīku kauli, kai ari dažaidi dorbareiki ci tūs fragmenti.

Ķemmis-bedreišu keramikys lauskys nu Kubulovys i Vīdru apmetnis (attāli nu Ludzys nūvodpietnīceibys muzeja)

Lai gon apmetnis beja ap vīna azara krostu, tuos tūmār beja atškireigys. Pīmāram, Budjankys apmetne beja krama apstruodis vīta. Īvastū kramu itamā apmetnē apstruoduoja iz vītys, par tū līcynoj lelais krama prīkšmatu i atškilu daudzums – bultu goli, kaseikli, naži i cyti atrodumi. Jurizdikys I apmetnis tyvumā bejs mežs, partū ka izrakomūs atkluots čīkuru i rīkstu sluoņs. Vystycamuok, ka nu tuo ari cylvāki itamā apmetnē puortykušs. Taipat atrostuo zvejis tača palīkys līcynoj par zvejis nūzeimi. Sovukuort Kreiču apmetnē atrostys zyvu zveinis, kaulu atlīkys i c., tūmār itamā apmetnē leluoku viereibu pīsaista kūka mītu palīkys. Mītu goli ir bejušs nūasynuoti i īdzeiti 70 cm dziļumā, tūs diametrys sasnīdzs 10 cm. Tī izvītuoti pa puorim 50 cm attuolumā vīns nu ūtra 10 m garā ryndā, tūmār daži atsarūn uorpus taisnuos mītu ryndys. Vystycamuok, ka mīti ir kaidys ceļtnis palīkys. Iz ceļtņu vītom nūruoda ari cyti atrodumi: lelais myzu i žogoru daudzums, kai ari pyrms tam atkluotī pavordi, kur atrostys ūgleitis, daguši akmini, dzeivinīku kauli, zūbi, taipat ari krama i kaula prīkšmati.

Par akmiņa laikmatu arheologiski napieteitajuos apmetnēs līcynoj atrostuos keramikys lauskys, dagušī akmini, ūgleitis, ari kaula zvejis i medeibu reiki. Tūs daudzums nav lels, tūmār pīteikams, i tī koncentrējās vīnā vītā, kas līcynoj par apmetnis pastuoviešonu neolitā.

Kreiču kopulauks ir īvāruojams ar tū, ka ir pyrmais drūši zynomais neolita kopulauks Latvejis teritorejā i vīneigais atkluotais kopulauks Leluo Ludzys azara krostūs. Tamā paglobuoti 23 myrušī, kas guļdeiti gon pa vīnam, gon pa puorim. Kopulaukā paglobuoti golvonūkuort veirīši, tūmār ir 2 sīvīšu i 3 bārnu kopi. Myrušī guļdeiti gon iz mugorys, gon iz vādara, gon sādus, gon salīktā stuovūklī. Piec leidza dūtūs prīkšmatu vacuma var secynuot kopu vacumu – taipat kai apmetne, ari kopulauks ir attīcynojams iz videjū neolitu. Dzeivei piec nuovis aizguojiejim leidza dūti krama i kaula bultu goli, naži, kai ari dzintara i dzeivinīku zūbu pīkareni, kas drūši viņ beja dūmuoti veiksmeigom medeibom aizsaulē.

Saimnīceiba Leluo Ludzys azara krostūs

Leluo Ludzys azara apdzeivuoteibys laikā zveja i medeibys beja golvonī iedīņa īgiušonys veidi, tūmār vālajā neolitā pasaruodeja ari pyrmī zemkūpeibys reiki, kas nūzeimej, ka cylvāki gon medeja i zvejuoja, gon suoce apstruoduot zemi. Vajadzeigī dorba reiki tyka gataveiti iz vītys, partū ka kūks i kauls, nu kuo golvonūkuort gataveja dorbareikus, beja pīejami. Taipat prīkšmatu gataveišonai izmontuoja kramu, bet, tai kai Latvejis teritorejā navarēja dabuot lobu i augstvierteigu kramu, tod pošu kramu ci dorba reikus dabuoja, mainūtīs ar ciļtim austrumūs ci dīnvydūs.

Azara krostūs dzeivojūšī cylvāki gataveja krama koltus, urbus, kaseikļus uodu apstruodei, drēbis i dorba reikus ­– kaula dunčus, nažus, eilynus, kūka kapļus i cytus prīkšmatus. Atrosti dažaidu veidu bultu i škāpu goli, kai ari dzeivinīku kauli, kas ļaun secynuot, ka iz vysa vaira tyka medeitys mežacyukys, aļni, tauri, styrnys, stoltbrīži, lopsys, zači i cyti zvāri. Tai kai mainejās klimats i palyka drusku vāsuoks, pasalelynuoja medeitūs kažūkzvāru skaits. Interesanti, ka kotrā Leluo Ludzys azara apmetnē ir cyts iz vysa vaira medeitais dzeivinīks. Apmetnēs atrosti ari sātys dzeivinīku kauli, kas līcynoj, ka azara krostu apdzeivuotuoji beja puorguojuši iz lūpkūpeibu, tūmār taipat vēļ guoja meža zvāru medeibuos. Budjankys i Jurizdikys I apmetnēs atrosti suņu, Kreiču apmetnē – suņu, sātys cyuku, vušku ci kozu kauli.

Zvejnīceibai Leluo Ludzys azara krostūs beja cīši lela nūzeime. Par tū līcynoj daudzveideigais zvejis reiku atrodumu kluosts – dažaidu veidu mokšeru kuoši, gremdi, pludeni, tači, teikli, muonekli. Vysuos apmetnēs arheologiskūs izrokumu laikā atrosti kaula mokšeru kuoši. Nivīnā cytā vītā Latvejis akmiņa laikmata apmetnēs tūs nav tik daudz. Iz vysa vaira zvejuotys leidakys, raudys, leini, sapali, plauži, karūsys, zandarti i cyti. Mokšeriešonai tykuši izmontuoti ari dažaidi muonekli, lai pīsaisteitu zivs, – krama ci glīmežvuoku gabaleni, cytkuort kuošu forma atguodynoj zivi. Taipat teik pīļauta īspieja, ka mokšeru kuošus senejais cylvāks izmontuojs putynu giušonai azaru i upu leičūs.

Lelais Ludzys azars pavasarī (Foto: G. Dancīte)

Par goreigū kulturu līcynojūšī prīkšmati

Leluo Ludzys azara krostūs atrosti ari prīkšmati, kas drūši viņ bejušs saisteiti ar azara apmetņu īdzeivuotuoju goreigajim prīkšstotim ci tykušs izmontuoti kai rūtys lītys. Taidu prīkšmatu nav daudz (parosti vīns ci diveji), tūmār taidi ir atrūnami vysuos apmetnēs. Vysuos apmetnēs ir atrosti dzintara gabaleni, kas parosti ir naregularys formys pīkareni ci pat nalelys dzintara plāksneitis. Gabaleni ir gon apstruoduoti, gon naapstruoduoti.

Taipat interesanti ir figūreņu atrodumi. Budjankys apmetnē atrostys divejys muola figūrenis, kas vyscaur kluotys ar mozom bedreitem, kai ari putyna figūra nu cyukys ilkņa. Sovukuort Kreiču kopulaukā atrosts cylvāka sejis atveiduojums, bet Kreiču apmetnē – nu kaula taiseita peilis golva.

Bīži atrostūs prīkšmatu izmontuojums nav skaidrs –  tūs sovpateiguos formys deļ ci deļtuo, ka atrostais prīkšmats ir napiļneigs. Tūmār navar nūlīgt, ka akmiņa laikmata cylvāki rūtojušīs. Dūmojams, ka tys dareits deļ veiksmis medeibuos i saimnīceibā.

Akmiņa laikmata apmetnēs i kopulaukūs nav materiali vierteigu dzeļža ci cytu materialu prīkšmatu, tūmār tī snīdz vierteigu informaceju par aizguojušū laiku, kod vēļ nabeja raksteibys. Tuos vītys, kur dzeivuojs akmiņa laikmata cylvāks, ir cīši juosaudzej, partū ka pat vīns mozs atrodums tamuos var Latvejis viesturi padareit dažus symtus ci pat tyukstūšys godu senejuoku.

Roksta autore: Guna Dancīte