Latgalīšu folklorys kūpa „Svātra” ar Latgolys kulturys programmys atbolstu paguojušuo goda nūgalē izdavuse albumu „Seši reiti nedeļā”, kurā aicynoj na tikai iz muzykys klauseišonūs, bet ari iz kūpeigu doncuošonu.

„Svātrys” jaunajā diskā īraksteitys gon tautā zynomys latgalīšu tautys dzīsmis, gon moz pazeistamu i seņ aizmierstu Latgolys folklorys deju – kadriļu, lancetu –, kai ari rūtaļdeju muzyka.

Da šam latgalīšu dzīsmis tyka īraksteitys dīzgon bīži, bet īraksteits folklorys deju i rūtaļdeju muzykalais pavadejums ir sastūpams reši, deļtuo deju, rūtaļdeju populariziešona ir sarežgeita i cytu reizi pat naīspiejama, partū ka na vysod ir pīeimami muzykanti. Daudzu divdaļeigūs puoru deju aproksti ir pīeimami īspīstajūs materialūs, internetā ci apsaverami folklorys kūpu „Svātra”, „Dandari”, „Grodi” i cytu grupu izpiļdejumā www.youtube.com. Deju kolektivi izruoda lelu interesi par tradicionalajom dejom, bet naspiej tuos izmontuot sovā repertuarā, partū ka nav muzykys īrokstu. Seviški moz teik popularizātys i tautā tuoļuok moz nūdūtys četrpuoru dejis – kadrilis, lanceti, kas sastuov nu 5–6 daļom i kū pavoda atšķireiga muzyka. Kadrilis pīskaitomys pi seņuokajom latvīšu tautys grupu dejom, kas pīraksteitys 19. godu symtā i bejušs cīši popularys Latgolā.

Folklorys kūpa „Svātra” sovus klauseituojus i skateituojus prīcynoj jau nu 1994. goda. Grupys repertuarā ir gon godskuortu īražu, tradiceju, gūdu, sadzeivis i mitologiskuos dzīsmis, gon doncojamuos kadrilis, lanceti i rūtaļdejis.

Dzīšmu skaniejumu pavoda latvīšu tradicionalī muzykys instrumenti: kūklis, vijūlis, stabulis, bungys, deju muzykys pavadejuma skaniejumam pīsavīnoj ceitars, akordeons i kontrabass.

Karteņa: diska vuoceņš
Ziņu sagataveja: LaKuGa