Roksta autors: Artūrs Rundzāns

Latgolys nūvods – „trešuo zvaigzne” Latvejis Republikā – visod ir izacieļs ar sovu kulturu, cylvākim i eipašū viesturiskū liktini. Mozuok raksteits par tū, ka sovys eipašuos viesturis deļ ari saimnīciski Latgola vaļsts saimnīciskajā sistemā ījēme eipašu vītu. Starpkoru Latvejā Latgola vaļsts mārūgā izacēle ar sovu lelū īdzeivuotuoju skaitu (tys beja vysbleivuok apdzeivuotais regions Latvejā), „šņūru” saimnīkuošonys veidu, cīmatu apbyuvi, kai ari īvārojamu dabiskū pīaugumu. Itaids stuovūklis beja veiduojīs viesturiski i nūsaceja ari tū, ka Latgolys lauku saimnīceibys sovūs izmārūs beja nalelys i tuos apsaimnīkuoja lels cylvāku skaits.

Cyti Latvejis nūvodi sovukuort jau nu 20. godu symta 20. godu vyda arviņ osuok izjuta dorbaspāka tryukumu. Itī nūvodi beja mozuok apdzeivuoti, tūs plašuok beja skuors Pyrmuo pasauļa kara pūsts, pi tam Latvejis agraruo reforma bejušūs kolpus padareja par jaunsaimnīkim, efektivi mainūt leidzšinejū muižu saimnīkuošonys principu eksistenci. Rezultatā saiminīkim arviņ griušuok palyka atrast struodnīkus i vaļsts pījēme lāmumu pat par uorvaļstu struodnīku (golvonūkuort Pūlejis i Lītovys) organizātu īvesšonu. 1937. godā uorvaļstu laukstruodnīku skaits Latvejā puorsnēdze pat 47 000. Papyldus tam vaļsts lyukuojuos piec īkšejom dorbaspāka rezervem, nu kurom golvonuos beja piļsātu struodnīki, kai ari Latgolys nūvoda īdzeivuotuoji.

Montuojuma dzelys

Vīna nu vaļsts saimnīceibys racionalizacejis plana (plana mierkis beja modernizēt i padareit efektivuoku vaļsts saimnīceibu) sastuovdaļom beja saimnīceibys mehanizaceja, kurys laikā tyka planavuots aizvītuot cylvāka dorba rūkys ar lauksaimnīceibys mašynu dorbu. Lai veicynuotu mehanizaceju, Latvejis lauksaimnīceibys ministrs Juoņs Birznīks (Jānis Birznieks) 1938. goda martā īrūsynuoja izmainis Lauksaimnīceibys nūlykumā, kas nūsaceitu, ka aizlīgts daleit eipašumu zem 10 ha i dolūt atstuot apbyuvātajam saimnīceibys centram mozuok par 20 ha. Jis īrūsynuoja ari paaugstynuot maksimalū rūbežu apvīnojamim eipašumim (da tam beja aizlīgts veiduot saimnīceibys, kas leluokys par 50 ha). Tys beja pamatuots taišni ar tū, ka laukstruodnīku tryukums prosa plašuoku mašynu izmontuošonu lauksaimnīceibā. Itaidi nūsacejumi vysteišuok skortu Latgolu, kur tyka praktizāta eipašumu sadaleišona vairuokuos daļuos. Latgolys saimisteibu mozais izmārs lelā mārā nūsaceja arī tū, ka ite mehanizacejis leimeņs beja izteikti mozuoks nakai puorejūs nūvodūs. Leidz dūmai, ka eipašumu sasadrumstaluošona Latgolā juonūvierš, īstuodis beja nūnuokušs vairuokkuort. Tai 1937. goda janvarī K. Uļmanam īsnīgtajūs Zemkūpeibys ministrejis atzynumūs teik mynāts, ka ir juoizdūd jauns montuošonys lykums, kas nūvārstu eipašumu sasadrumstaluošonu, i juosekmej ari seikūs saimisteibu apsavīnuošona. Tūmār itaidi grūzejumi natyka pījimti, īspiejams, jemūt vārā itaida sūļa īspiejamū napopularitati.

Kūpeipšums Latgolā, šauruos strēmeleitēs sadaleiti lauki. Karteņa: zudusilatvija.lv

1939. goda aprelī nūtyka vaļdeibys apsprīde prezidenta Kārļa Uļmana vadeibā, kurā otkon guoja īrūsynuojums par montuojuma lītu puorkuortuošonu, lai saimisteibu dabuotu tikai vīna persona, – itamā reizē nu Latvejis Lauksaimnīceibys kamerys vadeituoja Roberta Dzērvis. Acimradzūt itamā pasuokumā, kas varātu atstuot palīkūšys sekys iz Latgolys lauku dzeivi, citi saskateja ari kū navālamu. Itamā apsprīdē Andrejs Bierzeņš (Latvejis Kreditbankys vadeituojs) izasaceja, ka navajag „forsēt” ar latgalīšu „puorstateišonu”cytūs apgobolūs, partū ka tys švaki atsasauks iz bārnu dzimsteibu. Jam tiuleņ oponēja J. Birznīks i R. Dzērve., Birznīks nūruodeja, ka montuojuma dzelu puorkuortuošona ir napīcīšama, lai „atbreivuotu dorbam” 10–15 tyukstušys cylvāku. Dzērve pīzeimēja, ka latgalīši pādejā laikā cīši lobpruot izbrauc. K. Uļmans par latgalīšim izasaceja viņ tik, ka byutu juopanuok saimisteibu leidzeipašnīku saleigšona dorbā iz vysu godu. Itamā sakareibā jis īrūsynuoja pīškiert pīmoksys tom saimem, kas leigtu postuoveigā dorbā. Montuojuma dzelu puorkuortuošonys vaicuojums vairs natyka skateits, acimradzūt tuo īspiejamuos sekys atbaideja atbiļdeigūs vaļstsveirus nu uotrys lāmumu pījimšonys itamā laukā. Pi tam tikkū beja pabeigta poša agrarreforma, kas Latgolā leidza nese na tikai muižu, bet ari sādžu zemis sadaleišonu. Leidz 1937. goda 1. juņam 4526 sādžys beja sadaleitys 70 218 vīnsātuos, lelā mārā likvidejūt naefektivū šņūru sistemu regionā. Jaunys reformys suokšona varēja ruodeitīs puoruok agra. Cytaiž latgalīšu izceļuošona tyka atbaļsteita, izvieršūt dorba biroju verviešonys dorbu Latgolā.

„Peļņā īšona”

Kai byutiskys racionalizacejis instruments kolpuoja dorbaspāka izleidzynuošona vaļstī. Golvonūkuort ar tū tyka saprosta Latgolys dorbaspāka izmontuošona. Latgola starpkaru perioda Latvejā beja vysbleivuok apdzeivuotais regions. Tam beja dažaidi cālūni, nu kurim varātu atzeimēt gon religiskūs, gon saimnīciskuos īkuortys aspektus. Saimnīciskuo īkuorta i montuojuma daleišonys tradicejis nūsaceja latgalīšu dzeivuošonu nalelūs zemis eipašumūs, kuri sovukuort ar kotru paaudzi tyka daleiti vysim maņtinīkim. Jau 19. godu symta beiguos suoce pasaruodeit taida paruodeiba kai latgalīšu „peļņā īšona” iz cytim nūvodim. Itei paruodeiba pylnā mārā turpynuojuos piec Latvejis Republikys proklamiešonys. Itūšaļt ir gryuts precizi nūsaceit latgalīšu kasgodejū izceļuošonu iz puorejim Latvejis nūvodim, partū ka pīeimamuo statistika (izdavumi „Latvijas lauksaimniecība”) pīduovoj tikai pogostūs īceļūjūšū latgalīšu struodnīku skaitu. Taitod, pyrmom kuortom, nateik paruodeita preteimuo kusteiba, ūtrom kuortom, itī dati naatsatīc tikai uz lauksaimnīceibā struodojūšim, bet iz vysim struodnīkim laukūs kūpā (videji 1937.–1939. godā nu vysim itim struodnīkim 62,2% beja laukstruodnīki). Tūmār zynomā mārā itī dati ļaun sprīst par izceļuošonys tendenci iz sezonalajim dorbim, kas beja izplateituokuo olguotuo dorbaspāka forma vaļstī kūpumā. Tabulā radzams, ka, lai gon pastuovēja svuorsteibys, kūpejam latgalīšu struodnīku skaitam ir tendence pīaugt (izjemūt 1931. godu, kas, īspiejams, saistuos ar uorzemu laukstruodnīku lelū skaitu Latvejā itamā godā).

Pogostūs īceļūjūšūs latgalīšu struodnīku skaits

Nūbeigums

Var sacynuot, ka Latgolys nūvoda saimnīciskais raksturs nūsaceja Latgolai īvārojamu lūmu vaļsts saimnīciskajā atteisteibā. Tyka uzsvārts, ka Latgolā sliepās lels saimnīciskais potencials, kū izmontojūt varātu īvārojami pauotrynuot vysys Latvejis atteisteibu. Zynomu dilemmu i izaškieršonu vaļsts saredzēja, dūmojūt par tū, kai, saglobojūt Latgolys „vitalū” raksturu, panuokt tuos saimnīciskuos īkuortys atteisteibu. Beja skaidrs, ka izmaiņom juonūteik pakuopeniski i puordūmuoti. Piec tam kod nūslāgumam tyvuojuos Latgolys sādžu sadaleišona vīnsātuos, arviņ bīžuok tyka apsprīstys ari idejis par Latgolys lauku eipašumu sasadrumstoluošonys nūviersšonu, mainūt montuošonys procesa nūsacejumus.