Šudiņ, 26. janvarī, aprit 119 godi, kūpš dzims vīns nu Latgolys izcyluokajim keramikim – Polikarps Vylcāns, kurs ir atstuojs lelu ītekmi iz daudzu tautys keramiku jaunradi.

Polikarps Vylcāns ir dzims 1894. godā Riezeknis apriņča Silajuoņu pogosta „Dūbēs”. Pūdnīka prasmis īsavuiceja nu sova tāva Joahima Vylcāna i 1910. godā suoce sovys patstuoveiguos pūdnīka gaitys, kod īdadzynuoja sovu pyrmū cepli. Vāluok dorba mekliejumūs devēs iz Pīterburgu, kur metalurgiskajā ryupneicā struooduoja par vyrpuotuju i atsliedznīku. Pyrmais pasauļa karš Polikarpam naguoja garom, i jis tyka īsaukts armejā. Latvejā atsagrīze 1921. godā i atsuoce pūdnīka dorbu, darynojūt golvonūkuort saimnīceibys traukus. Suocūt ar 30. gadim, arviņ vaira pīsavierse muokslys keramikai i ar 1936.godu suoce pīsadaleit iztuodēs Latvejā i uorpus tuos rūbežim. Par leluokajim keramika sasnīgumim uzskotama daleiba divejuos storptautiskuos izstuodēs – 1937. godā Parīzē Storptautiskajā muokslys i tehnikys izstuodē P. Vylcānam tyka daškierta zalta medaļa i diploms, bet 1938. godā Berlīnē Storptautiskajā omotnīceibys izstuodē tyka daškierts Gūda diploms. Piec Ūtruo pasauļa kara juo dorbi tyka eksponāti gon LPSR izstuodēs, gon Moskovā, gon Bukarestē i cytur. 1957. godā Polikarps Vylcāns tyka uzjimts Latvejis PSR Muokslinīku savīneibā, bet 1958. godā jam tyka daškierts Latvejis PSR nūpalnim boguotuo muokslys darbinīka gūda nūsaukums.

Polikarps Vylcāns teik uzskateits par Latgolys keramikys grafiskuo vierzīņa pamatlicieju i spylgtuokū personeibu, juo daiļrade sakņojās tautys pūdnīceibys tradicejuos, kurys boguotynuotys ar ilga i darbeiga myuža pīredzi. Muokslinīka dorbi izaceļ ar izpiļdejuma precizitati, ar proporceju harmoneju i formys i rūtuojumu saskaņu, dorbim rakstureigs skruopātais roksts, kas kuortuots daudzveideigā kompozicejā.

Polikarps Vylcāns aizguoja myužeibā 1969. goda 8. majā, i juo atdusys vīta ir Antonišķu kopsāta Preiļu rajona Gaileišu cīmā.

Foto: Preiļu raj. biblioteku kūpkataloga i http://www.preilubiblioteka.lv

Ziņu sagataveja: LaKuGa