Kaida teika viestej, ka reiz senejūs laikūs Ludzā asūt bejuse piļs, kurā dzeivuojs kieneņš ar sovu šmukū meitu. Kieneņa meita īsamīliejuse kolpu puisī, nu kieneņam napatyka dūma, ka juo meita varātu apprecēt kolpu puisi, i jis ceņtīs šmukū princesi atrunuot. Tod kieneņš dusmuos pascejs, lai pats čorts meitu paraunūt. I tai arī nūtics, ka čorts meitu aizruovs pazemē. Kieneņš aiz bādom dreiž nūmirs, bet piļs karūs nūpūsteita. I vēļ ilgi piec kieneņa i nalaimeiguo mīlesteibys stuosta piļsdrupuos asūt dzierdāts, ka kaids gauži raudūt.

Kieneņš, princese i kolpu puiss – ka taidi reiz dzeivuojušs – seņ zudušs nu viesturis lopyspušu, nu piļs jūprūjom ir daļa nu Ludzys piļsātys viesturis i šudiņdīnys. Uzkolnā blokus Lelajam Ludzys azaram i Mozajam Ludzys azaram atsarūn vyduslaiku Ludzys piļs drupys. Austrumu pusē sūpluok pilei atsarūn Ūdukolns (Odukalns), kurš ir da šam leluokais pieteitais latgaļu 7.–13. godu symta kopulauks. Ūdukolns līcynoj par senejūs latgaļu kluotbyutni Ludzā, bet piļs atguodynoj Livonejis laikmatu Ludzys viesturē.

Leidz myusu dīnom sasaglobuojušs divejis piļs tūrņa sīnys i vīna piļs uorsīna. Drupys nūruoda iz skaidrom gotiskom formom. Īspiejams, tam, ka piļsdrupys jūprūjom ir radzamys, juosoka paļdis Vitebskys gubernatoram, kurs 1830. godā apmeklēja Ludzu. Juo uzmaneibu pīsaisteja gleznainuo ainova ar piļsdrupom, kurys asūt bejušs samārā lobā stuovūklī. Gubernators lics piļsātys policejai sorguot piļsdrupys, lai tuos natyktu pūsteitys. Īspiejams, ka taišni itys nūruodejums pasorguoja Ludzys piļsdrupys, partū ka daudzys vyduslaiku piļs Latvejis teritorejā sovu eksistenci nūslēdze kai izejmateriali apleicīnis zemnīku i piļsietnīku āku celtnīceibai. Leidz ar tū skots, kurs myusu dīnuos pasaver iz piļsdrupom, ir cīši tyvs tam, kaidys tuos radzamys 17. i 18. godu symta zeimiejumūs.

J. K. Brocis zeimiejums Ludzys piļs 18. gs. beiguos

Piļs gotiskuo ceglu arhitektura līcynoj, ka piļs celtnīceiba datejama ar 14. godu symtu

Tikpat gleznaina kai Ludzys piļsdrupu ainova, ir ari piļs viesture. Īrosti piļs celtnīceiba teik saisteita ar 1399. godu. Taču pietnīks A. Sapunovs pili datej pat ar 1285. godu. Tūmār itim obim miniejumim nav dokumentalu pamatuojumu. Igauņu viesturnīks i Livonejis piļu pietnīks A. Tūlse pili datej ar 14. godu symtu, sprīžūt piec tuos ceglu gotiskuos arhitekturys. Viesturis olūtūs myura piļs pyrmū reizi mynāta 1433. godā viestulē, kuru Rēzeknis fogts adresiejs landmaršalam. Viestulē mynāts, ka Māves piļs komturs nu Prūsejis ceļuos Livonejā i brauks cauri Ludzys pilei. Kai piļs pasyuteituojs viesturis literaturā teik mynāts Livonejis ordiņa mestrs Vennemars fon Brigenejs, pījamūt, ka piļs calta 1399. godā. Piļs, īspiejams, bejuse treisstuoveiga myura celtne ar 6 tūrnim, 3 vuortim i 2 prīkšpilim, bet, lai sprīstu par itū pījāmumu patīsumu, byutu napīcīšams arheologiski padzilinuotuok tū izpieteit.

Ludzys piļs beja Rēzeknis fogta paleigpiļs, i tū puorvaļdeja fogta nūzeimāts puorvaļdnīks – karakolps ar Daugovpiļs komtura pīkrisšonu. Ludzys piļs golvonuo funkceja vyduslaikūs beja nūstyprynuot Livonejis zemis austrumu rūbežu, kuru varēja apdraudēt sābri, golvonūkuort Pleskovys i vāluok ari Moskovys kņaziste. Ordiņs nu 13. godu symta beja Vuocu ordiņa Livonejis atzors, i tys par sovu golvonū miseju beja izvierzejs aizsorguot Livonejis kristeigū zemi nu paguonu uzbrukumim. Lai gon daudz laika, energejis i leidzekļu ordiņs izlaide ceiņā pret Reigys arhibiskapu, tys patīsi ceņtēs apvīnuot Livonejis vaļdejumus, lai tūs aizsorguotu nu apleicejim apdraudiejumim. Ludzys piļs beja vīns nu ordiņa atbolsta punktim austrumu pīrūbežā. Juoatguodoj, ka Livoneja atsaroda Rītumu kristīteibys periferejā, kur tei rūbežuojuos ar paguonu i svešuos ticeibys zemem. Leidz ar tū ilgstūši Ludzys piļs atsaroda Rītumu kristīteibys pošā nūmalē.

Attīceibys ar Livonejis sābrim tīšā veidā ītekmēja Ludzys pili, kura vairuokkuort cīte karūs. Par pīvadumu, 1481. godā lels krīvu karaspāks ībruka Livonejā i pūsteja Ludzys pili. Saskaņā ar viesturis olūtim tikai 1525. godā ordiņs atjaunuoja Ludzys pili, izmontojūt šaļti, kod uzalobuoja attīceibys storp ordini i Moskovys lelkņazisti. Leidz ar tū, ka piļs atsaroda Pleskovys kņazistis tyvumā, pleskovīši 1463. godā asūt uzcālušs cītūksni Krasnij Gorodok īpretim Ludzys pilei, lai aizsorguotu sovys zemis.

Ir līceibys, ka pilī iz nailgu laiku apsamete Pūlejis karaļs Stefans Batorijs

Paviersīņs vysa Latgolys regiona viesturē beja Livonejis kars, kurš rysynuojuos 16. godu symta ūtrajā pusē. 1558. godā vuocu karapulks, kurā ītylpa ari Ludzys garnizons, uzbruka Krasnij Gorodok, kai ari nūpūsteja vairuokus Pleskovys pogostus. Bet tymā pošā godā Moskovys karaspāks ījēme Ludzys pili. Tūmār ordiņs pili dabuoja atpakaļ i 1559. godā tū īkīluoja Pūlejai, i jau 1561. godā Ludzys piļsāta i piļs tyka īkļauta Pūlejis sastuovā, kai daļa nu Inflantejis vojevodistis. Tū, ka piļs nabeja moznūzeimeiga byuve jaunūs laiku Pūlejis karalistē, aplīcynoj fakts, ka iz nailgu laiku Ludzys pilī apsamete Pūlejis karaļs Stefans Batorijs. 1577. godā pyrmais Krīvejis cars Ivans IV ar krīvu karaspāku vēļreiz ībruka Livonejā i ījēme Ludzys pili, kuru krīvi ceņtēs nūstyprynuot. Taču piļs atguoja atpakaļ Pūlejis-Lītovys vaļsts rūkuos. Saskaņā ar 1582. godā nūslāgtū Zapoļskys mīra leigumu Krīvejis cars atsasaceja nu īkaruojumim Livonejā par lobu Pūlejis-Lītovys vaļstei.

1599. godā tyka veikta piļs revizeja, kas snādz pietnīkim plošys zinis par piļs izskotu i stuovūkli. Revizejā mynāti kūka tūrneiši iz aizsorgsīnom, ar noglom apkolti ūzulkūka vuorti, dažaidys ākys prīkšpiļs teritorejā, ībrukuši pogrobi, kai ari nu ceglu byuvāts lelais tūrņs. Tūmār revizejā teik secynuots, ka piļs asūt nalela i tuos aizsorgspiejis asūt vuojis.

 Ludzys piļs myusdīnuos

Piļs nūrīts saistoms ar 17. godsymtu

Ceiņa par Livonejis zemem i tymā vydā Ludzys pili vēļ nabeja beigusēs. 1625. godā pili īnjēme zvīdri, bet poļaki tū dreiži atkaruoja bez eipašys zvīdru pretuošonuos. Ūtruo Zīmeļu kara laikā 1654. godā krīvu vojevoda Ļevs Saltikovs aplence Ludzys pili i 22. decembrī ījēme tū. Aplankuma laikā pilei tyka nūdareiti nūpītni zaudiejumi, tū storpā tyka izsprydzynuots vīns nu piļs tūrnim. Ludzys apkaime kara rezultatā palyka Pūlejis-Lītovys sastuovā. 1667. godā Pūlejis-Lītovys aba Žečpospolitys Seima lāmums nūsaceja, ka nu apleicīnē asūšojom pilim kuorteiba juouztur vīneigi Daugovpiļs pilī. Leidz ar tū var secynuot, ka puorejuos piļs, tymā storpā Ludzys piļs, tyka atstuotys nūvuortā.

Lai gon nu reiz varenuos Ludzys ordiņa piļs sasaglobuojušs vīneigi drupys, tuos ir nūzeimeigs kulturviesturiskys pīmineklis i viesturis līcinīks. Piļsdrupys stuosta na viņ par piļsātys viesturi, bet līcynoj ari par regiona, kai ari vysys Livonejis viesturi. Piļs nūvītuojums pretim latgaļu Ūdukolnam atguodynoj par krysta karu laikmatu Latgolys teritorejā, bet poša piļs saistoma ar regiona īsakļaušonu Livonejis vaļdejumūs, kas ītylpa rītumu kristīteibys kulturys telpā. Kari, kurus puordzeivuojuse senejuo vyduslaiku piļs, paruoda tū, cik īkuoreiga Latgolys teritoreja beja tuos kaimiņu lelvarom – krīvu kņazistem, Pūlejai-Lītovai, Zvīdrejis karaļam, kai ari Krīvejis Imperejai, kurys sastuovā piļs palyka par romantiskom drupom.

Roksta autore: Ingūna Raudiņa