Francisks Varslavāns skaitoms par pyrmū i vīnu nu īvārojamuokojim Latgolys gleznīceibys puorstuovim. Juo dzeivis godi sakryta ar Latvejis naatkareibys īgiušonys laiku, kas radeja ari pyrmūs lobvieleigūs apstuokļus tam, kab rostūs i atsateisteitu Latgolys inteligence. Lai ari relativi eiss, Franciska Varslavāna myužs ir uorkuorteigi pīsuotynuots gon rodūšuos dzeivis, gon personeigūs pīdzeivuojumu ziņā. Muokslinīka intensivuos dzeivis guojums dūd jam romantiskuo diekaiņa tālu i padora par vīnu nu interesantuokajom muokslys viesturys figurom na tikai Latgolys, bet ari Latvejis kontekstā.

Gleznuotuojs dzims 1899.  goda 10. oktobrī Rēzeknē tryuceigā struodnīku giminē. 1907. godā suocs školys gaitys vītejā četrgadeigajā krīvu elementarškolā, kur atsakluoj Franciska (bierneibā vysod saukta par Fraņuku) zeimiešonys talants. Centeigais škoļnīks īsamīļuoja sovā školuotuojā i nalaimeigūs jiutu i puordzeivuojumu īspaidā pīsavierse krīvu i pasauļa dzejis klasikai, jiusmojūt par Puškinu, Ļermontovu, Baironu, kai ari pats raudzeja aiļuot jūs īspaidā. Vāluokūs godu atmiņuos Varslavāns itūs bierneibys īspaidus nadaudz ironiski īzeimej kai sovpateigu rodūšuos dzeivis i mekliejumu aizsuokumu.

Francisks Varslavāns (1899-1949)

Puormainis Franciska dzeivē atguoja ar 1911. godu, kod juo saime puorsavuoce iz dzeivi Pīterpilī, kur tāvs beidzūt teik pi lobuoka dorba. Franciskam atsakluoja plašys kulturys dzeivis īspiejis, jis apmeklej miļzeiguos Pīterpiļs bibliotekys, operys, teatrus, koncertus, bejs pazeistams ar tuo laika pazeistamuokajim dumpeigajim ailinīkim Majakovski, Jeseņinu, Ivņenu. Veiksmeigys najaušeibys deļ Francisks teik Keizariskuos Muokslys veicynuošonys bīdreibys muokslys školā – kaidu dīnu siediejs iz sūla buļvara molā i cīteigi zeimiejs sovā bloknotā, nu kura nikod nasaškiers, cikom jū pamanejs kaids garom ejūšs kungs, kas suocs interesietīs par zeimeitū, daguojs kluot i īsapaziņs. Piec puora dīnu Francisks sajiems uzaicynuojumu īsastuot mynātajā muokslys školā iz puorbaudejumim, kurus veiksmeigi izturiejs i suocs vuiceibys. Itūs divejus godus, kas pavadeiti vuiceibuos, Francisks uzskateja par laimeiguokajim sovā myužā. Muokslys školu vadeja pazeistams gleznuotuojs Nikolajs Rērihs, bet juo teišais školuotuojs beja ainavists Arkadijs Rilovs.

Vuiceibys puortrauce Oktobra revoluceja 1917. godā, i nuokušajā godā Francisks kai kuģa struodnīks laidēs diveju godu ilgajā klejojumā Austrumu vierzīnī. Suokumā Varslavāns tyka Vladivostokā, kur īsapazyna ar jaunajim krīvu futurisma puorstuovim, ailinīkim i muokslinīkim, pīsavīnuoja jūs sataiseitajam muokslinīku klubam “Balagančik”. Naskaitūt kūpeiguos izklaidis, Varslavāns tyka izgleituots ari žurnalistikā i dzejis teorijā. Piec Vladivostokys Francisks turpynuoja sovys dākys, apceļojūt Kīnu, Polinezeju, Filipinu solys i citys eksotiskys zemis, tik boguotys pasauļa apceļuošonys i pīredzis ziņā palīkūt napuorspāts storp sova laika latvīšu izceļsmis muokslinīkim. 1920. godā Varslavāns atsagrīze sātā i suoce struoduot par zeimiešonys školuotuoju Rēzeknis Latvīšu vydsškolā, godu vāluok – ari par dekoratoru jaunizveiduotajā Latgolys latvīšu teatrī. Pastyprynuojuos muokslinīka sakari ar puorejūs latvīšu kulturu, līkūt nūnuokt pi atzinis par Latgolys kulturys izoleiteibu nu cytu regionu kulturys i napīteikamu reprezentaceju. Varslavāns apsajēme vierst par lobu itū situaceju i turpmuok sovūs izstuožu katalogūs vysod pasaraksteja kai “Latgolys gleznuotuojs”.

„Latgales ainava”, 1920.godu beigys, kūks, eļļa, 48,5 x 60 cm

1923. godā Varslavāns otkon dūdās ceļā, itū reiz apceļuot Italeju i atsarūnūt modernisma virzīņu pīstrāvuotojā Berlinē. Izstuodē, kas sekuoja ceļojumam, beja vāruojami Varslavāna dorbi, kurūs izapaude konstruktivisma i ekspresionisma tīksmis, acimradzūt tīšā muokslys metropolis īspaidā. Izstuodis recenzijuos tyka uzsvārts, ka Varslavāns ir pirmais Latgolys muokslinīks, leidz ar tū jam ir eipaši atbiļdeigs aizdavums – reprezentēt Latgolys dobu, dzeivi i cylvākus. 1925. godā Varslavāns otkon devēs iz Rītumeiropu, itū reiz iz Parizi, kur, pīstruodojūt par struodnīku fabrikā, pavadeja kūpumā godu, ryupeigi pietejūt Luvrys i citur izlyktūs muokslys šedevrus. Atsagrīžūt sātā sareikuotajā izstuodē jau beja jiutama franču gleznīceibys kulturys ītekme, kas izapaude koloritā i lineju ritma smolkumā. Koč ari Varslavāns pīsavierš žanriski plašam temu lūkam, eipaši teik izcalti juo gleznuotī portreti (seviški sīvīšu i bārnu), kas demonstrēja muokslinīka virtuozū spieju attāluot modeļu psihologiskū stuovūkli, īkšejū byuteibu.

„Grēksūdze”, 1924, kūks, eļļa, 71 x 45 cm, LNMM

1927. godā muokslinīks otkon dūdās iz Parizi, kur struodoj gon par doncuotuoju, gon akteri pazeistamuo itaļu futurista Marinetti vadeitajā pantonimas teatrī. Balansejūt storp muokslys radeišonu i maizis dorbim, muokslinīks sagaideja 1929. godu i devēs ceļuojumā iz Dīnvydameriku, struodojūt vysaida veida dorbus iz kuģa. Varslavāns skaiteja, ka cytu zemu redziešona uzlobojūt spieju īsadzilinuot sovys dzymtuos zemis ainavuos i cylvākūs. Atsagrīžūt sātā, jis jau beja dabuojs pamateiga diekaiņa slavu vītejā sabīdreibā. Tyka sareikuota izstuode Reigā, kurā Varslavāns izstuodeja Latgolys dzeivei rakstureigys ainys gon ar religiskai mistikai pītyvynuotu tematiku, gon nabadzeigūs regiona īdzeivuotuoju portretiejumus, seviški daudz ir bārnu portretu.

20. godu beiguos Francisks Varslavāns apprec Rēzeknis ebrejīti Sāru, i jim pīdzimst meita Večella (vāluok pazeistama tārpu muokslineica). Jaunī saimis apstuokli pīvierš muokslinīku stabiluokam, mīreiguokam dzeivis veidam dzymtajā piļsātā. 1934. i 1935. godā Varslavāns sareikoj divejis personalizstuodis – nivīns cyts tuo laikā muokslinīks navar sasaceņst ar Francisku personalūs izstuožu skaita ziņā. Varslavāna dorbus raksturoj emocionala seikšaļteņu tveršona i fiksiešona improvizietuos, breivi atraiseituos formuos. Ari tehniku ziņā autors deve prīkšrūku pastelim i akvarelim, kurūs beja īspiejams struoduot mudri, impulsivi. Zeimeigi, ka ari aleja gleznīceibā Varslavāns sagloboj akvarelim rakstureigū caurspeideigumu.

„Latgales ainava. Nomale”, 1935, audaklys, eļļa, 50 x 61 cm

30. godūs pīaug ainavu eipatsvors muokslinīka daiļradē, attālojūt Latgolys dobys skotus i dzymtuos Rēzeknis biļdis. Tymuos, taipat kai cytūs dorbūs, jiutama muokslinīka tīksme iz lirisku, maigi klusynuotu izteiksmi, kas nareši palīk ari melanholiska. Leidzeigu poetiskūs jiutu mūdynuošonu sovūs skateituojūs Varslavāns uzskateja par vīnu nu sovys muokslys aizdavumim.

Koč ari Latvejis kulturys dzeivis vierīnī Varslavāns beja pazeistams kai “Latgolys gleznuotuojs”, sovā dzymtajā nūvodā muokslinīks nagiva plašu atsauceibu ni materialā, ni moralā atbolsta ziņā regiona naaktivuos muokslys dzeivis deļ. Dorbus pierka puorsvorā Reigā, ari apmaklātuoju daudzums Rēzeknis izstuodēs beja nīceigs. Situaceju nadaudz mainieja 30. godūs nūdybynuotuo Rēzeknis Muokslinīku kūpa, kas puļcēja kūpā tuo laika radzamuokūs Rēzeknis muokslinīkus, reikuoja izstuodis i tt.

Mīreigū dzeivi puortrauce Ūtrais pasauļa karš. 1941. godā, vuocu armejai īnuokūt Latvejis teritorejā, muokslinīks nu Reigys teik evakuāts iz Vydusazeju, cikom juo saime palīk Rēzeknē. 1942. godā jis atsarūn dīnvydu piļsātā Ivanovā, kur apsamatuši ari cyti Latvejis kulturys darbinīki, tymā storpā juo bruoļs Ontons, kas vāluok ir Rēzeknis teatra režisors. Tai kai pyrms kara Varslavānam tyka diagnosticāta tuberkuloze, smogī veseleibys apstuokli, kai ari vyspuorejuo nūspīdūšuo kara i prūmbyutnis atmosfera narūsynoj muokslinīka rodūšū dzeivi, tok ar laiku jis atsuoc gleznuot gon vītejuos piļsātys biļdis i īdzeivuotuojus, gon pēc atminis sacarātus Latgolys dzeivis sižetus. Itymūs dorbūs īguoja tīšuoks, realistiskuoks apleicejuos realitatis redzīņs, kū var skaidruot ari ar kara apstuokļu nūskaņom, kurom Varslavāna agruok rakstureiguo impresionistiski breivuo gleznuošonys manīre nabeja atbylstūša.

„Rudā modele”, 1933, audaklys, eļļa, 49,5 x 61 cm

Piec kara muokslinīks atsagrīze Reigā, kur, napīgrīzdams viereibu sovam smogajam veseleibys stuovūkļam, turpynuoja intensivi struoduot, īmyužynojūt Latgolys dzeivis biļdis, stuovūkli i atsajaunuošonu piec kara. 1949. godā teik sareikuota Varslavāna muokslinīciskuos darbeibys 30 godu atcerei veļteituo izstuode. Pats muokslinīks veseleibys stuovūkļa deļ izstuodis atkluošonā vairs navarēja pīsadaleit. Juo pādejūs godu dorbim rakstureiga izteikta realistiska izteiksme, kas saisteita ar socialistiskuo realisma praseibu īīšanu Latvejis kulturys dzeivē i modernisma vierzīņu oficialu aizlīgumu.

Francisks Varslavāns nūmyra 1949. goda 29. novembrī Bikernīku sanatorejā i tyka paglobuots Raiņa kopūs.

Roksta autore:  Santa Mičule