Latvejis teritorejā 16. godu symta laikā nūtyka virkne byutisku procesu, kas maineja tuoluokū viesturis gaitu šymā teritorejā. Reformaceja, Livonejis karš, kai ari rekatolizaceja beja vīni nu nūzeimeiguokajim nūtykumim. Reformaceja i tuos idejis maineja sabīdreibys uzskotus kūpumā, īvīse tautys volūdys izmontuošonu kristeiguos ticeibys sludynuošonā, kai ari padareja laiceiguoku izgleiteibys saturu. Piec Reformacejis sasamazynuoja katuolicisma ītekme i pozicejis sabīdreibā. Jezuitu ordiņs beja vīna nu tom goreigajom strukturom katuoļu bazneicā, kas aktivi īsasaisteja īdzeivuotuoju atgrīzšanā katuolicismā ci nu jauna pīvieršūt tam īdzeivuotuojus. Reigā i Vidzemē jezuitim nabeja īvāruojamu panuokumu īdzeivuotuoju rekatuolizacejā, deļtuo jī devēs iz Latgolu, kur misejai beja lobuoki apstuokli, partū ka Latgola beja Pūlejis varā asūša teritoreja, kurā beja katuoliskuo muižnīceiba, bet Vidzemē vaļdeja zvīdri — luteri. 

Daugovpiļs miseja

Nav precizi zynoms, kod jezuiti īsaroda Daugovpilī, tūmār ir skaidrs, ka tys nūtyka 17. gs. 30. godūs. Vīna nu versejom ir taida, ka jezuitu darbeibys suokums Daugovpilī datejams ar 1625. godu, partū ka itymā godā zvīdri padzyna jezuitus nu Ciesu kolegejis i jim beja juosadūd sovu mītni meklēt cytur. Tūmār šymā laikā Daugovpilī beja tikai jezuitu misejis punkts, na pastuoveiga rezidence. Juosuoka, ka jezuitim teritorialuo i ordiņa īkšejuo administrativuo struktura beja vertikala tipa, kurā seceigi, pakuortuotys vīna ūtrai, beja strukturys, suocūt nu misejis punkta, tod rezidence, kolegeja i province. Pošu jezuitu dokumenti ruoda, ka leidz 1636. godam jezuitim Daugovpilī beja tikai miseja, partū ka 1634. i 1635. goda dokumentūs tituleits: „Missio Duneburgensis in Livonia”, i tikai ar 1636. godu pasaruoda: „Residentia Duneburgensis”. Daugovpiļs beja vīna nu nūzeimeiguokajom jezuitu pastuoveiguos mītnis atsarasšonys vītom, tūmār jezuitim byutiska atsarasšonys vīta beja ari Ilūkste, kurā nu 1674. goda beja misejis punkts, bet nu 1690. goda – rezidence. Tūmār Ilūkste nabeja attīcynojama iz Latgolys teritoreju, deļtuo ka tei teritoriali beja Kūrzemis hercogistis sastuovā, tok tūlaik bazneicys dzeivē geografiskajom rūbežom nabeja tik lela nūzeime, cik diecežu rūbežom. Deļtuo vaicojums par Ilūkstis atsarasšonu Latgolys teritorejā 17. godu symtā ir diskutabls, verūtīs nu itaida vīdūkļa. Laika gaitā beja radzams jezuitu pīaugums Daugovpiļs rezidencē, deļtuo 1761. godā Daugovpiļs jezuitu rezidenci paaugstynuoja par kolegeju, leidz 1809. godā Krīvejis imperejis cars Aleksandrs I pavielēja jezuitim atstuot Daugovpiļs kolegejis telpys.

Rezidencis i kolegejis beja patstuoveigys i skaitliski leluokys mītnis par miseju punktim, kuri atsaroda vairuokuos vītuos Latgolā. Misejis punktūs dorbuojuos apmāram nu 1 leidz 5 jezuitim, kas ir dīzgon nalels cylvāku skaits, jemūt vārā tū, cik plašys teritorejis jezuitim beja napīcīšams apbraukuot, kab pylnvierteigi veiktu sovu miseju dorbu. Misejis izapaude kai draudžu vizitacejis, kuru laikā jezuiti izpiļdeja gondreiž vysys katuoļu prīsteru funkcejis goreiguos apryupis jūmā – kristeja, lauluoja, pījēme grāksyudzis, pījēme pi dīvagolda, apglobuoja, vuiceja lyugšonys, skaidruoja katehismu.

Jezuitu klūstera bazneica, guojus būjā Ūtruo pasauļa kara laikā (olūts: letonika.lv)

Aulejis i Izvolta miseja

Uorpus Daugovpiļs jezuitim beja vairuoki svareigi miseju punkti, pīmāram, Aulejā, Izvoltā, Vyškūs. 1625. godā Daugovpiļs vaivods Gonsajevskis uzduovuoja jezuitu tāvim īpašumā Aulejis muižu. Aulejis misejis punkts beja atkareigs nu Daugovpiļs jezuitu rezidencis. Kab misejis dorbs nūtyktu sekmeigi, beja napīcīšomys bazneicys miseju punktūs, i tai jezuiti par Vaivoda Gonsajevska duovuotū naudu ap 1625. godu ir uzcāluši bazneicu. Svareigi, ka 1625. godā jezuiti sovā eipašumā dabuoja Aulejis muižu i tymā pat godā jī izcēle nalelu bazneicu šymā misejis punktā, kas nūruoda iz tū, ka bazneicys asameibai beja lela nūzeime pylnvierteiga misejis dorba veikšonai, koč ari suokūtneji, īspiejams, beja nalels skaits cylvāku, kas apmeklēja bazneicu.

Vēļ vīns svareigs misejis punkts beja Izvolts. Pyrmū bazneicu Izvoltā izcēle 1625. godā, tū izcēle muižnīks Alfons Lackis i nūdeve Daugovpiļs jezuitu reiceibā iz vysim laikim. Šymā pošā godā Izvoltā nūdybynuoja misejis punktu. Jim beja nūdūta bazneicys draudze ar prāvesta pīnuokumim. Lackis par sovim leidzeklim uzturēja Izvolta jezuitus, i 1643. godā tī īsaguoduoja Izvolta muižu. Attuolums starp itim obim miseju punktim beja apmāram 20 kilometri, tys nūzeimej, ka attuolums beja nūejams vīnys dīnys laikā. Nu itim miseju punktim beja īspiejams turpynuot ceļu tuoļuok Kruoslovys, Rēzeknis i Krīvejis pīrūbežys vierzīnī. Misejis dybynuoja taiduos vītuos, kur beja funkcioniejūšys muižys i varēja nu tuom sajimt atbolstu. Tai, par pīvadumu, radzams, ka Aulejis miseju atbaļsteja Gonsajevskis, Izvolta miseju – Lackis, bet Kruoslovys miseju atbaļsteja Ludingshauzeni-Volfi. 1636. godā Kruoslova puorīt Ludingshauzenu-Volfu dzymtai, i 1676. godā ituos dzymtys puorstuovi izcēle jaunu kūka bazneicu, kai ari itymā godā Kruoslovā suoc dorbuotīs jezuitu miseja. Vāluok itū miseju atbaļsteja Plāteru dzymta, deļtuo tei ir pazeistama ar Plātera vuordu. Ar laiku jezuitu misejis suoce saukt tūs atbaļsteituoju dzymtys pavuordēs. 

Vyšku miseja

Jezuitim bez miseju punktim Izvoltā i Aulejā beja ari misejis punkts Vyškūs, i, leidzeigi īprīšk nūsauktajim, ari itys misejis punkts tyka dybynuots 1625. godā. Vyšku pyrmuo bazneica calta 1621. godā nu ūzūla bolkom, i ituos bazneicys ceļtnīceibu atbaļstejuši muižnīki Andrejs i Elizabete Moli, 1625. godā nūsadybynuoja Vyšku draudze. Ari itū miseju atbaļsteja muižnīki, i, īspiejams, ari ituos misejis punkts nūderēja kai pīturvīta tuoļuokai jezuitu vierzeibai iz prīšku. Pyrmuo Preiļu bazneica calta nu kūka 1676. godā, i itū bazneicu apkolpuoja jezuiti nu Daugovpiļs. Īspiejams, ka jezuitim ceļā nu Daugovpiļs iz Preilim Vyški beja pīturvīta. Zeimeigi, ka itī treis nūsauktī miseju punkti uorpus Daugovpiļs nūdybynuoti vīnā i tymā poša godā, t. i., 1625. godā. Dūmojams, ka itymā godā vairuoki jezuiti devēs uorpus Daugovpiļs rezidencis rūbežom treis dažaidūs vierzīņūs ar nūteiktu mierki dybynuot misejis punktus, kab nu itim punktim dūtūs vizitacejuos pi ļaudim attuoluokūs rajonūs. Navar naīvāruot ari kūka bazneicu ceļtnīceibu 1676. godā Kruoslovā i Preiļūs vīnlaikus, īspiejams, ka muižnīkim beja kontakti ar Daugovpiļs rezidencis superioru, kurs īrūsynuoja dūmu par bazneicu ceļtnīceibu jezuitu i vītejūs katuoļu lobā. Itaids atbolsts ir saprūtams, partū ka Preiļu eipašnīku dzymta fon Borhi na tikai materiali atbaļsteja jezuitus, bet ari vairuoki ituos dzymtys lūcekli kliva par jezuitu ordiņa lūceklim i misionarim taišni Latgolā. Radzams, ka jezuitu darbeiba gon Daugovpiļī, gon uorpus Daugovpiļs beja puordūmuota i mierktīceigi planavuota, kab byutu īspiejams sekmeigi izplateit katuoļticeibu vītejūs īdzeivuotuoju vydā.

Pīzeime: Publicātais roksts ir fragments nu autoris studeju dorba. Jezuitu ordiņs nav autoris akademiskūs pietejumu pamatjūma.

Roksta autore: Elīna Veismane