Vīns nu izcyluokajim Latgolys kulturys darbinīkim ir katuoļu goreidznīks, mariāņu tāvs i publicists Benedikts Skrynda (1868–1947), kuram šūgod aprit 145. dzimšonys dīna.

Gūdynojūt Benediktu lelajā dzeivis jubilejā, ituo goda 25. martā Skryndu dzymtys muzejā kūpā ar Viļānu bazneicys mariāņu tāvim nūtiks atceris pasuokums.
Pasuokums suoksīs Skryndu dzymtys muzejā 11:30 stuņdēs ar atceris šaļteņu represejuos cītušajim. Sadarbeibā ar Vabalis pogosta puorvaļdi tyks gūdynuoti represejis pīdzeivuojušī pogosta īdzeivuotuoji. Pasuokumā pīsadaleis Leiksnys Vyssvātuokuos Jezus Sirds Rūmys katuoļu bazneicys jaunīšu kors, Vabalis vydškolys kapela i Vabalis kulturys noma etnografiskais ansamblis „Vabaļis”.
Tuoļuok ceļš vess iz Viļānu Rūmys katuoļu bazneicu i klūsteri, kur tāvs Benedikts draudzis dorbam atdeve sova myuža pādejūs 37 godus.

Nalels īskots Benedikta Skryndys dzeivis guojumā
Dzims 1868. godā Leiksnys pogosta Mukānūs Donata i Apolonejis saimē kai ūtrais bārns. Piec vacuoku nuovis uzajēme saimisteibys vadeišonu i diveju jaunuokū bruoļu – Kazimira i Ontona – audzynuošonu. Iztyku peļneja ar zemkūpeibu i bīži pīsateica myurnīka dorbim. Pasateicūt juo pyulem, obeji bruoli varēja vuiceitīs Pīterburgys gimnazejā. Sasnīdzs 31 goda vacumu, Benedikts beidzūt varēja realizēt sovys jauneibys aicynuojumu – 1899. godā jis īsastuoja Pīterburgys Goreigajā seminarā i piec tuo beigšonys 1903. godā tyka īsvieteits par prīsteri. Juo pyrmuo dorba vīta beja Omskā, kur jis kolpuoja kai vikars divejus godus. 1905. godā tyka nūzeimāts par vikaru Pīterburgys Sv. Katrīnys draudzē.

1907. godā atsagrīze Latvejā i tyka nūzeimāts par prāvestu Jezupovys draudzē, vāluok tyka puorcalts iz Bukmuižu, piec tam iz Andrupeni.

1914. goda vosorā jam tyka uzticāta Bolvu draudze, bet 1919. godā četrus mienešus beja spīsts slēptīs, partū ka boļševiki jam beja pīsprīdušs nuovis sūdu. Dorbojūtīs Bolvu draudzē B. Skrynda pīsadaleja Latgolys školuotuoju kursu reikuošonā i vadeišonā.

1923. godā piec arhiveiskupa Springoviča uzaicynuojuma īsastuoja Mariāņu kongregacejā i devēs iz Marijampoli izsuokt noviciatu. Tymā pat godā Benedikts īsastuoja mariaņu klūsterī i jau 1924. godā tyka nūzeimāts par jaundybynuotuo Viļānu klūstera prīkšnīku i draudzis prāvestu, kur jis kolpuoja leidz sovai nuovei.

Benedikts Skrynda ir sarakstejs i izdevs vairuokys goreiga i viesturiska satura gruomotys – „Svātam Stanislavam Kostkai” (1913.g)., „Jēzus Kunga sirds mēness” (1920), ”Par vysusvātōkū sakramentu” (1921), „Apdūmoj un izmeklej” (1926), „Atmiņas par Kazimiru Skrindu” (1936), tulkuojs Tomasa nu Kempis „Par Kungam Jezum pakaļdareišonu” – četrys gruomotys (1936).

Ziņu sagataveja: LaKuGa