Kapucini beja katuoļu mūku ordiņs ar cīši styngrim statutim, kura pyrmsuokumi meklejami XV–XVI gs. mejā. Svātuo Franciska ordiņa īkšīnē nūbrīde reforma, kura paredzēja atsagrīst pi Sv. Franciska sludynuotajim idealim: galejis nabadzeibys, gondareišonys i kontemplativys lyugšonys gora, vīnkuoršys i bruoleigys mīlesteibys. 1525. godā īsasuoce t. s. kapucinu reforma. Tū aizsuoce bruoļs Matejs nu Bašo, kuram pīsavīnuoja Luijs i Rafaels nu Fossombronis. Jaunuos bruoļu kūpīnys pastuoviešonu atbaļsteja pāvests Klements VII, kurs 1528. godā izdeve bullu, saskaņā ar kuru mūkim beja tīseibys dzeivuot „vīntuļnīka dzeivi”, īvārojūt Svātuo Franciska regulu, volkuot buorzdys, habitus ar konusveida kapuci i sprediķuot tautai.

Pyrmais ordiņa oficialais nūsaukums beja Vīntuļnīku dzeivis mozī bruoli. Dreizumā tūmār nūsaukums mainejuos. Kod bruoli ar garajom buorzdom i jaunajā habitā pyrmū reizi pasaruodeja piļsātu īluos, bārni, dūmojūt, ka tī ir ceļojūši eremiti, sauce: „Scapuccini! Scapuccini! Romiti! Romiti! (kapucīši! eremiti!)”. Deļtam bruoļus suoce saukt itamā vuordā, kas saistejuos ar jūs habitu, pareizuok, ar tuo lelū kapuci. Tai roduos nūsaukums Mozuokūs bruoļu kapucinu ordiņs.

1608. godā pāvests Puovuls V izdeve apustuliskū konstituceju, kurā pasludynuoja kapucinus par „patīsi mozuokajim bruolim” i „Sv. Franciska goreigajim dālim”, uzsverūt, ka tim iz itū apzeimiejumu ir taidys pošys tīseibys kai cytim bruolim nu franciskāņu ordiņa. 1619. goda 23. janvarī ar pāvesta lāmumu kapucini kliva par autonomu Sv. Franciska ordiņa atzoru. Tys sastuovēja nu bruolim, kas beja prīsteri, i nu bruolim, kas taidi nabeja. Ordiņs vysim bruolim deve vīnaidys tīseibys i uzticēja vīnaidus pīnuokumus, izjemūt tūs, kuri beja prīstereibā.

Vileks kapucinu klūstera veiduošonuos i darbeiba

Pyrmī kapucinu ordiņa tāvi Latvejā īsaroda 1929. godā nu Bavārejis. Tai kai kapucinu klūsteri jau beja Skaistkalnē i Reigā pi Sv. Alberta bazneicys, klūsteri vajadzēja ari Latgolā. 1935. godā Vileks dekans Alfons Vaivods, kurs ap sevi pulcynuoja jaunatni i pats organizēja teatri i kulturys pasuokumus, uzaicynuoja iz Vileki tāvu Tūmu Tomasu Gumpenbergu.

Tāvs Tūms beja piec tauteibys vuocīts, dzims 1904. godā Balzamo piļsātā Italejā dižciļteigā saimē, īgivs augstuokū izgleiteibu, bet nu tuos atsateice i kai kapucinu ordiņa mūks sovu dzeivi veļteja kolpuošonai Dīvam i leidzcylvākim. Alberts Vaivods juo reiceibā nūdeve nalelu kūka sātu ar dieļu būdu.

Tāvs Tūms, asūt Vilekī, ar prīku pījēme dūmu par klūstera ceļtnīceibys napīcīšameibu taišni ite. Franciskāņu kapucinīšu klūsters Viļakā dybynuots 1936. goda 8. septembrī. Suokumā mūki asūt dzeivuojušs i kolpuojušs nalelā kūka ākā, kurys dieļu pībyuvē īreikuojušs lyugšonu kapelu.

Klūstera ākys byuvnīceiba (olūts: zudusilatvija.lv)

Jaunū klūsteri izcēle nūjauktuos vacuos kūka bazneicys vītā, kur vēļ beja sasaglobuojs myura žūgs i lelī kūki. Beja ari vēļ bazneicys myura pamati i daļa cementa greidys. Žūga i bazneicys pamata akmiņus izmontuoja klūstera ceļtnīceibai. Kūkmateriali tyka pīguoduoti nu Kupravys meža. Klūsteri īsvieteja pāvesta nuncijs Latvejis arhiveiskups Antonijs Arata 1940. goda gavienī. Tūreiz klūsterī beja treis mūki, kuri dareja lelu dorbu, lobpruot apmeklejūt zemnīku sātys.

Mūki guoja tautā, navys īsaslēdze sovuos cellēs. Taišni izgleituošonys dorbs beju mūku praktiskuo īsakļaušona Vileks sabīdriskajā dzeivē. Kai stuosta, agruok ļauds nu reita asūt guojušs iz klūstera kapelu, kur klausejūšīs, kai mūki augšā dzīžūt himnys. Klūsters tūreiz nav bejs piļneibā apdzeivuots, deļtam klūstera ākys trešais stuovs beja iznūmuots gimnazejai. Tod nu mūki vuicejušs gimnazistis šmuki dzīduot.

Piec Ūtruo pasauļa kara klūsteri i kapelu padūmu vara nacionalizēja. Puorejī vuocu tauteibys kapucini jau 1940. godā izbrauce iz Vuoceju, bet tāvu Tūmu, kurš palyka Vilekī, komunisti arestēja jau 1946. godā. Leidz 1942. godam klūsterī dzeivuoja latvīšu tauteibys kapucinu tāvs Filips (Nikodems Turks), kurs myra 1942. goda 8. janvarī.

1944. godā Vileks kapucinu klūsterī īsakuortuoja padūmu miliceja, piec tam tī beja poliklinika, vāluok trikotažys cehs, kapelā – kinoteatris, vāluok tī tyka īreikuota biblioteka.

Piec Latvejis naatkareibys atgiušonys klūsteri suoce atjaunuot, pyrmī dorbi suocēs 1996. godā. Tyka carāts, ka klūsters kai goreiga īstuode sovu dorbu atsuoks jau 1997. godā, dīvamžāļ tai nanūtyka. Aizvadeitajā godā tyka atsuokti klūstera atjaunuošonys dorbi.

Ar kapucinu ordiņa i mūku darbeibu Vilekī īsazeimej uzplaukums saimnīciskajā i kulturys dzeivē. Klūstera ākys atjaunuošona ir na viņ kulturviesturiskys ākys rekonstrukceja, lai sakuortuotu piļsātvidi, bet ari nūzeimeigs centrs laiceiguos i goreiguos dzeivis styprynuošonai.

Klūstera āka myusdīnuos (olūts: vilaka.lv) 

Vileks kapucinu mūku darbeiba nacionaluos pretuošonuos kusteibā

Nacionaluos pretuošonuos kusteibys atbaļsteituoju lūks Latvejā beja cīši plašs i aptvēre leluokū daļu sabīdreibys slāņu i socialū grupu. Ari Latvejis kristeigū konfeseju goreidznīki īsasaisteja nacionaluos pretuošonuos kusteibā, gon asūt partizānu kusteibā, gon kliustūt par atbaļsteituojim. Goreidznīku–nacionalūs partizanu atbaļsteituoju vydā eipašu vītu ījam kapucinu ordiņa mūki. Vuocu izceļsmis mūki Latveju beja pamatušs jau kara suokumā, izjāmums beja vuocīts tāvs Tūms, kuram beja Latvejis pavaļstnīceiba.

Tūreizejais Vileks aprinkis beja vīns nu pyrmajim Latvejā, kur veiduojuos nacionaluo pretuošonuos, īdzeivuotuoji puorguoja nalegālā stuovūklī i suoce apsavīnuot partizanu grupuos. Tāva Tūma sakari ar nacionalajim partizanim izaveiduoja 1945. goda suokumā. Nasaverūt iz tū, ka jis nalūluoja eipašys cereibys iz pastuovūšuos īkuortys maiņu i Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, naatsaceja paleidzeibu tim, kas tū lyudze.

Tāvs Tūms pats ar nacionalajim partizanim nasasatyka i kontaktus uzturēja ar cytu atbaļsteituoju paleidzeibu. Vīnlaikus jis beja informāts par nūtykumim i partizanu kusteibā īsaisteitajim cylvākim i tūs atbaļsteituojim. Tāvu Tūmu apcītynuoja 1945. goda decembra beiguos, inkriminejūt jam „Viļakas apriņķa bandītu idejisko iedvesmošanu un nacionālistiskas organizācijas vadīšanu”. Īmaslys apcītynuošonai beja saisteits ar Vileks gimnazejis jaunīšu nalegalys organizecejis atkluošonu i jaunīšu arestim. Pats tāvs Tūms ar itū organizaceju nabeja saisteits, i juo apcītynuošona beja liktiņa najaušeiba. Mūks Vilekī vadeja religiskuos organizcejis Sv. Franciska trešuo ordiņa (terciāru) darbeibu, i tajā pīsadaleja leluokuo daļa škoļneicu, kurys dorbuojuos nalegalajā gimnazejis jaunīšu organizacejā. Piec tāva Tūma aresta Vileks klūsters iz laiku palyka bez īmeitnīkim. 1946. godā nu Skaistkalnis iz Vileki tyka puorcalts tāvs Pīters, kuru vāluok puorcēle iz Reigys Sv. Alberta draudzi.

Roksta autore: Rita Gruševa