Daži vuordi par tū laiku

Myusdīnuos ir pošsaprūtami, ka Latgola i latgalīši ir taida poša naatjamama Latvejis i latvīšu daļa, kai Kūrzeme, Vidzeme i Zemgale i tī dzeivojūšī latvīši. Leidz pat Pyrmajam pasauļa karam sabīdreibā nūtyka diskusejis par Latgolys i latgalīšu vītu storp puorejim latvīšim.

Viesturiskūs nūtykumu rezultatā Latgola beja nūškierta nu puorejūs latvīšu apdzeivotajom teritorejom, leidz ar tū regions godsymtu gaitā guoja cytu atteisteibys ceļu, tuo īdzeivuotuoju kulturai izaveiduoja sovys eipatneibys. Atškireibā nu puorejim nūvodim Latgolys regiona saimnīceibys i īdzeivuotuoju kulturys atteisteibu sekmejūšys vaļsts reformys tyka īvīstys daudz vāluok, kas nūzeimoj, ka 19. gs. beiguos i 20. gs. suokumā Latgola sovys atteisteibys ziņā atpalyka nu puorejim latvīšu apdzeivuotajim regionim.

Fraņcs Trasuns (1864– 926) beja pyrmais latgalīts, kurs ar sovu aktivū darbeibu ceņtēs lobuot viesturiskū nataisneibu – apvīnuot latgalīšus ar puorejim latvīšim i sekmēt latgalīšu kulturys i saimnīciskū atteisteibu, lai tyktu sasnīgts puorejūs latvīšu leimiņs. Jis ir gon prīkšviestness Latgolys nacionalajai atmūdai, gon ari vīns nu ituos kusteibys nūzeimeiguokajom figurom.

Fraņcs Trasuns (1864– 926)

Rokstā skateita Franča Trasuna darbeiba latgalīšu apvīnuošonā ar puorejim latvīšim leidz Latgolys apvīnuošonuos kongresam 1917. goda aprelī, kurā tyka pījimts galeigais lāmums par latgalīšu apsavīnuošonu ar puorejim latvīšim, tyvynojūt latgalīšus puorejim latvīšim (voi ari ūtraižuok).

Kai Fraņcs Trasuns dedze trešū zvaigzni*

Trasuns uzskateja, ka latvīši ir bejušs vīnuoti etnografiski, bet sovukuort škierti tī beja administrativā i ticeibys ziņā, kai ari sovā darbeibā. Ceņtīni veicynuot latgalīšim i puorejim latvīšim izpratni vīnam par ūtru aizasuoce jau pyrms drukys aizlīguma atceļšonys. Ar Trasuna entuziasmu Reigā 1899.–1904. godā tyka izdūts „Daugavas Katoļu Kalendārs”, kurs tyka īspīsts latvīšu volūdā latiņu drukā, lai obejom pusem byutu īspiejams tū puorskiteit. Itam izdavumam bez religiskuo aspekta beja vairuoki mierki – panuokt, lai latgalīši sovu konfeseju naidentificej ar pīdereibu pūlim, vielme kūrzemnīkus i vidzemnīkus informēt par Latgolu i katuoļticeibu, izgleituot latgalīšus gon vyspuoreigi, gon par puorejū Latveju.

Kai nūzeimeigs nūtykums Trasuna ceņtīņūs Vidzemis i Kūrzemis latvīšus īpazeistynuot ar Vitebskys gubernis latvīšim, mynams 1901. goda 13. junī Reigys Latvīšu bīdreibā nūlaseitais referats „Par zemākas kultūras iemesliem pie Vitebskas guberņas latviešiem, salīdzinot ar vidzemniekiem un kurzemniekiem”. Reigys Latvīšu bīdreibā ar sovim referatim Trasuns uzastuoja leidz pat Pyrmajam pasauļa karam. Nūlaseitī referati puorejū latvīšu sabīdreibu naatstuoja vīnaldzeigu, i tī tyka apsprīsti pat gazetuos.

Trasuns kūrzemnīkūs i vidzemnīkūs nūsūdeja jūs lapnumu i puoruokuma sajiutu kulturys atteisteibys ziņā, partū ka tī najēme vārā viesturiskūs apstuokļus, kuri beja kaviejušs Latgolys atteisteibu. Trasuns vērsēs pret kūrzemnīku i vidzemnīku kulturys darbinīkim, kuri, runojūt par latvīšim, pi tim napīskaiteja ari latgalīšus. Referatūs Fraņcs Trasuns skaidruoja tūs faktorus, kas latgalīšus i puorejūs latvīšus ir padarejuši atšķireigus – dažaida ticeiba, izlūkšņu sovdabeiba, ceņtēs paruodeit tūs viesturiskūs nūtykumus, kas ir kaviejušs Latgolys atteisteibu, saleidzynojūt ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim.

Fraņča Trasuna uzmaneibys lūkā beja ari ortografejis vaicuojums – latgalīši lītuoja latiņu druku, bet Vidzemē i Kūrzemē tyka lītuota gotu raksteiba, leidz ar tū latgalīšim beja līgta īspieja īsapazeit ar literarajim dorbim, kas beja svareigs faktors kulturys leimiņa ceļšonā. Obeju latvīšu tautys daļu tyvynuošonūs, piec Trasuna dūmom, varēja veicynuot kūrzemnīku i vidzemnīku puoreja iz latiņu druku. Jis pat beja īrūsynuojs vaicuojumu par kūpejis latgalīšu i puorejūs latvīšu ortografejis izveiduošonu, tūmār īcere nagiva atbolstu.

Atbylstūši laikmata īspiejom lobuokais veids, kai nūdūt sovys idejis sabīdreibai, beja tuos publicēt presē. Trasuns gon pats izdeve sovys gazetys, gon ari publicējuos cytu izdūtajuos. Nu 1906. goda 17. martam leidz 1907. goda 20. septembrim Pīterburgā izdeve nedelis gazetu „Auseklis”. Publicējuos latgalīšu laikrokstā „Drywa”. Pīmāram, mienešrokstā „Zemkopis” jam 1907.–1908. godā beja izadevs panuokt sadaļu „Ziņas no Latgales”, kurā Trasuns raksteja par izgleiteibys i zemis vaicuojumim, informēja par Krīvejis Vaļsts dūmis lykumim i īrūsynuojumim, pīsavērse ortografejis vaicuojumam. 1909. godā izdeve školys gruomotu latgalīšu volūdā „Skolas Dorzs” .

Fraņča Trasuna muzejs “Kolnasāta”

Kurs ir eistais latvīts?

Sovūs referatūs Trasuns ruonuoja par divom dažaidom uztverem pošūs latvīšūs. Attīceigi kūrzemnīki i vidzemnīki tikai sevi uzskateja par latvīšim, sovukuort latgalīši par latvīšim uzskateja tikai sevi. Fraņcs Trasuns latvīšus kai vīnuotu tautu redzēja jau 16. gs., kod politiskūs procesu rezultātā tei tyka škierta. Trasuns uzsvēre vajadzeibu latgalīšim i puorejim latvīšim sevi uztvert kai vīnu kūpeibu i veiduot draudzeibu, nasavērt vīnam iz ūtra kai atšķireiga. 1907.  godā jis raksteja: „[..] mēs skatāmies cits uz citu kā uz sveštautieti, kā uz savu pretinieku. Bet kam tas ir vajadzīgs? Droši – ne mums, latviešiem.” Kai argumentus latgalīšu pīdereibai pi latvīšu tautys Trasuns nūruoda tautys volūdu, literaturu i rakstnīceibu, jis latgalīšu volūdu uztvēre kai vīnu nu latvīšu volūdys dialektim.

Kai nūzeimeiguokais nu Trasuna rokstim leidz Latvejis Republikys nūdybynuošonai uzskotoms 1916. godā publicātais roksts „Par latviešu tautas apvienošanu tautiskā, administratīvā un kulturālā ziņā ”. Itamā rokstā, vēļ pastuovūt Krīvejis Imperejai, teik pasaceits, ka kūrzemnīki, vidzemnīki i vitebskīši ir nadoloma vīna tauta, ka vysim ir vīna i tei poša latvīšu volūda, ka apsavīnuošona napīcīšama tautiskā, administratīvā i kulturalā ziņā, ka ir napīcīšama vīna rokstu volūda.

Daži vuordi nūslāgumā

Fraņcs Trasuns ir uzskotoms par vīnu nu nūzeimeiguokajom figurom latgalīšu apvīnuošonā ar puorejim latvīšim. Nasaverūt iz dažaidajim vīdūklim pošu latgalīšu vydā, Trasuns gon latgalīšu, gon puorejūs latvīšu sabīdreibā izplateja sovys idejis par kūrzemnīkim, vidzemnīkim i latgalīšim kai vīnu latvīšu tautu.

Trasuna uzskotus, par napīcīšameibu latgalīšim tyvynuotīs ar puorejim latvīšim ītekmēja juo studeju pīredze Jelgovā i vāluokī kontakti ar kūrzemnīkim i vidzemnīkim. Atšķireibā nu cytim vāluokajim Latgolys nacionaluos atmūdys puorstuovim studeju godūs Trasunam beja īspieja kontaktētīs ar Baltejis guberņu latvīšim, redzēt puorejūs latvīšu sasnīgumus kulturys i saimnīciskajuos lītuos i varbyut nūviertēt ari cytus aspektus, kas latgalīšim ītu par lobu, veidojūt cīšuoku kontaktu ar puorejim latvīšim.

* „Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali,” tai juo bērēs 1926. godā saceja Latvejis prezidents Juoņs Čakste.

Roksta autore: Vineta Vilcāne, viesturis studente