Baltinovys, Škilbanu i Brīžucīma pogosti

Itī treis nu jau nalelī i viesturiski saisteitī pogosti atsarūn Zīmeļaustrumu Latgolā pi pošys rūbežys ar Krīveju, bejušajā Bolvu rajonā. Nasaverūt iz tīšū tyvymu Krīvejai, pogosta īdzeivuotuoju lelais vairuokums nu seneju laiku ir katuoļticeigī latgalīši ar leidz myusdīnom saglobuotu tradicionalū kulturu i izteiktu etniskū pošapziņu. Latvīšu eipatsvors niu svuorstās nu 85% Škilbānu pogostā leidz 95% Brīžucīma pogostā. Dzeivojūt latviskā vidē, ari vītejī krīvi bīži ir puorguojuši saimē iz latvīšu volūdu – Šķilbanūs taidu ir 22%, Baļtinovā 44%, bet Brīžucīmā vairuok par pusi. Mynātajūs pogostūs ari padūmu godūs nav bejušs īvārojamys īdzeivuotuoju sastuova mainis, kai daudzvīt cytur Latvejā – padūmu laika ībraucieju nabeja vairuok par dažim desmitim. Ite vēļ teik dzīduotys senejuos tautys dzīsmis, kū puormontuot gotovi ari jaunīši, eipaši Škilbānu pogostā. Mynātī pogosti ir veiduojušīs, puordolūt kuodreizejuo Ludzys apriņķa lelū Baļtinovys i Vileks pogostu rūbežys. Niu Škilbanu pogosts atsarūn Vileks nūvodā, Brīžucīma pogosts – Bolvu nūvodā, bet Baļtinovys nūvods ir sasaglobuojs kai atsevišks nūvods, tīsa gon, ar mozuokū īdzeivuotuoju skaitu i ir vīns nu straujuok saryukūšajim nūvodim Latvejā.

Rokstā pīminātī pogosti apvilkti ar rozā kruosu

ŠKILBANU POGOSTS. Pyrms 116 godim tagadejā Škilbanu pogostā dzeivuoja 2,7 tyukstūšys īdzeivuotuoju i leidz 1935. godam tys beja pīaudzs leidz 3,8 tyukstūšom. Vāluok īdzeivuotuoju skaits pakuopeniski sasamazynuoja leidz napylnom 2 tyukstūšom 1979. godā, desmit godus vāluok jau 1,6 tyukstūšys, tod 2000. godā 1,5 tyukstūšys i pādejuo tautskaite uzruoda 1170 īdzeivuotuojus.

Škilbanu pogosta īdzeivuotuoju skaits i tauteibu sadalejums 1897.–2011.g.

Jau pyrmuo tautys skaiteišona 1897. godā konstatēja, ka īvārojama daļa pogosta īdzeivuotuoju ir naseņ ībraukuši nu tuolīnis – gon 489 latvīši luterani, kam var pīskaiteit ari 63 pareizticeigūs latvīšus, gon ari 183 igauni –, visi beja ībraukuši pogostā, suocūt ar 19. godsymta ūtrū pusi. Tūmār nailgi pyrms Pyrmuo pasauļa kara lela daļa nu itim luteranim devēs paceli, bet jūs vītā pogostā apsamete napylna tyukstūša pareizticeigūs krīvu nu tivejim Pleskovys gubernis pogostim, kas ap pošim Škilbanim i austrumim i zīmelim dzeivuoja nalelūs cīmūs. Krīvu vacticeibnīki pogostā nav bejušs.

Škilbanu pogostā 19. gs. beiguos īceļuoja daudzys igauņu saimis, kas veiduoja pat 7% nu vysim pogosta īdzeivuotuojim i kuri apsamete kūpā ar latvīšu luteranim Škilbanu muižys zemēs, dybynojūt jaunys apdzeivuotys vītys. Naparostai, ka itī igauni sovim jaundybynuotajim mozajim cīmim deve igauņu nūsaukumus, bet Latvejā pavysam reši ir gadīni, ka vairumam nu itim igauņu dybynuotajim cīmim jūprūjom ir igauniski nūsaukumi, kaut ari pošu igauņu seņ vairs nav – leluokuo daļa devēs paceli iz Igauneju ap Pyrmuo pasauļa kara laiku, bet daži palyka i acimradzūt puorsalatviskuoja. Igauniski ir itaidi cīmu nūsaukumi – Iļvezi (Lūši), Riosari, Rekosari (Bogotuo Sola), Rozimegi (Rūžkolni), Pikusola (suokūtnieji Pikkasilla aba Garais Tylts) i Paļmeri.

Tūmār pogosta īdzeivuotuoju leluokuo daļa beja, ir i paliks vītejī katuoļticeigī latgalīši, kuri viesturiski vairuok beja koncentriejušīs pogosta rītumūs i dīnvidūs. Pyrms kara leluokajūs cīmūs dzeivuoja vairuok par 100 īdzeivuotuojim kotrā – Plešovā, Loginūs, Bākarovā, Ančipovā, Bukūs, Čilipīnē, Lotušūs, Vilkovā i Stabļovā.

BRĪŽUCĪMA POGOSTS. Leidzeigi Škilbānu pogostam, ari Brīžucīma pogostā 1897. godā pīktuo daļa īdzeivuotuoju beja luterticeigī i pareizticeigī latgalīši i ari igauni. Tūtīs preteji Škilbānu pogostam ite leluokuo daļa luterticeigū i pareizticeigū latvīšu palīk, viņ igauni pazyud, i pādejūs cara laika godūs ībraukušūs pareizticeigūs skaits sasnādz viņ 5% nu vysu īdzeivuotuoju. Ari Brīžucīmā ir vysmoz vīns cīms ar igauņu dūtu nūsaukumu – Sepovka, kas suokūtneji beja Seppa (Kalieji). Krīvu vairuokums ir sasaglobuojs dažūs mozajūs cīmūs – Lozdulejā, Sedlinīkūs i Vylkusolā, kurus izveiduoja luterticeigī latvīši, bet kuru vītā pyrms Pyrmuo pasauļa kara nūmetynuoja krīvu saimis nu Pleskovys gubernis. Luterani i pareizticeigī latvīši jūprūjom palyka Dambergūs, Ostraleidumūs i Kļovusolā, bet cytūs cīmūs dzeivuoja gondreiž vīneigi katuoļticeigī latgalīši. Abrini, Pūšļeva, Augstasils i Bēlini – kotrā nu itim cīmim īdzeivuotuoju skaits pyrms kara puorsnīdze 100. Grūšļeva aba Brīžucīms jau seņ ir bejs pogosta leluokais cīms, kurā īdzeivuotuoju skaits puorsnīdze 200.

Brīžucīma pogosta īdzeivuotuoju skaits i tauteibu sadalejums 1897.–2011.g.

BAĻTINOVYS POGOSTS. Baļtinovys pogostam pyrms kara pīvīnuoja viesturiskuos Pleskovys gubernis teritoreju, partū ka agruok gon pogosta, gon katuoļticeigūs latvīšu zemis austrumu rūbeža ite beja naleluo Kūkovys upeite, bet zeme storp Kūkovu i dzelzceļu jūprūjom puorsvorā ir krīvu apdzeivuota. Par itū daļu nav pīejama īdzeivuotuoju statistika, partū tabulā nav 1897. goda. Saleidzynojūt ar Škilbānu pogostu, Baļtinovys pogosta īdzeivuotuoju skaits ir sasamazynuojs daudz straujuok – nu 5,5 tyukstūšom 1935. godā leidz 1,2 tyukstūšom pādejā tautskaitē. Baļtinova beja vīneigais mīsts tyvuokajā apleicīnē ar īvārojamu ebreju tierguotuoju i omotnīku skaitu – napylnim 200.

Baltinovys pogosta īdzeivuotuoju skaits i tauteibu sadalejums 1935. – 2011. godā

Izplateituokuos vītejuos pavuordis

Teik uzskateits, ka Latvejā vairums īdzeivuotuoju sovys pavuordis sajēme, beidzūtīs dzymtbyušonai, kas Latgolā tyka atcalta tikai 1866. godā. Bet Latgolys viesturiskī dokumenti uzruoda dažaidys pavuordis vysmoz vīnu voi pat divus godsymtus agruok. Bīži pavuordē lyka sātu ci cīma vuordu, i daudzvīt Latgolā var atrast pavuordem sovu „dzymtū cīmu”. Tūmār itamūs pogostūs taidu nav daudz – Keiši, Logini, Pužuli, Zelči, Punduri un Krakopi (Bukus agruok sauce – Krakopi).

Tim, kas interesējās par Latgolys viesturi, ir pasaveics – partū ka 1897. goda tautskaitis personu uzskaitis lopys ir saglobuotys gondreiž nu vysys Latgolys, bet nu cytim nūvodim cīši moz. Tuos ir īskenātys i atrūnamys ite lvva-raduraksti.lv .

Latgolā daudzom pavuordem piec tū izplateibys 1935. (ci 1897. g.) var nūsaceit tūs īspiejamū izceļsmis vītu 19. godsymta pyrmajā pusē. Dažys pavuordis ir sastūpamys vairuok nakai vīnā voi divejūs pogostūs voi pat daudzvīt Latgolā – pi taidim pīder Luočmeli, Logini, Dauksti, Punduri, Medni, Kozlovski, pyrmī divi ir eipaši izplateiti taišni Zīmeļlatgolā. Vairums pavuoržu ir acimradzami cālušuos nu vīna ci dažim tyvuokajim cīmim i bīži jūprūjom tī ari ir sastūpami. Vīny pavuordis vairuokys versejis ir apvīnuotys, pīmāram, Cercins, Circins, Circens, Circenis i t.t. – vysi ir vīnys pavuordis dažaida pīroksta versejis. Kuodreiz tiks apkūpuoti vysi Latgolys ci vysys Latvejis pavuordis piec tū izceļsmis i izplateibys, bet suokumā pīduovojam itū treis pogostu izplateituokūs pavuoržu sarokstu. Ja kaida nu itom pavuordem ir sastūpams jiusu augšupejūšajūs rodūs, tod ari jiusu izceļsme vysa dreižuok ir saistoma ar itū Zīmeļlatgolys nūvodu. Īskotu par pavuoržu izplateibu Baļtinovys, Škilbanu i Brīžucīma pogostūs var giut, apsaverūt situaceju iz 1935. godu.

Izplateituokuos pavuordis iz 1935. godu. Ba – Baltinova, Br – Brīžucīma, Š – Škilbanu pogosts. 

Roksta autors: Ilmārs Mežs