Latvejis armejis Sanitarajai puorvaļdei piec vuocu zemissrogu nūdaļu likvidiešonys 1920. goda pavasarī beja juopuorjem tuos īstuodis i montys – divejis lazaretis (Ludzā i Rēzeknē), Sanitaruo nūlyktova, diveji zūbuorstnīceibys kabineti, sanitarais transports, četri sanitarī automobili, kai ari uorstu komisejis akti. 1. aprelī Sanitaruo puorvaļde tū vysu puoejēme – lazarete Rēzeknē suokumā tyka nūsaukta par Kūrzemis divizejis lazareti Nr. 2, bet vāluok puorvītuota iz Daugovpili i puorformēta par Daugovpiļs garnizona lazareti. Sanitarais transports tyka puorveiduots par Kūrzemis divizejis Sanitarū transportu ar atsarasšonys vītu Zarjas muižā, bet Vuocu zemissorgu lazareti Ludzā puorformēja par Ludzys garnizona lazareti, i tū atstuoja sovā agruokajā vītā.

Personals

1. aprelī Ludzys garnizona lazaretis personals sastuovēja nu 33 cylvākim, nu tim mediciniskais personals beja 20 cylvāki (tymā skaitā aptīkys puorziņs Rudolfs Bitzkijs i zūbuorsts Maksis Lihtenšteins). Ar armejis vierspavieļnīka pavieli par lazaretis vacuokū uorstu atstuoja Herbertu Haču, kurs lazareti vadeja jau īprīšk. Jaunuokais uorsts Haralds Šeinpflugs izpiļdeja vacuokuo uorsta pīnuokumus, cikom H. Hačs beja devīs komandiejumā. Personala sarokstā beja atrūnamys ari personys ar dižciļteigom saknem – muosys Inga fon Minkvica i baronese Gertrūde Engelharta, saimnīceibys puorziņa vītys izpiļdeituojs Volfgangs fon Tobiens, puortykys puorziņs Helmuts fon Blankenhāgens, sanitars Nikolajs fon Vilkens i vacuokais rakstveds Valters fon Zikards.

Pavasarī tyka lyugts palelynuot personala skaitu aiztuo, ka asūšais naspieja pīnuoceigi veikt sovus dorba pīnuokumus, tys beja ari nūdarbynuots cytūs dorbūs, pīmāram, molkys ciersšonā. Muosys tyka nūdarbynuotys iedīņu gataveišonā, sliminīku apkūpšonā, kai ari pacientu pījimšonā ambulancē. Golvanais uorsts nūruodeja ari iz tū, ka sanitari navarūt piļdeit muosu dorbus, deļtuo ka tī pa leluokai daļai bejuši giustekni i ir napītīkami apvuiceiti. Lyugumu palelynuot medicinys darbinīku skaitu lazaretē pamatuoja ari ar tū, ka tymā atsarūn 12 sliminīki ar veneriskom slimeibom i kuri ir eipaši namīreigi, i ar tim asūšajam personalam asūt gryuts tikt golā. Taipat ari duorzus i laukus, kab īgiutu puortyku lazaretei, apstruoduot navarēja aiztuo, ka, pyrmkuort, pi lazaretis naatsaroda zeme i, ūtrkuort, personals beja par mozu, kab varātu itaidus dorbus veikt.

Ludzys garnizona lazaretis vacuokuo uorsta H. Hača izsnīgtuo izziņa sanitāram F. Michievam par tū, ka jis naslymoj ar epidemiskom slimeibom, 1920. g. 20. majs (LVVA)

1920. goda junī Sanitaruos puorvaļdis prīšknīks uorsts pulkveds (vāluok generals) Pīters Sniķers par vuiceibu sanitarim Latvejis Kara slimineicā apstyprynuoja 33 veirīšus. Julī tūs apvuiceitūs karaveirus, kurī beja izturiejuši puorbaudejumu, īdaleja dažaiduos karaspāka daļuos, bet papyldu puorbaudejumu izturiejušūs vuiceitūs karaveirus sanitarprīšknīks īdaleja kai apvuiceitūs sanitarus – dezinfektorus pa vīnam Valmīrys garnizona lazaretē, Ludzys garnizona lazaretē, 5. Cāsu i 12. Bauskys kuojinīku pulkā.

Sanitarūs pīdarumus, inventaru i apgierbu personalam Ludzys garnizona lazarete īgiva nu Sanitaruos nūlyktovys i Amerikys Sorkonuo Krysta kruojumim, tūmār tī navarēja piļneibā nūdrūšynuot apgierbu i apavus lazaretis darbinīkim. Saimnīceibys puorziņa Volfganga fon Tobiena ziņojumūs, kurūs apraksteita situaceja majā, saceits, ka lazaretis apguodeiba ar apgierbim i apavim ir cīši naapmīrynūša, lazaretis personala leluokuo daļa sajāmuse tikai apvolkuotys kūrpis. Vēļ pītryucs ari zeču, jūstu i getru. Vyspuor nabeja sajimti rūcinīki, viersnīku i īriedņu apgierbi, piec kurim pīprasiejums beja īsyuteits jau 15. majā. Kaut gon 1920. goda junī lazaretis apguode ar apavim i apgierbu beja uzalabuojuse, tūmār vēļ jūprūjom beja lītys, kuo tryuka, pīmāram, frenči. Pavysam taidi beja 11, bet nu tim daži beja nūvolkuoti vuocu frenči. Viersnīku apgierba vyspuor nabeja, bet inventara gruomotuos beja atzeimeiti 53 šņūrzuoboki, nu kurim treis puorus sev leidza beja pajāmuši sanitarī dezertiri. Lela daļa nu itim zuobokim beja par mozu vai sapleisuši, i tim beja vajadzeiga lobuošona. Juļa beiguos lazaretis vacuokais uorsts pavielēja lazareti personalam volkuot atbylstūšu formu i vērtīs, kab vysim byutu kokardis i nūzeimis, kas līcynoj par tū, ka situaceja apgierba i apavu ziņā beja uzalobuojuse.

Saimnīcyskuo situaceja lazaretē

Ludzys garnizona lazaretis saimnīceibys puorziņs regulari ziņuoja Kūrzemis divizejis saimnīceibys prīšknīkam par vyspuorejū saimnīciskū stuovūkli 1920. goda vosorā. Lazarete puortyku i zyrgu bareibu leidz 10. majam sajēme nu 13. Tukuma kuojinīku pulka saimnīceibys rūtys, bet piec ituo datuma nu mynātuo pulka saimnīceibys puorziņa. 5. augustā saimnīceibys puorziņs ziņuoja, ka uzturs asūt lobs, tikai tryukstūt buļbu, kuruos sliminīkim napīcīšams lītuot uzturā. Parosti par pīguoduotū puortyku nabeja syudzeibu, bet beja ari izjāmumi, pīmāram, vīnreiz pīguoduoja četrus (apmāram 65,5 kg) pudus maizis, kas beja sapeliejuse. Saimnīceibys puorziņs uzsvēre, ka maize sapelejūt tikai tod, ka nav kuorteigi izcapta, ar tū nūruodūt, kab nakvalitativu maizi vairs napīguodoj.
Naatkareibys kara laika slimnīka gulta, karteņa lat.gorod.lv

Problemys ar puortykys uzglobuošonu saguoduoja tys, kas produktu nūlyktova beja moza i tymā beja korsts. Ludzys garnizona lazaretē beja ari cytys, vāsuokys telpys, kuruos varātu uzglobuot puortyku. Pīmāram, vīnu pīteikami lelu i vāsu ustobu aizjēme Ludzys Tīsu arhivs. Jau junī saimnīceibys puorziņs ziņuoja, ka, nasaverūt iz lelajom pyulem, naasūt izadevs atbreivuot Ludzys Tīsys arhiva aizjimtū telpu. Nūtyka sarunys par arhiva puorvesšonu ar piļsātys komandantu, policejis prīšknīku i Ludzys aprinķa prīšknīku, bet tikai apgobola tīsys prīšksādātuojs beja izateics, ka arhivs dreizumā tikšūt nūsyuteits iz Rēzekni.

Lazaretis saimnīceibys puorziņs ceņtēs atrysynuot vaicuojumus, kuri saisteiti ar veterinareju. Jis ziņuoja, ka samozynuotuo deva – ostoni maisi auzu dīnā – vīnam zyrgam ir par moz, deļtuo ka tī beja cīši nūslūgūti. Ziņuojumā vēļ saceits, ka zyrgu stuovūklis junī nav uzalobuojs, kam lazaretei naasūt ganeibu. Sanitarprīšknīka atsyuteitajūs štatūs beja paredzāti četri zyrgi i diveji braucieji, bet saimnīceibys puorziņs nūruodeja, ka ar tik mozu zyrgu skaitu nav īspiejams izdareit napīcīšamūs dorbus.

Piec puorrunom ar sanitarprīšknīku tyka īsnīgts ziņojums Sanitarajai puorvaļdei par zyrgu i braucieju skaita pasalelynuošonu. Tyka lyugts, kab zyrgu skaitu palelynoj leidz ostonim (beja seši), vazumnīku skaitu – leidz četrim, bet rotu – leidz treis. Zyrgu, vazumnīku i rotu skaita palelynuošonu pamatuoja ar tū, ka lazaretei napīcīšams daudz molkys iedīņa gataveišonai, vannom, dezinfekcejis īkuortai i driebu mozguošonai, deļtuo kotru dīnu divejim rotim ar četrim zyrgim juobrauc iz mežu, kas atsarūn 7 verstis (apmāram 7,5 km) tuoli.

Taipat ari kotru dīnu vīni roti devēs iz viļcīni, kas atsaroda treis verstu (apmāram 3,2 km) attuolumā, uzjimt slymūs, kuri beja atsyuteiti nu frontis. Viļcīnī regulari uzjieme īvainuotus i slymus karaveirus. Pīmāram, 25. julī lazaretis vacuokais uorsts H. Hačs lyudze Sanitaruo viļcīņa prīšknīkam uorstam kapteiņam Valteram Jaunzemam, kab nu Ludzys iz Reigys Kara slimineicu puorvad 18 slymus karaveirus (vīnu jaunuokū feldšeri Aleksandru Bredau, treis dižkareivjus i 14 kareivjus). Ar rotu paleidzeibu beja juopuorvad ari evakuejamī – beja gadīni, kod vajadzēja pat divejus rotus, kam vīnūs vysim napītyka vītys.

Tyka ari uzsvārts, ka dažaidus saimnīceibys prīškmatus, apgierbus i produktus lazarete sajem Rēzeknē, kurei nu Ludzys atsaroda apmāram 20 verstis (apmāram 21,3 km) tuoli. Ari elpe (zyrgu bareiba) beja juopīvad, deļtuo ka tyvumā tuos nabeja. Leidz ar tū zyrgu skaits beja juopalelynoj leidz ostonim, kab byutu īspieja aizbraukt piec elpis, kas nu lazaretis atsaroda apmāram treis verstis tuoli. Leluoks zyrgu skaits lazaretē nūdrūšynuotu ari tū, ka tī natyktu puorlīku nūdzeiti. Leidzuos lyugumam palelynuot tū skaitu jau 15. majā tyka nūsyuteits pīprasejums ari piec jaunim zyrgu aizjiugim.

Koč ari zyrgu skaita palelynuošonys napīcīšameiba tyka seiki pamatuota, tūmār 3. julī Latvejis armejis vierspavieļnīks štaba Organizacejis dalis prīšknīks puļkveds Juoņs Kurels eisi nūruodeja, ka „liela zirgu trūkuma dēļ zirgu skaitu Ludzas garnizona lazaretē palielināt nevar”. Juļa vydā zyrgu skaits tūmār tyka palelynuots par vīnu zyrgu, bet augusta suokumā vēļ par vīnu – nu 13. Tukuma kuojinīku pulka iz Ludzys garnizona lazareti tyka puorvasts zyrgs vuordā Hannibals. Beidzūt lazaretei beja ostoni zyrgi.

Situaceja epidemeju laikā

Ludzys garnizona lazaretei lelys gryuteibys saguoduoja 1920. goda suokumā plaši izaplatejušuos epidemejis (tīfa, dizenterejis i c.). Par kotru saslymšonys gadīni ar lipeigom slimeibom lazaretis vacuokajam uorstam H. Hačam nasakavejūt beja juoziņoj sanitarprīšknīkam i Kūrzemis divizejis lazaretis vacuokajam uorstam kapteiņam Alfredam Rubinam. 8. aprelī H. Hacš ziņuoja A. Rubinam, ka Ludzys garnizona lazaretē ir 29 sliminīki, nu tim ostoni slymi ar izsytuma tīfu. Nuokušajā dīnā jis ziņuoja, ka diveji medicinys darbinīki (lazaretis sanitars i 13. Artilerejis diviziona medicinys students) ari saslymuši ar izsytuma tīfu.

Pavasarī situacejis kontrolis ītvorūs P. Sniķers aizdeve vysim karaspāka daļu uorstim vajadzeibys gadīnī vierstīs piec paleidzeibys pi Īkšlītu ministrejis Veseleibys departamenta Lipeigu sārgu apkaruošonys nūdaļom, kurys Latgolā beja vairuokys – uorsta A. Koppes vadeituo Rēzeknis nūdaļa, uorsta V. Izakoviča vadeituo Ludzys nūdaļa i H. Civiana vadeituo Bolvu nūdaļa.

Uorts inventars Naatkareibys kara laikā, karteņa lat.gorod.lv

1920. goda 23. junī lazaretis vacuokais uorsts H. Hačs ziņuoja sanitarprīšknīkam, ka dizenterjis epidemeja pīaug spākā. Ludzys garnizona lazaretē nabeja īspiejis sliminīkus, kuri slymuoja ar dizentereju, nūdaleit atseviški, leidz ar tū roduos draudi, ka ari puorejī lazaretis sliminīki varātu saslimt ar itū slimeibu. Nabeja ari tik lels darbinīku skaits, kab ar dizentereju slymojūšūs varātu apkūpt atsevišķs personals. Deļtuo H. Hačs lyudze jam dūt reikuojumu, kū dareit ar itim sliminīkim. Ka beja juosyuta iz cytu lazareti, tod lyudze nūruodeit, iz kaidu. 28. julī sanitarprīšknīks lazaretis vacuokajam uorstam raksteja, kab jis sliminīkus ar dizentereju uorstej sovā lazaretē.

Epidemeju apkaruošonys nūlyukā Ludzys garnizona lazaretis vacuokais uorsts 1920. goda 31. julī izdeve pavieli, kurā aizlīdze pierkt tiergā uobuļus, ūgys i duorzuojus i ēst tūs naapstruoduotus. Taipat ari aizlīdze dzert navuoreitu iudini i personalam lyka styngri īvāruot teireibu – regulari mozguot rūkys pyrms iesšonys, uzturēt telpys teirys, naatstuot produktus iz golda, kam taidā veidā vairuojuos myusys, kas puornosuoja slimeibys.

Ludzys garnizona lazaretei beja daudz dorba Latgolys atbreivuošonys laikā Lazarete uzjēme īvainuotūs i slymūs karaveirus, uorstēja tūs i organizēja tūs nūguoduošonu iz aizmuguris medicinys īstuodem, taidā veidā snīdzūt cīši napīcīšamū medicinyskū paleidzeibu Latvejis armejis daļom. Ludzys garnizona lazareti likvidēja 1920. goda decembrī, i tuos īkuortys i pīdarumi tyka nūdūti Sanitarajai nūlyktovai i cytom medicinys īstuodem.

Roksta autore: Inna Gīle