Etnografiskajam ansambļam „Naktineica” 60 godi

Etnografiskajam ansambļam „Naktineica” 60 godi

Preiļu kulturys nomā sastdiņ, 27. aprelī, 15:00 stundēs vīns nu Latvejā vacuokajim etnografiskajim ansamblim „Naktineica” svieteis sovys darbeibys 60 godu jubileju ar pasuocīni „Maņ bej’ dzīsmu pīci pyuri, sešys mozys vuoceleitis”.

Pasuocīņa pyrmajā daļā izskanēs ansambļa dzīšmu koncerts i tiks īskandyuots pyrmais muzykys albums. Ūtrajā daļā gaidomi ansambļa draugu apsveikumi, kai ari muzykali sveicīni nu kolektivim, kurus saista ilggadeja draudzeiba ar „Naktineicu”. Pasuokums turpynuosīs ar ļusteigu latgalisku balu, kur byus gon daņči, gon svātku golds i spylgtuokūs ansambļa dzeivis nūtykumu atguoduošona.

„Naktineicys” pyrmsuokumi meklejami 1953. goda pavasarī, kod vītejī Saunys pogosta jaunīši par klubu puorveiduotā kolhoza labeibys pyunē asūt īstudejušs R. Blaumaņa lugu. Piec izruodis ļauds vēļ uzakaviejuši, i treis vītejuos sīvys Anna Kaža, Anna Anspoka i Franciška Skutele suokušs dzīduot dzīsmis. Tūreizejais Pīneņu školys školuotuojs Aleksandrs Vasiļevskis īsaklausejs taidā dzīduošonā i sacejs, lai sameklej veļ dzīduotuojis i trešdiņ īt iz mieginuojumu. Atguojušs ostonis, tai i vyss suocīs i izaveiduojs Ždanova vuordā nūsauktuo kolhoza ansamblis. Puors godu vāluok ansamblis devīs iz Moskovu, kur Vyssavīneibys Tautys sasnīgumu izstuodis laikā beja ari latvīšu kulturys dekade, uzastuošonys koncertzalūs, televizejā. Ansambļa pyrmais sastuovs bejs legendars ar tū, ka sīvys dabiski dzīdovušs pat sešūs bolsūs bez vuiceišonys.

Vāluok, nu 1966. goda, ansambļa vadeituojs beja Juoņs Teilāns, mainejīs ari kolektiva nūsaukums, puorsaucūt tū par Saunys etnografiskū ansambli, Saunys sīvom. Deveņdasmytūs godu suokuos dalinīki vīnuojušīs par latgaliskū tagadejū nūsaukumu „Naktineica” (rudzu puče), kas saistuos ari ar tymsi zylajom rūtainajom vyllainem, kū valk ansambļa dzīduotuojis. Nu 2010. goda „Naktineicu” voda dzīduošonys školuotuoja Anita Fedotova.

Etnografiskais ansamblis nu paaudzis paaudzē ir puormontuojs i saglobuojs dzīsmis, kū sovā laikā teikušs vītejuos teiciejis Anna Kaža, Rozālija Giluča, Jadviga Anspoka, Tekla Pastare, Franciška Skutele i cytys. „Naktineicys” repertuarā ir ap 200 dzīšmu, kurys vēļ aizviņ teik dzīduotys gūdūs, īražuos i sadzeivē. Pa itū laiku nu izaveiduošonys ansamblī nūsamainejušs jau vairuokys paaudzis, da šam jau puori par 100 cylvāku ir bejušs kolektiva dalinīki. Niule „Naktineicu” veidoj ap divdesmit cylvāku, placu pi placa dzīdūt vairuoku saimu muotem i meitom, babom i unukim.

Ansamblis ir pīsadalejs vysūs festivalūs „Baltica” Latvejā, kai ari regulari uzastuoj sova pogosta i nūvoda pasuocīņūs. 2012. goda beiguos tyka īraksteits „Naktineicys” pyrmais dzīšmu albums, kas tiks īskandynuots ansambļa 60 godu jubilejis pasuocīnī.

 Naktineica 2013_Foto-G.Vilcans

Karteņa: „Naktineicys” dzīduotuoji, Prīkuļi, 2013.g. Foto: G.Vilcāns. 1.ryndā nu kreisuos: Andīna Anspoka, Eleonora Dolģe, Marija Briņķe, Olga Zepa, Solvita Ragauša, 2.r.: Alīda Anspoka, Ilze Ciša, Aija Muktupāvela, Laila Vilcāne, Lūcija Kauliņa, Anita Fedotova, Kristiāna Skutele, 3.r.: Zita Briška, Anna Vutnāne, Aiga Anspoka, Elīna Gedroica-Juraga, Sintija Vojevodska, Santa Zukule, Santa Vojevodska.

Ziņu sagataveja: Anna Briška

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]