Pīters Strods beja Rūmys katuoļu bazneicys titulārveiskups, kai ari Reigys metropolejis Reigys arhidiecēzis i Līpuojis diecēzis paleigveiskups. Jis ir dzims 1892. goda 1. majā Varakļuonu pogosta Lelūs Strodu sādžā Eisaku sātā. Vuicejīs Varakļuonu pogosta školā, Rēzeknis piļsātys školā, kū pabeidze 1909. godā, i Gatčinys pīaugušūs kursūs leidz 1919. godam.

Nu vacuokim montuojs dīvbijeibu, jau školys godūs veiduoja ceļu iz Pīterburgys Katuoļu goreigū seminaru. Par prīsteri tyka īsvieteits 1916. godā piec Seminara beigšonys, tymā pat godā devēs studēt Katuoļu goreigajā seminarā, bet studejis puortrauce revoluceja. Atsagrīzs Latvejā, piļdeja Rēzeknis školu kapelāna i ari plašuos draudzis paleigmuoceituoja omotus.

1924. godā Insbrukys Universitatē īgiva filozofejis licenciata grādu. Tymā pošā godā Kulturys fonda dūme Strodam pīškeire pabolstu 1500 latu apmārā studeju turpynuošonai Vīnis Universitatē. 1926. godā piec disertacejis „Par dzeiveibu i tuos pyrmsuokumim” („De vita eiusque prima origine”) i težu aizstuoviešonys īgiva filozofejis doktora grādu. Pīters Strods beja pyrmais filozofejis zynuotņu doktors storp Latvejis katuoļu prīsterim.

Veiskups Pīters Strods ir daudz struoduojs pi katuoļu lyugšonu gruomotu latviskuošonys, sastuodejs gon katuoļu katehismus pamatškolom, gon novennys (9 dīnu lyugšonys) Svātajam Jezupam i Svātuo Gora gūdam, ari dorbus, kuri nu dobyszynuotnis vīdūkļa pamatoj Dīva asameibu. Sovulaik beja ari vīns nu lobuokajim sprediķuotuojim Latvejā. Kai daudzi cyti latgalīšu goreidznīceibys puorstuovi, ari Pīters Strods beja aktivs sabīdriskais darbinīks i deve lelu īguļdejumu na viņ teologiskajā dorbā, bet ari volūdnīceibā i literaturā.

Pīters Strods ir devs lelu īguļdejumu latgalīšu volūdys atteisteibā. Publiciejs latgalīšu volūdys gramatiku i ari latgalīšu pareizraksteibys vuordineicu, vadejs latgalīšu ortografejis komiseju. Rēzeknē nūdybynuoja latgalīšu literaturys i senejūs lītu muzejbiblioteku, kura 1925. godā dīvamžāļ guboja būjā guņsgrākā. Pīters Strods pīsavērse ari literarajai darbeibai, juo luguos atsaspūguļoj sadzeive Latgolys laukūs, tī dzeivojūšūs ļaužu psihologeja i teik aktualizātys sova laika sabīdreibā svareigys problemys. Strods raksteja, izmontojūt pseidonimus Latgalāns i Strods-Eisāks. Redigiejs žurnālu „Zīdūnis”, vāluok ari jaunīšu žurnalu „Sauleite”.

1938. godā Latvejis vaļsts par nūpalnim tautys izgleiteibā pīškeire Treju Zvaigžņu III pakuopis ordini. 1938. godā, nūsadybynojūt Teologejis fakultatei, kliva par Kristeiguos filozofejis katedrys vadeituoju i fakultatis sekretaru, bet 1940. goda 26. aprelī tyka īvālāts par dekanu. Atsasuocūt Reigys Goreiguo seminara darbeibai 1946. goda pavasarī, piļdeja rektora pīnuokumus. 1947. goda 25. julī Reigys Svātuo Jākuba katedralē arhiveiskups Antonejs Springovičs Pīteri Strodu īsvieteja par veiskupu. Pīters Strods myra 1960. goda 5. augustā i tyka paglobuots Kristus Karaļa kopūs.

Karteņa: rezeknesbiblioteka.lv
Rokstu sagataveja: Rita Gruševa