Latvejis naatkareibys deklaracejis atjaunuošonys dīnā “Kolnasāta” cīmā sagaida latgalīšu dzejneicu Annu Rancāni.

Annai Rancānei pyrms puors nedeļu pīškierta Latvejis literaturys goda bolvys specialuo bolva par pārņ izguojušū dzejūļu kruojumu „Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts”.
Sarunā par latgalīšu dzeju i Atmūdys laika idealim dzejneica reizē ir skorba, reizē ari cereibu pylna. Jei stuosta kai par sajimtū bolvu, sovu dzeju i īdvasmu, tai ari par sabīdriskū dzeivi i darbeibu, juos pošys pīredzi i nūskaņuojumu kai pyrms 23 godu, tai ari šudiņ.

Raidejuma nūslāgumā izskaņ dzīsme “Skaidruo volūda” ar Annys Rancānis vuordim i Eugena Karūdznīka muzyku. Itys 1994. goda īroksts īt nu Latvejis Radejis fonotekys, jū īdzīduojs Aleksandrs Priževoits-Zeimuļs.
Dzīsme “Skaidruo volūda” teik saukta par latgalīšu himnu i teik izpiļdeita latgalīšu saīšonuos. Reizē jei īmīsoj Atmūdys laika cereibys, reizē ari aplīcynoj ticeibu latgaliskajam pasauļam i latgalīšu volūdai kai pasauļa vasaluma saturātuojai sevī.
Lai itei dzīsme izskaņ kai sveicīņs Latvejis vaļsts svātkūs kotram radejis klauseituojam i Lakugys skaiteituojam!

Reportažā izskaņ Gunys Zvīdris interveja ar Ludzys Tautys noma senioru deju kolektiva “Atvosora”vadeituoju Sarmeiti Stapuli-Zagorsku i pošim doncuotuojim.

Deju kolektivs “Atvosora” sovu dzeivis prīcu daņčūs atkluoj jau caturtū godu symta dali, jūs vadeituoja struodoj jau 15 godu. Kolektivs rauga dzeivuot latgaliskumā, saprast i uzturēt dzymtuos pusis koloritu. Kolektivā doncoj dažaidus dančus, bet vysu lobuok pi sirds pošim izpiļdeituojim īt taidi, kam pamatā ir latgalīšu tautys dzīsmis. “Atvosorys” daņči „Ols lobs, gosti lobi”, „Zoļa„, i „Buobu daņcs” ir īgivuši atzineibu dažaidūs jaunradis konkursūs, niu juos doncoj ari cyti kolektivi Latvejā.

“Atvosorys” jubilejis koncerta “Peirāgs ar ūdzeņu” ūga beja doncuotuoju savuoktūs receptu gruomotys “Doncuotuoju receptu būrtneica” prezentaceja. Kolektivu vīnoj kai kūpeigi pasuocīni, mīleisteiba pret daņčim i dzīsmem, tai ari tradicejis. Vīna nu taidu – vysod, laižūtīs ceļā, pajimt leidza kaidu gastiņci. Tuo deļ tod ari ir topuse itei “Doncuotuoju receptu būrtneica”.

Valentins Lukaševičs vuordineicā atkluoj i skaidroj, kas ir „latvīts”. Kaida, pyrmom kuortom, ir ituo vuorda izceļsme i, ūtrom kuortom, cik lela nūzeime tymā ir latgaliskajam.

.

Zinis eisumā

4. majā, Reigā, Malngolvju nomā, tyka pasnīgti apbolvuojumi par nūpalnim Latvejis vaļsts lobā i par tāvu zemis mīlesteibu.
Latvejis vaļsts augstuokūs apbolvuojumus Ordeņu kapituls ir pīškiers itaidim Latgolys izcylajim cylvākim: Atzineibys krysta III škiru Daugovpiļs prokuraturys viersprokurorei Vijai Šnepstei, Atzineibys krysta IV škiru literaturpietneicai, Rakstnīceibys i muzykys muzeja golvonajai kruojuma globuotuojai i dzymušai sakstagalītei Annai Eglienai, fotografam, sabīriskajam i kulturys darbinīkam preiļuonīšam Igoram Pličam i Aglyunis nūvoda pošvaļdeibys darbineicai Inetai Valainei.

Kulturys ministre Žaneta Jaunzeme-Grende aicynuojuse veiduot Latgolys kulturys kanonu, kas nuokutnē varātu kolpuot par pamatu na viņ projektu vierteišonai, bet ari kai izzinis olūts par Latgolys kulturviesturiskajom vierteibom.
Pošlaik Latvejis Kulturys kanonā īkļautys treis Latgolys tradicejis – pūdnīceiba, maja dzīduojumi pi krysta i myrušūs ofīcijs ci saļmu dzīduošona, kai ari Juoņa Ivanova 6.  jeb „Latgolys symfoneja”.

Latgolys Regiona atteisteibys agenturys administrātajā Latgolys kulturys programys projektu konkursā itūgod īsnīgti 97 projekti.
Konkursa rezultati byus zynomi 10. majā.

Daugovpilī atkluots Latgolys uzjiemiejdarbeibys centrs. Tei īcarāta kai vīnys pīturys agentura i īsakļaus vīnuotā konsultaceju teiklā, lai nūdrūšynuotu atbolstu uzjiemiejdarbeibys atbolstu. Taidā veidā teik eistynuota Latgolys reiceibys planā īkļautuo ideja par puornūzaru atbolsta institucejis izveidi Latgolā.
Latgolā ir īcarāts izveiduot reģiona teritorialū teiklu ar birojim Daugovpilī, Bolvūs i Rēzeknē, kai ari nūdrūšynojūt specialistu pīejameibu reizi nedeļā kotrā pošvaļdeibā.

Rēzeknē 1. majā nūtics „Rasādu opluots 2013” i NVA vakanču godatiergs.
Opluots ir tierga laukums ci tiergs, rasāds ir stuodi, dāsti, lecekts. Pavasara godatiergā pīsadaleja stuodu audzātuoji nu vysys Latgolys, pīduovojūt itepat audzātus i Latgolys klimatam pīmāruotus augus. „Rasādu opluotā” pīsadaleja dažaidi kolektivi: pyutieju orkestris “Rēzekne”, kapela “Dziga”, grupa “Laimas Muzykanti”, folklorys kūpys i deju kolektivi.
Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturys vakanču tiergs ir daļa nu pasuokumu kūpys, kod agentura vysā Latvejā pīduovoj sezonys vakaņcis, puorsvorā lauksaimnīceibā, ryupnīceibā, turismā. Tei ir īspieja dorba deviejim sasatikt ar dorba jiemiejim, īgiut informaceju par dorba īspiejom i profesionaluos izaugsmis vaicuojumim, veikt pyrmuos dorba intervejis.

Dagdys nūvoda pošvaļdeiba sajāmuse vīnu nu trejom rodūšuos darbeibys nedelis „radi!2013” bolvom kategorejā “Nūvodi ar īdzeivuotuoju skaitu viers pīcom tyukstūšom pīci symtim” par divejom iniciativom:
– akceju “Kliusti uzjiemiejs laukūs”, kuruos mierkis ir aktivizēt jaunīšu suokt uzjiemiejdarbeibu laukūs,
– kai ari par izstuožu zālis izveidi Jaundūmis muižā i juos teritorejis lobīkuortuošonu, tai veiksmeigi i efektivi izmontojūt juos unikalitati turisma atteisteibai nūvodā.

Rībeņu nūvoda Kastīris bibliotekys vadeituoja Silvija Kotāne sajāmuse Latvejis Nacionaluos bibliotekys Atbolsta bīdreibys bolvu “Pogosta bibliotekars – Gaismys nesiejs” Latgolys regionā. Bolvu jau septeitū godu piec kuortys sajam bibliotekari, kas sovu biblioteku izveiduojuši par vītejū “gaismys pili” deļ dažaidu paaudžu i interešu īdzeivuotuoju, dorūt vaira, kai tū līk dorba pīnuokumi.

Latgolys regionaluo televizeja vysu maju veiduos prīkšvieliešonu diskuseju raidejumu ciklu “Regioni izavielej – Latgola bolsoj”. Kotrā raidejumā pīsadaleis konkretu nūvodu kandidati, kas diskutēs sovā storpā.
Raidejumūs bez moksys varēs pīsadaleit pa vīnam puorstuovam nu kotra konkretajā Latgolys voi Sielejis nūvodā īsnīgtuo saroksta.

.

Kulturys nūtykumu afiša

Nu 3. leidz 20. majam Reigā nūteik Daugovpiļs teatra dīnys, vairuokūs teatrūs varēs nūsavērt lobuokuos teatra izruodis latvīšu, latgalīšu i krīvu volūduos.
Tymā skaitā – 18. majā Latvejis Nacionalajā teatrī tiks ruodeita latgaliski īstudātuo izruode „Vosorys saulgrīžu burvesteibys”.

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā nu 8. leidz 12. majam nūtiks 8. Storptautyskuo konfereņce “Cylvāks. Kruosa. Doba. Muzyka. Rotko i abstraktais ekspresionisms”.

10. majā Rēzeknis kulturys nomā nūtiks Latgolys jaunīšu muzykaluo parade “Manc akorc 2013” – vokalūs, instrumentalūs i deju grupu, kai ari individualūs izpiļdeituoju konkurss.

Rītumu Bankys lobdareibys fonds sadarbeibā ar Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekceju izsludynuojs projektu konkursu “Latvejis sakralais montuojums”.
Pīsacejumus konkursam var īsnīgt sevkura Latvejis religiskuo organizaceja leidz 10. majam.
Golvonuo prioritate ir kulturys pīminekli, kas jau tagad atsarūn biedeigā stuovūklī i prosa nakavejūšu reiceibu jūs restauracejā ci konservacejā.

11. majā Bolvūs nūtiks skriejīņs apleik Bolvu azaram, a Rēzeknē Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centrā „Zeimuļs” tiks atkluota fotoizstuode „Paaudžu burveiba”, kurā 8 Rēzeknis fotografi ir īmyužynuojuši mamys, babys i bārnus. Nūtiks ari koncerts i dažaidys aktivitatis bārnim.
Daugovpilī 11. i 12. majā nūtiks bārnu i jaunīšu muzykys konkurss “Daugovys pērle”, kū organizej Daugovpiļs Latvīšu kulturys centrs.

Maltys pogosta tautys nomā atkluota Latgolys pūdnīku dīnu izstuode. Izstuodē pīsadola vaira par 30 Latgolys pūdnīceibys meistaru ar traukim i sviļpaunīkim, glazātū i svāpātū keramiku, vyrpuotim i lypynuotim traukim, saimisteibā nūdereigu ci dekorativu keramiku.

Latgolā nūteik Muokslys dīnys. Bolvu nūvods pīduovoj apsavērt vairuokys izstuodis: jaunūs Muokslys školys muokslinīku portretu izstuodi, školotuoju rodūšūs tekstiltehnikā darynuotūs dorbus, metalkolumus, Latvejis aerofotografejis, studentu fotografejis i prīcuotīs par Bolvu nūvodneicys Elīnas Prancānis dorbim. Interesenti varēs sasatikt ar breivmuokslineicu Elitu Patmalnieci i apsavērt 14 vaļstu bārnu i jaunīšu zeimuotuos putynus.

Ludzys nūvoda pošvaļdeibys sātā apsaverama Jura Soikana Ludzys muokslys školys pedagogu kūpizstuode „Bez Bļuz_neišonys”.
Kai nūruoda muokslys školys puorstuove Sandra Vuorkale, “Izstuode ir mieginuojums atrast vītu latgaliskajam vizualuos muokslys pasaulī. izstuode ir vaira process na rezultats. Vaira vaicuojums kai atbiļde. Vaira neišona kai svīksts.”

Rēzeknis Kulturviesturis muzejā leidz 11. majam apsaverama četru muokslineicu Ilzis Griezānis, Vijis Stupānis, Agrys Ritinis, Vēsmys Ušpelis izstuode “Kvatro”.
Vysys četrys muokslineicys vīnoj pīdereiba Latgolai, vuiceibys Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā, studejis Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē.

Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejā leidz 5. juņam apsaverama jaunuos muokslineicys, Latvejis Muokslys akademejis studentis Ingunys Levšys izstuode “Veļtejums Kruoslovai”. Izstuodē apsaveramys grafikys i abstrakcejis izteikti pīsuotynuotūs tūņūs, malnbolti tušys zeimiejumi, kurūs transformāti motivi ar Latvejis dobai svešim kukaiņu i augu attālim, kas salaseiti autostopu braucīnī pa ceļam iz Franceju.

Preiļu nūvoda kulturys noma izstuožu zālē leidz 2. juņam apsaverama lītuvīšu muokslinīka Jonasa Pleckevičiusa gleznu izstuode “Latgola”. Izstuode ir veļtejums Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonai.
Muokslinīks regulari ir pīsadalejs Latgolys muokslinīku aktivitatēs i īgivs na tikai draugus i dūmubīdrus, bet ari latgalīšu cīnu par mīlesteibu, ar kaidu jis stuosta par Latgolu sovuos gleznuos i rokstūs.
Jonas Pleckevičius dzeivoj Utenā i ir koordiniejs Utenys muokslys školys – bejušuos zyrgu posta stacejis – restaraucejis dorbus. Tys radejs interesi par senejuo zyrgu posta ceļa Sanktpīterburga-Varšava viesturi, muokslinīks i sagataviejs 3 gruomotys par itū temu, aprokstūt zyrgu posta ceļa stacejis Utenys apriņčī, nu Rēzeknis leidz Utenai i nu Kaunis leidz Daugovpiļam.

Leidz 26. majam Reigā, Dekorativuos muokslys i dizaina muzejā, byus apsaverama fotomuokslinīka Māra Maskalāna malnboltuos fotografejis izstuode „Nagļi. LV-4631”.
Fotografejuos ir īmyužynuoti Nagļu īdzeivuotuoji – nu vacu veiru i sīvu leidz pusaudžim i bārnim. Fotografejis radeitys, regulari braucūt iz Nagļu pogostu 20 godu garumā.
Muokslinīku apbyure itys Latgolys cīms, partū ka jimā nav lelpiļsātys burzmys, kņadys i steigys, bet gon pošpīteikami i nasamuoksluoti cylvāki, kas fascinej ar sovu dzeivis i dūmuošonys veidu. Jī ir rūdeiti sovstarpejuos i dzeivis ceiņuos, taišni deļtam jī ir atkluoti.
Autors uzskota, ka ir svareigi saglobuot līceibys par myusu dīnu Latgolu, lai juos viesteitu par 21. godu suoku cylvākim i jūs dzeivi, kasdīnu i svātkim. Ituos fotografejis ir kai pīmineklis vīnkuoršim lauku ļaudim.
.

4. maja “Kolnasātys” īroksts

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.