Vosoryssvātku nedeļā iz “Kolnasātu” cīmā atguojs Latgolys tomatu audzātuojs Edgars Romanovskis. Jis ir SIA „Latgales dārzeņu loģistika“ leidzīpašnīks, vaļdis lūceklis i atbiļd par „Mežvidu“ tomatim.
E. Romanovskis intervejā skaidroj, kai roduos ideja itaidai uzjiemiejdarbeibai Latgolā, cik tys ir rentabli i deļkuo taišni tomati. Jis stuosta ari par alternativuos energejis īgivi nu vītejūs atjaunojamūs energoresursu.

Informativs sižets par “Mežvidu” tomatim

Reportažā Guna Zvīdre stuosta par Latgolys viestnīceibys GORS ci Austrumlatvejis koncertzālis atkluošonys prīkšdorbim Rēzeknē.
Tyvojūtīs vosorys zīdiešonai, koncertzāle gatavejās ražeigam dorba cielīņam, lai jau Vosorysvātkūs pīduovuotu plašu atkluošonys pasuocīņu kluostu – kai profesionaluos muokslys i popularuos muzykys koncertus, tai kinu demonstriešonu i muokslys dorbu izstuodis.

Par vuordineicu itūnedeļ atbiļdeigs Valentins Lukaševičs. Jis stuosta, kas ir “mugorņa” i deļkam jū sauc taišni tai.

Zinis eisumā

17. Baltejis vaļstu studentu dzīšmu i deju svātki „Gaudeamus” 2014. godā nūtiks Daugovpilī.
Daugovpiļs tyka atzeita par atbylstūšuokū vītu vairuoku īmesļu deļ: piļsātai ir pīredze i tradicejis lelu vaļsts i storptautyska mārūga svātku reikuošonā, te struodoj pīredziejuši i iniciativys bogoti režisori, koru, orkestru viersdirigenti i tautys deju kolektivu viersvadeituoji, piļsātā ir plaša infrastruktura i ārts sabīdriskuo transporta teiklys, kai ari tei ir vīneiguo piļsāta uorpus Reigys, kam ir lela breivdobys estrade – Stropu estrade, kur var sasapuļcēt vysi svātku daleibnīki i gosti.
Nūslādzūšais arguments – Daugovpiļs svātku daleibnīkim i gostim pīduovoj plašys īspiejis apsavērt kulturviesturiskus objektus i īpašus turisma maršrutus, kas ļaus Latvejis, Lītovys i Igaunejis studentim īsapazeit ar Latgolu, juos tradicejom, latgalīšu volūdi i daudznacionalū kulturu.

Latgolys regiona turisma informacejis centri taisa turisma informacejis sātyslopu.
Maja suokumā nūtyka informativais Latgolys regiona turisma informacejis centru specialistu i turisma objektu saiminīku braucīņs pa Latvejis austrumu pīrūbežu, lela daļa nu radzātuo apsaverama ari jaunajā sātyslopā.
Ka itūvosor dūmoj atbraukt cīmā iz Latgolu, īej jaunajā  sātyslopā pierobeza.lv – varbyut atrassi īdvasmu sovam ceļam iz Latgolu i kaidu skaistu ceļa mierki voi „ūdzeņu” sovai vosorai.

Rēzeknis Augstškolys apguodā izdūta Valdys Čakšys monografeja „Muzykys izgleiteiba Latvejis kulturpolitikā: tautys konservatorejis vaļsts nūvodūs”.
Gruomota stuosta par muzykys izgleiteibys īstuodem dažaidūs Latvejis nūvodūs 20. godu symta 20.-30. godūs, kod piec sovys vaļsts nūdybynuošonys Rītumeiropys i Krīvejis konservatorejuos vuicejušīs pedagogi veiduoja Latvejis muzykys izgleiteibys sistemu.

Rēzeknē Kulturys i atpyutys parkā suokta Videi draudzeigys bārnu aktivuos zonys rekonstrukceja.
Eistynojūt aizrūbežu projektu, parka atrakceju zonā taiseis guojieju celeņus nu bruģa, izliks jaunus sūleņus, kai ari veiks apzaļumuošonu i veiduos dekorativu nūžūguojumu. Paradzāts renovēt ari kasis nomu i rekonstruēt teritorejis apgaismojumu. Darbu planavuots pabeigt leidz juņa beigom.

Vysu vaira pīsacejumu Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturys mobilitatis pabolstam sajimti Ludzys i Rēzeknis filialēs. Pusūtra mieneša laikā nu programys suokuma  sajāmuse 36 pīsacejumus, leluokuo daļa nu jim atbaļsteiti.
Jau viesteits, ka bezdarbnīki var pīsasaceit mobilitatis pabolstam transporta voi ceļa izdavumu segšonai, lai nūkliutu dorbavītā, kas atsarūn tuoli nu sātys. Atbolsta sajiemiejs pyrmajūs 4 dorba mienešūs varēs sajimt kūpā ni vaira kai 280 latu.

Kulturys nūtykumu afiša

„Jasmuižā” apsaverama ari Ontona Rancāna rodūšūs dorbu izstuode „Zem Latgales drošā spārna”. Ontons Rancāns bejs žurnalists, dzejnīks i muokslinīks. Dzims 1933. godā Rogovkā, myužeibā aizguojs 2009. godā.

Ar koncertu „Te skan!” 19. majā atkluos Latgolys viestnīceibu GORS.
4 stuņdēs vokorā GORS tiks īsvieteits, a 5 stuņdēs īskandynuoti koncertzālis flīgeli „Steinway&Sons”, kai ari byus īspieja apmeklēt Rēzeknis muzykys vydškolys i GORA simfoniskuo orkestra koncertu ar Juoni Stafecki pi dirigenta puļts. Koncerta programā byus Juoņa Ivanova Svineiguo preludeja, Jozefa Haidna Pyrmais koncerts čellam ar orkestri i Franča Šūberta Napabeigtuo simfoneja.

22. majā Reigā, klubā “Četri bolti krakli”, nūtiks grupys “Dabasu Durovys” koncerts.

Leidz 26. majam Latgolys katuoļu bazneicuos nūtiks festivals „Latgales ērģeļu dienas”. Festivals nūteik jau catūrtū godu, juo mierkis ir popularizēt vargaņu spēlis kulturu i latvīšu vargaņu muokslu, kai ari atbaļsteit vargaņu uzturiešonu i apkūpi.
Vargaņu dīnys Latgolā īcarātys kai lobdareibys pasuokums – īeja koncertūs ir par zīduojumim. Ituo goda festivalā savuoktī zīduojumi tiks nūdūti vargaņu restauracejai Višķu bazneicā.
Tyvokais koncerts jau šudiņ – 19.00 stuņdēs Vileks Ruomys katuoļu draudzis bazneicā;
24. majā 18.00 – Pušys Sv. Treisvīneibys Ruomys katuoļu draudzis bazneicā;
25. majā 19.00 – Kuorsovys Jaunovys Marejis – Rūžukrūņa karalīnis Ruomys katuoļu draudzis bazneicā;
26. majā 19.00 – Rēzeknis Jezus Sirds katedralē.

20. majā Latgolys viestnīceibu GORS suocās Latgolys kinu nedeļa. Taids pasuocīņs nūtiks pyrmu reizi i juo laikā demonstrēs profesionalys kinys, dokumentaluos kinys, amatīrkinys, kai ari pošys jaunuokuos kinys par Latgolu i juos cylvākim.
20.majā 5 stuņdēs vokorā Latgolys kinu nedeļu atkluos Juoņs Streičs, piečok demonstrēs juo kinu „Cylvāka bārns”.
21.majā 5 st. vokorā GORĀ gasteis režisore Kristīne Želve i Sūmejis viestnīceibys puorstuovi ar kinu „Fedja”.
22.majs byus veļteits režisoram Hercam Frankam.
23.majā demonstrēs Latgolys kulturmontojumam veļteitys kinys.
24.majā byus īspieja nūsavērt jaunuokuos kinys par Latgolu i pyrmizruodi pīdzeivuos Ilzes Kungys-Melgailis kina „Brāļi Varslavāni”.

Ilūkstē 24. majā piļsātys estrādē nūtiks „Šlāgerparade” i, pīsadolūt atpazeistameibu īgivušom Latgolys grupom, tiks atkluota vosorys sezona.
Vokora gaitā iz skotuvis kuops Tihovsku saime nu Ludzys, duets „Inga un Normunds”, grupa „Ginc un Es”, Irēna Ancāne, Jurs Ostrovskis nu grupys „Patrioti.lg” i grupa „Variants”. Kai eipašī gosti pīsadaleis Piļskaļnis videjuos paaudzis deju kolektivs. Pasuokuma nūslāgumā byus ļusteigs bals kūpā ar grupu „Galaktika”.

25. majā Daugovys senlejis lūkūs, Daugovpiļs nūvoda Naujenis pogostā, nūtiks vysys Latvejis iudiņa turistu saīts „Lelais plūsts 2013”. Saīts nūtiks jau 2. godu, pārņ jimā pīsadaleja 500 cylvāku iz 100 paldleidzekļu.
Iudiņa turistu saīta ideja ir baļsteita aktiva dzeivis veida populariziešonā i dobys izpietē, vīnuotā atpyutā dobā.

26. majā tīpat dobys parkā „Daugovys lūki” nūtiks tautys muokslys festivals „Augšdaugova 2013”.
Programu var apsavērt sātyslopā augsdaugava.lv, bet byus īspieja nūsavērt senejūs omotu demonstriejumus i pošam šaut ar lūku i apmaukt bruņu kraklu, nūsavērt puosoku kinys Slutišķu staraveru sādžā, pīsadaleit rodūšajuos darbneicuos, sporta i iudiņa turisma aktivitatēs.

Ir Vosorysvātki! Laiks svieteit na tikai dobys, bet ari cylvāka goreigū atdzimšonu.
Katuoli Vosorysvātkūs pīmiņ Svātuo Gora nūsalaisšonu puor Jezus Kristus muoceklim, kas, kai Beibelē raksteits, beja sasapuļciejuši 50. dīnā piec Jezus nuovis.

Nu tautys ticiejumu:
Jo pārkiuņs ryuc piec Vosorysvātkim – byus augleiga vosora.
Vosorysvātku meijis juolīk klietī zam sīna – tod sīns napelej.
Tys, kurs Vosorsvātku meijis valk pa zemi, doboj kaški.

Lai skaista Vosoryssvātku nedeļa i lai smuordeigī bārzu zori īleigoj skaistu i saulainu vosoru!

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.