Latgolā pamazeņam teik īleiguoti Juoni i īskandynuoti Dzīšmu i deju svātki, īsasuokuse ari zaļumbaļļu, breivdobys koncertu i piļsātys svātku sezona. Deļtuo itymā raidejumā atsaveram iz pošvaļdeibu vieliešonom i turpynojam ceļu vydā vosorā – ar jaunu suokumu nu grupys “Bez PVN” i mauduošonūs.

Itūnedeļ iz “Kolnasātu” gostūs ir atguojs aktīrs i muzykants ci muzykants i aktīrs Kristaps Rasims ci Kips. Jys dzims Kuorsovā i zynoms kai Dailis teatra aktīrs i grupys „Bez PVN“ muzykants, juo bolss skaņ ari „Kolnasātys“ džinglūs.
„Bez PVN” sovu 10. jubilejis godu suokuse ar atsagrīzšonu iz skotuvis jaunā sastuovā i niu ir gotova atruodeit garajā „pagreidis” periodā padareitū. Grupys sastuovā niu muzicej Kristaps i Guntis Rasimi, Jurs i Valdis Vucāni. Dzīsmei „Tylts” sataiseits videoklips, puorvierteibys atguojušys ari grupys sātyslopā bezpvn.lv, izguojs gaideitais albums “Reits”.
Intervejā Kristaps stuosta „Bez PVN“ sagataveitajim jaunumim i cytim svareigim nūtykumim muokslinīka dzeivē i dorbā.

„Kolnasātu” interesej Latgolys cylvāks i juo nūskaņojums, deļtuo Guna Zvīdre ir izguojuse īluos i vaicoj cylvākim par pošvaļdeibu vieliešonu rezultatim. Voi sabīdreiba ir apmīrynuota ar vieleišonu rezultatim, kaids nūskaņuojums volda i voi ir gaidomys izmainis pošvaļdeibu darbeibā.

Latgalīšu vuordineicā Ilze Sperga, kai jau vosorā tys īrosts, aicynoj vysus mauduotūs i stuosta na tikai par mauduošonūs, bet ari par supinu – īpašu darbeibys vuorda formu.

Zinis eisumā

Latgolys regiona uzjiemieju nūskaņojuma indekss itūgod martā sasnīdzs 50,46 punktys, kas nūruoda iz pīsardzeiga optimisma atsagrīzšonu.
Kai līcynoj Citadelis i SKDS piedejums, leidz šam indeksa vierteiba 50 punktu rūbežu Latgolys uzjiemumu grupā puorsnīdze 2007. goda septembrī.

Pietejuma rezultati līcynoj, ka gondreiž puse nu Latgolys īdzeivuotuoju, kuri interesejās par sabīdryskajim nūtykumim Latvejā, grybātu, kab sabīdryskajūs medejūs Latvejā byutu raidejumi latgalīšu volūdā.
37 % apvaicuotūs Latgolys īdzeivuotuoju dūmoj, ka puorraidem latgalīšu volūdā juobyut sabīdryskajā televizejā, a 45 % dūmoj, ka taidom juobyut sabīdryskajā radejā.
Kai nūruoda Nacionaluos elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis vadeituojs Ainārs Dimants, „Latgalīšu volūda ir latvīšu i Latvejis kulturys telpys sastuovdaļa, kura atbylstūši ir juoatspūguļoj sabīdryskajūs medejūs.”

Ludzys sporta kluba „Latgols” veirīšu handbola komanda ūtrū godu piec kuortys ir uzvariejuse Latvejis veirīšu handbola čempionatā.
„Latgols” izškirūšajā spielē ar 31:22 pīveice Dūbelis „Tenax”. Serejā leidz trejom uzvarom „Latgols” handbolisti beja puoruoki ar 3:2. Rezultativuokais nu uzvarātuojim ar 11 giutajim vuortim beja Austris Tuminskis, kai ari Kaspars Lisovskis, kurs izacēle ostonis reizis. „Latgola” vuortus sorguoja Gatis Kozlovs.

Junī pi klauseituoju atīs latgalīšu dzīsmineicys Laurys Bicānis pyrmais muzykys albums „Es tikai ļaujūs”. Albumā īkļautys dzīsmis septeņuos volūduos.
Albums nūsaukumu dabuojs nu dzīsmis „Freakin’Out”, kas pārņ startēja Eirovizejis atlasis pusfinalā, latgaliskuos versejis.
Īrokstūt albumu, Laura ir sasadorbuojuse ar grupys „Dabasu Durovys” muzykantim, basgitaristu Valdi Rundzānu nu legendaruos Daugovpiļs rokgrupys „Elpa”, džeza pianistu Aleksandru Blūmi nu Vuocejis i cytim Latvejā pazeistamim muzykantim.
Junī nūtiks vairuoki dzīsmineicys Laurys Bicānis jaunuo albuma „Es tikai ļaujūs” prezentacejis koncerti. 18. junī Daugovpilī, Daugovpiļs teatrī, 20. junī Reigā, Latvejis 1. Rokkopejneicā, i 26. junī Rēzeknē, Austrumlatvejis koncertzalē „Gors”.

Iz Daugovpiļs teatra skotuvis ir atsagrīzuse opera. Niu teatrī var nūsavērt Volfganga Amadeja Mocarta operu „Teatra direktors”, juos režisors ir Daugovpiļs teatra direktora Olegs Šapošnikovs. Stuosts ir par teatra direktoru Franku i juo izaicynuojumu – par speiti muokslinīku kaprīzem, dažaidom intrigom i finansialom gryuteibom sataiseit aktīru trupu.

Atsuokti Viļakys azara pludmaļis lobīkuortuošonys dorbi. Nūsaslādzūt projektam, byus izveiduotys aktivuos i pasivuos atpyutys zonys i paplašynuots stuovlaukums. Aktivajā zonā izveidos futbola, volejbola, kai ari bārnu rūtaļu laukumus. Pasivajā zonā byus guņskura vīta, tī byus ari sūleņi i lapene. Rekonstrukcejā paradzāta ari teritorejis apzaļumuošona. Dorbus planavuots pabeigt leidz juņa beigom.

Ar Aleksandra Volodina lugys „Kirzaka” pyrmizruodi sevi pīteikuse jauna teatra trupa – Kruoslovys BJC jaunīšu teatris „ASNS”. Lugā „Kirzaka” dorbeiba rysynojās pyrms vaira tyukstūšu godu. Tymā ir divejis naideigys dzimtys – Sumbru i Skorpionu – i div pretejūs nūmetņu jaunīši. Temys – mīlesteiba, naids, nūdeveiba, zīduošonuos. Jaunī aktīri nuok nu Kruoslovys Vaļsts gimnazejis, Varaveiksnis vydškolys, Kruoslovys pamatškolys, Pūļu pamatškolys i Reigys Vaļsts tehnikuma Kruoslovys filialis.

Nu 6. leidz 8. juņam Preiļu, Aglyunys, Leivuonu, Vuorkovys i Rībeņu nūvodūs saguoja kūpā pyrmais Latvejis Lauku kūpīnu parlaments. Īsaroda vaira kai 160 lauku īdzeivuotuoju nu vysys vaļsts, kai ari Latvejis i cytu Eiropys vaļstu lauku attīsteibys specialisti, pošvaļdeibu puorstovi i deputati.
Lauku parlamenta mierkis ir meklēt rysynuojumus i jaunys īspiejis lauku atteisteibai. Parlaments izstruodoj rezoluceju ci reiceibys planu tyvuokajim div godim.

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā atkluota fotografa Teodora Rudāna izstuode „Retrospektive – 70”, kurā puorskota veidā paruodeiti fotografa golvonī žanri i lobuokī dorbi.
Juo fotografeju golvonuo vierteiba ir spieja portretā nūgiut dvēselis nūskaņuojumu i emocejis. Nūtykumi, kas pošam muokslinīkam bejuši svareigi – Atmūda, pyrmais folklorys festivals i tragiskī nūtykumi Viļņā i Reigā.

Leidz 25. juņam muzykanti i spālātuoji var pīsaceit sovu daleibu 13. Tautys muzykantu svātkūs, kas nūtiks 3. augustā Viļānūs, Laksteigolu solā.
Kūpā muzicēt aicynuotys vysu Latvejis nūvodu kapelys i folklorys kūpu muzicejūšuos grupys, dzīdūšuos i muzycejūšuos saimis, muzykanti-vacmeistari i individuali muzykanti, bārnu i jaunīšu kapelys i cyti interesenti.

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Kristapa Rasima fotografejis autore Edeite Husare.