„Dabasu Durovys” – grupa, kas nikod naguļ

„Dabasu Durovys” – grupa, kas nikod naguļ

„Dabasu Durovys” ir grupa, kas nikod napazyud nu aktivo latgalīša redzis lūka. Vysod aktivi i rodūši, jī turpinoj prīcēt ar jaunim koncertim i dzīsmem, nasabeistūt eksperimentēt ar dažaidim muzykys žanrim i stilim. Itūreiz grupu sateiku Reigā, kur jī gatavejās kuortejam koncertam, cikom vokalists Arnis Slobožaņins aizkulisēs jautri stuosta par grupys sasnīgumim i turpmuokim nuokūtnis planim.

–          Maja beigys i juņa suokums paradzāts aktivai koncertiešonai. Voi vosorys laikā „Dabasu Durovys” spēlēs vēļ kaidūs koncertūs?

–          Jā, mes spieļuosim vysu cauru vosoru kazino Olympic Daugovpilī. Koncerti paradzāti kotru nedeļu, tys ir taids vairuok kai ilgtermeņa dorbs. Tī mes spieļuosim na tikai Dabasu Durovu dzīsmis, bet ari kaverus. Nu, i vysys parostuos dzīsmenis, kas ir itamūs tipiskajūs pub pasuokumūs.

–          Parkū izavielējot taišni itaidu laika periodu?

–          Myusim pīduovuoja. Tī ir vosorys terase, i tys ir tīpat Daugovpilī… Bet es nauztveru koncertus tikai kai dorbu, es saceitu, ka tys ir vairuok kai tuseņš. Runojūt par koncertim, myusim gaidomi koncerti tepat Reigā, piec tam nuokamais ir Leitovā i vīnā nu Rēzeknis koncertzala atkluošonys pasuokumim. Piec tam ir Daugovpilī 9. junī piļsātys svātkūs, kas byus pyrmū reizi iz leluos skotuvis. Leidz šam asam spieļiuojuši tikai iz mozajom skotuveitem.

–          Runojūt par koncertu Leitovā, kai jius leidz tam nūnuocet?

–          Estineibā baigi interesanti. Myusu storptautisko karjera suocēs baigi čudnai – mes asam spieļuojuši Leitovā, Portugalē i Australejā. Najaušeibys deļ koč kaida napazeistama meitine, kuru es nikod dzeivē naasu redziejs i nazynu, kas jei taida ir, atraksteja, ka Leitovā, Rokišķūs, byus festivals i voi mes grybātu uzspieļuot tī. Piec tuo myusim suocēs sadarbeiba ar Rokišķu kulturys noma vadeituoju Birutu. Nu tuo laika mes regulari braucem iz Rokišķim i pīsadalejom dažaidūs pasuokumūs.

–          Voi Leitovā asat guvuši atpazeistameibu?

–          Es dūmoju, ka nā (smejās). Kaut gon naseņ mes spieļuojom grupys Skyders, kas ir dīzgon pazeistama grupa Leitovā, albuma prezentacejis pasuokumā. Ar jim īsapazynom Rokišķūs, i jī myusus uzaicynuoja paspieļuot. Tī sajēmem lobys atsauksmis. Beja ari daudz preses puorstovu, kuri uzraksteja par mums lobu recenzeju, ka labi spieļojam, atguodynojūt Prāta Vētru. Saprūti, jim vyss atguodynoj Prāta Vētru(smejās). I ari tys čoms nu Skyders saceja – ka mes vairuok dzīduotu angliski, varātu raudzeit īkaruot Leitovys tiergu i auditoreju.

–          Bet jius vystik turitēs vairuok pi tuo latgaliskuo?

–          Nā, myusim dzīduot latgaliski nav pošmierkis, tys vīnkuorši dabiski saguoja, partū ka mes latgalīši bejom. Tagad vairuok grupā nav latgalīšu, es asu palicis vīneigais taids. Nu Egīls vēļ nu pyrmsuokumu ir palics, bet jis ir dzims Reigā i jis muok runuot latgaliski deļtuo, ka jam baba ir nu Latgolys. Gitarists myusim ir nu Vīseitis, bundzinīks i basgitarists – nu Daugovpiļs. It kai latgalīši, bet mes asam nu Daugovpiļs, poša saprūti… (smejās) Skaņuotuojs myusim ir nu Anglejis, Džeimss sauc.

–          Bet cik Tev pošam svareigi kasdīnā lītuot latgalīšu volūdu?

–          Nu, drūši viņ pīteikūši svareigi. Maņ latgaliskums pyrmuom kuortom nūzeimoj latviskumu. Deļ manis latvīšu volūda ir latgalīšu volūda. Es zynu divejus latvīšu volūdys veidus i varu runuot jebkaidā. Latgola ir Latveja, i navajag jū nūdaleit.

–          Kai, piec jiusu dūmom, atsašķir koncerti Latgolā nu koncertim cytūs Latvejis regionūs?

–          Piļneigi nikai, vyss tys pats piļneigi vysur. Maņ vyspuor ruodīs, ka publika naatsašķir jebkurā pasauļa vītā.

–          Bet kai vyspuor ar rodūšū pusi veicās? Voi paradzāts kaids jauns albums?

–          Nu albums myusim jau tikkū beja, jauns albums nav paradzeāts agruok kai piec divejim godim, es dūmoju. Byutu labi, ka myusim izadūtu izdūt jaunu albumu jau piec divejim godim, bet sasteigt nav jāgys. Gribīs jau taidu kuorteigu albumu sataiseit. Bet tagad mes raugam uztaiseit koncertprogrammu itim četrim koncertim. Myusim paradziāts valna ducs – 13 dzīsmis, nu kurom treis byus piļneibā nadzierdātys.

–          Tyvokī plani iz nuokūtni?

–          Cīši grybātūs, lai mes turpynojam aktivi koncertēt. Partū ka vīna līta ir tys, kū tu studejā dori, i ūtrs ir tys, kū tu dzeivajā dori. Ka tu prūti labi spieļeuot dzeivajā, ari studejis īroksti ir daudz lobuoki. Jī tod nav taidi plastiski, koč kaidi kantaini… Ir cīši svareigi byut aktivi koncertejūšai grupai, i tū es nūvālu sev i vysom puorejuom grupom. Ir plānuots tyvuokuo mieneša laikā ari kaids singls. Naasam nikuo jauna izdavuši nu oktobra, i tai kai jau byutu laiceņš (prīceigi paberzej rūkys)… Nūteikti turpynuosim dorbu pi īrokstim jaunajam albumam. Mhm, myusim jau ir treis īraksteiti treki. Džeimss myusim angliski iztulkuos dzīsmi Pusnakts triādis, i mes raudzeisim pīduovot jū lītuvīšim. Nasagryb baigi sasteigt, varbyut nikas nasaīs, bet, ka saīs, byus baigi labi.

–          Kū jius ar sovom dzīsmem gribit paviesteit klauseitojim?

–          Tys ir taids šablonisks jautuojums. Drūši viņ tū pošu, kū vysi puorejī. Tev ir koč kaids stuosts voi emoceja apakšā dzīsmei, i tu jū gribi izlikt. Pīmāram, vīna nu jaunajom dzīsmem, kas saucas Biļdis i skoti, viesteis par tū, ka laiks īt natycami uotri iz prīkšu i gribīs jū aptureēt. Tys ir taids mesidžs. Bet eistineibā laiku mes poši asam izdūmuojuši, jis ir taids, ka juo nav. Laiku ir izdūmuojuši cylvāki. Vuordu sakūt, kotrai dzīsmei ir sovs mesidžs. Dziļuoks voi sakluoks.

–          Voi ir izadevs tū mesidžu nūdūt tuoļuok?

–          Es uzskotu, ka jā. Kū krutuoka grupa, tū lobuok mesidžs izadūd. Mes tūmār naasam Latvejis leimiņa grupa. Mes asam koč kur pa vydu, tikai čutj-čutj koč kur pabuožam gaļveņu. Cerams, ka izadūs koč kur vairuok pabuozt. Pārnejais gods ir bejis veiksmeigs. Mes izdevem albumu, albums beja pīpraseits, pyrmū tirāžu uotri izpierka… Bejom nomineiti Muzykas Goda Bolvā poproka kategorejā, kur nikuo nadabuojom… (smejās) Bet mes vinniejom Latgalīšu Muzykas Goda Bolvu par lobuokū albumu i lobuokū klipu. Beja daudz koncertu, i es uzskotu, ka kūpumā cīši veiksmeigs gods beja. Redziēsim, kai byus tuoļuok, bet es lepojūs ar tū, kas leidz šim sasnīgts.

–          Kaids ir jiusu grupys leluokais sasnīgums?

–          Nav taida, ka, BUM, i sasnīgums lelais. Ir bejuši vairuoki mozi sasnīgumeni, kas kūpumā veidoj tū vierzeibu iz prīšku, kū es saucu par ilgstspieju. Mes asam ilgtspiejiega grupa. Ir dažys grupys, kas vīnkuorši izlāc, kreit dzili un pazyud. Tuos ir tai saucamuos vīnys dīnys grupys – viendienīte. Mes nikod naasam pazuduši, vysod asam bejuši. Tys, munupruot, ir myusu leluokais sasnīgums.

 

Fani vaicoj, „Dabasu Durovys” atsoka

–          Kaidūs žanrūs „Dabasu Durovys” ir centušīs spieļuot i kaidā vierzīnī dūmoj turpynuot?

–          Suokumā mes spieļuojom nikaidā žanrā. Mes naprotom spieļuot, pajēmem instrumentus un suocem koč kū spieļuot. Mes cyldoni nūsaucem sovu stilu par latgalīšu pozitivū roku. Piec tam mes teišom soucem rakt dziļuok – raudzejom blūzu, guojom vēļ tuoļuok, mes spieļuojom 50. godu popmūziku… Mes daudz kū asam pajāmuši nu blūza, nu regeja, diksilendu paraudzejom… Tūmār kūpumā es uzskotu, ka mes īmam iz vierzīni, kū sauc par poproku.

–          Kai „Bez PVN” jaunais albums varātu maineit Latgolys muzykys pasauli?

Ruodīs, ka eipaši nikai namaineis. Tys ir cīši forši, ka jī beidzūt sasajieme i beidzūt izdūs albumu. Jī cīši ilgi klusēja. Kotrs originals albums pīnas latgalīšu muzykai koč kū lelu. Es uzskotu, ka mes pīnesem ar sovu albumu koč kaidu atsvaidzynuojumu Latgolys muzykā. Maņ nav nikas pret, bet ir jau apnykuši tikai šlageri. Vysu cīņu itim muokslinīkim, bet vyss jau 100 godus kai dzierdāts. Munupruot, tys nanas nikaidu pīnasumu Latgolys muzykai. Pīnasumu roda jaunrade! Es ceru, ka „Bez PVN” jaunais albums boguotynuos latgalīšu muzykys dzeivi, i es ceru, ka jūs pamaneis ari Latvejis leiminī.

 

Karteņa: LaKuGys arhivs
Ar „Dabasu Durovom” sasarunuoja Inese Čiževska

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]