„Kolnasātā” gostūs itūnedeļ sagaida jubilaru – biologu Andreju Svilānu. Jam itū sastdiņ palyka 45 godi – sveicīņs dzimšonys dīnā!
Jis ir dendrologs i Salaspiļs Botaniskuo duorza direktors, latgalīšu izdavumu kolekcionars, sovā laikā bejs ari radejis “Breivuo Eiropa” korespondets Andris Strods Siermais. Atejūt nu nūpītnu ikdīnys dorba pīnuokumu, A. Svilāns pastuosteis par dobu, botaniku, sovom kolekcejom i latgaliskū montuojumu.

“Kolnasātys” specialkorespondents nu Daugovpiļs Arnis Slobožanins ir sagatavejs reportažu nu piļsātys svātku.
Poguojušū nedeļi Daugavpils piļsāta svinieja 738. dzimšonys dīnu.  Itūgod svātku pasuokums saguoduoja daudzi pateikamu puorsteigumu, pīduovojūt plašu pasuokumu programmu. Myusu Daugavpils korespondents Arnis Slobožaņins pīsadaleja piļsātys svātkūs, apsarunoja ar daugavpilīšim i gostym, kai ari nūskaidrova koč kū interesnu par Daugavpili.

Tai kai ir vosora, Vuordineicā Valentins Lukaševičs turpynuos jau paguojušā nedeļā īsuoktū iudiņa tematiku. Paguojušū nedeļi Ilze myus aicynuoja mauduotūs, bet šudiņ Valentins Lukaševičs runuos par vītom, kur tū dareit – muorkim i sāžaukom.

Zinis eisumā

Dorbu suocs Latgolys uzjiemiejdorbeibys centrs ci LUC, juo pamatprincipi ir mobilitate i sadarbeiba. Bolstūtīs iz jūs, īcarāts sataiseit teritorialū teiklu Latgolā ar birojim Daugovpilī, Bolvūs i Rēzeknē, tai dūdūt īspieju satikt specialistus periodiski kotrā nu pošvaļdeibu.
Golvonuo LUC mierkauditoreja ir uzjiemieji, kurim vajadzeiga koncentrāta informaceja par īspiejom atteisteit sovu uzjiemiejdarbeibu. LUC mierkis ir sasadorbuot ar uzjiemiejim, byut vīna telepona zvona attuolumā, kab paleidzātu orientietīs vaļsts instituceju pakolpuojumūs. Taipat LUC struoduos ar studentim, tūpūšajim uzjiemiejim, pošvaļdeibu specialistim i īspiejamim investorim.

Sanktpīterburgā nūtics Latgolys kulturys festivals, kurā tyka popularizāti Latgolys turisma pīduovuojumu ceļuotuojim nu Krīvejis.
Festivals nūteik jau ūtruo godu piec kuortys, jū reikoj Latgolys regiona atteisteibys agentura i Latgolys Planavuošonys regions sadarbeibai ar Latvejis Republikys generalkonsulatu Sanktpīterburgā i Sanktpīterburgys Kirova Centralū kulturys i atpyutys parku.
Prīcēt Sanktpīterburgas īdzeivuotuojus ar dzīsmem, daņčim i rūtaļom brauce folklorys kolektivs „Sovvaļnīki” nu Dagdys nūvoda i postfolklorys grupa „Rikši” nu Rēzeknis. Senejūs omotu tradicejis demonstrēja vaira kai 30 dažaiduos nūzarēs struoduojūšī amatnīki.

Dzīduotuoja Biruta Ūzuleņa i DJ Monsta klauseituojim pīduovoj singlu „Kur tu īsi buoleleni” nu obeju muzykantu sadarbeibys debejis albuma „Sauli sieju”.
Dzīsme „Kur tu īsi buoleleni” ir nu Ilyukstis pusis i viestej par vīnu nu svareiguokūs cylvāka dzeivis vierteibu – saimi. Par attīceibom sovā storpā, par aizstuoveibu, par  pīsardzeibu. Par vierteibom, kuruos nav arhaiskys, bet taišni preteji – aktualys ari niu.
Albumā „Sauli sieju” ir apvīnuotys Latgolys i Kūrzemis nūvodu tautysdzīsmis, kuruos, nazaudejūt sovu pateibu i autentiskumu, ir organiski saplyudušys ar eletroniskuos muzykys ritmim.

9. junī dorba vizeitē Latvejā beja īsarads Pūlejis prezidents Bronislavs Komarovskis. Divpusejuos sasatikšonys laikā obeji prezidenti puorrunuoja sadarbeibu energetikys i eirozonys vaicuojumūs. Sasatikšonys laikā tyka paraksteiti sadarbeibys leigumi Latgolys planavuošonys regiona i Malopolskys pošvaļdeibys storpā. LPR tys beja trešais, Pūlejis pusei – pyrmais regionaluos sadarbeibys leigums.

6. junī ir tics paraksteits vēļ kaids sadarbeibys leigums. Rēzeknis Augstškolys rektors Edmunds Teirumnīks ir parakstejs leigumu ar Zīmeļkīnys Zynuotnis i tehnologeju institutu.

Muokslys zynuotneicys Rūta Kaminska i Anita Bistere izdavušys gruomotu „Sakraluos arhitekturys i muokslys montuojums viesturiskajā Preiļu rajonā”. Tys serejā „Muokslys pīminekļi Latvejā” jau ir pīktuo gruomota.
Jaunajā izdavumā apsavārti 28 dīvnomi Preiļu rajonā, jūs vydā – Aglyunys bazilika, Bieržgaļa Dīva apredzeibys katuoļu bazneica, Eleonorvillis kapela, Kostigovys vacticeibnīku lyugšonu noms, Lomu vacticeibnīku lyugšonu noms, Madalenis katuoļu bazneica i cytys sakraluos arhitekturys ceļtnis i muokslys paraugi jimuos.

Izguojs jaunais žurnala “A12” juņa / juļa numers.
Uorsts Jurs Videņš stuosta par uorsta dorba gondarejumu, amatnīks Gatis Lucijanovs – par rodūšumu i ražuošonu. Reportažā stuosts par Leivuona stykla fabriku i juos trauku ekspoziceju, kas niu apsaverama jaunuos telpuos – Latgolys Muokslys i amatnīceibys centrā.
Par Juoņu svieteišonu i dzeivis prīcu intervejā stuosta vīns nu pazeistamuokūs Latvejis Juoņu – kinorežisors Juoņs Streičs.

Žurnala “Katuoļu Dzeive” juņa numerī apsavārtys vairuokys aktualys temys: kū veiram dareit, lai sīva atsagrīztu pi Dīva i deļkuo naspiejam pīdzeivuot Dīva mīlesteibu.
Žurnalā roksti par Emilejis Kalvānis gruomotys prezentaceja Mērdzinē, Kristīnis Jokstis jaunuos lugys pyrmizruodi Preiļūs, latgalīšu saītu Uzulnīkūs, kai ari Latvejis Radejis raidejumu “Kolnasāta”.

Kruoslovys Svātuo Ludvika katuoļu bazneicys prīsters Eduards Voroneckis sajiems Kulturys montuojuma Goda bolvu nominacejā “Lobuokais saiminīks”. Itei bolva ir vīneigais vaļsts apbolvuojums kulturys montuojuma nūzarē, jū reikoj bīdreiba i Vaļsts kulturys pīminekļu aizsardzeibys inspekceja ar Vaļsts Kulturkapitala fonda atbolstu. Prīsters Eduards Voroneckis Kruoslovys draudzē kolpoj jau nu 2006. goda i ir apsajiems atbiļdeibu na viņ par lelu i tradicejom bogotu draudzi, bet ari par juos bazneicu, kas pazeistama kai izcils arhitekturys pīmineklis.

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā atkluota izstuode „Etnomotivi”, kurā apsaverami saimisteibys kūka prīkšmati nu muzeja kruojuma: sīna i labeibys pļaušonys reiki, kuļšonys i lynu apstruodis reiki, ar ciervi i ēveli gataveiti kūka trauki.
Izstuode apsaveram leidz 28. augustam i paleidzēs atsaukt pruotā bierneibu — Juoņadīnys sviniešonu i lauku sātā nūdzeivuotū vosoru.

Kab gūdynuot saimis vierteibys, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba leidz 5. juļam aicynoj pīsasaceit kuplys saimis, kuruos dzeivoj vairuoki bārni, vacuoki i vacvacuoki, kai ari tuos saimis, kas ir sabīdriski aktivys pogostā i nūvodā. Taipat teik maklāti Zalta puori, kurī kūpā nūguojuši vysmoz 50 godus goru dzeivis ceļu.
Saimem juobyut oficialā lauleibā, juos navar byut atzeitys par nalobvieleigom, ka ari tāvam ci muotei juobyut Latvejis Republikys piļsūņam.

Vosorā nūtiks daudz vysaidu nūmetņu. „Kolnasātā” šudiņ par divejom.
Daugovpiļs jaunīši, kas sasnīguši 15 leidz 18 godu vacumu, leidz 17. juņam var pīsasaceit vosorys školai „Fokusā muoksla”, kū nu 8.juļa leidz 10.juļam reikoj Marka Rotko muokslys centrs i kur varēs apgiut dažaidys muokslys tehnikys i muokslys viesturis zynuošonys. Nūlykums i pīsaciejuma lopa ir centra sātyslopā.
Austrumlatvejis rodušūs pakolpuojumu centrs „Zeimuļs” aicynoj bārnus nu 8 leidz 13 godim pīdzeivuot skaistys šaļtenis vosorys nūmetnē „Zeimuļa zemē”, kas nūtiks nu 1. leidz 19. juļam Rēzeknē. Nūmetnē bārni tiks īsaisteiti vidis problemu apzynuošonā i rysynuošonā, tiks raiseita interese par izpieti i muokslu. Breivajūs breižūs tiks spālātys izzynojūšys kaitys, byus rodūšuos darbneicys, turisma i sporta aktivitatis, ekskursejis.

Iz skotuvis atsagrīzuse grupa „Bez PVN” i izlaiduse sovu ūtrū albumu “Reits”. Jaunajā grupys albumā ir īkļautys 10 da itam nadzierdātys ci moz dzierdātys dzīsmis. Speitejūt myusu dīnu modernajom tehnologejom, grupa jaunū albumu izdavuse vīnā eipašā eksemplarā magnetiskuos lentys formatā. Tok, ejūt leidza laikam, „Reits” kotram interesentam teik pīduovuotys dabuošonai ari digitalajā versejā i pīejams bez moksys.
Meklej muzyku grupys sātyslopā bezpvn.lv i īkruosoj sovu jaunū nedeļu “Reita” kruosā!

Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, leidz 2. juļam apsaverama fotožurnalistu Jelenys Ivancovys i Jurija Dunaiska fotografeju izstuode „Ceļā iz Dzīšmu svātkim”. Karteņuos radzami vysaidi Daugovpiļs kulturys dzeivis nūtykumi, kas ruoda, kai vītejuo sabīdreiba gatavejās lelajim Dzīšmu i deju svātkim Reigā.

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.