Plāteru dzymtys izaceļšona

Plāteri ir sena vuocbaļtīšu dzymta, kas īceļuojuse Livonejā 14.–15. godu symtā i vāluok izaplatuse ari Lītovā, Pūlejā i Krīvejā. Grafu Plāteru dzymtys izaceļšona meklejama vydslaiku Vuocejā, Vestfālē, kod 1200. godā pyrmū reizi teik mynāts Vestfāles bruninīks Humberts fon Plāters. Plāteri kūpā ar Hodkevičim, Sapiegom, Borhim i Hilzenim beja leluokī zemis eipašnīki Latgolā. Kruoslovai ir seneja i nūtykumim boguota viesture. Lai gon zinis par Kruoslovu kai apdzeivuotu vītu snīdzās agrūs vydslaiku periodā, par mīstu itymā vītā var runuot tikai, suocūt ar 1729. godu, kod Kruoslovys muižu nūpierka Jans Ludvigs Plāters. Grafu Plāteru dzymta turpmuok gondreiž diveju godu symtu garumā nūsaceja mīsta saimnīciskū, kulturys i goreigū dzeivi.

Plāteru dzymtys gierbūns. Karteņa bibliotekakraslava.lv

Kruoslovys atteisteiba Plāteru laikā

1729. godā Kruoslova beja nalels mīsteņš, tikai 47 ākys – vīsneica „Livonija”, zyrgu posta staceja i cytys byuvis. 1729. godā Kruoslovu nūpierka Indricys muižys eipašnīks grafs Jans Ludvigs Plāters par 14 000 dālderu nu Jana Čapska. Laika pūsmā nu 1729. leidz 1737. godam aktivi dorbuojās Jans Ludvigs Plāters, izmontojūt amatnīceibu kai vīnu nu golvonajim peļnis dabuošonys veidim, kai ari pīvērse uzmaneibu Krīvejis i Pūlejis tierdznīceibys sakaru atteisteišonai. Jis suoce aktivu mīsteņa ceļtnīceibu, i Kruoslova palyka par īvārojamu saimnīceibys i kulturys centru Žečpospolitā leidz Latgolys pīvīnuošonai Krīvejis imperejai 1772. godā

1737. godā Kruoslovu montuoja Jana Ludviga Plātera dāls Konstantīns Ludvigs Plāters. Jis turpynuoja tāva suoktū mīsta atteisteibys īceri i izceineja, ka tys dabuoja Magdeburgys tierdznīceibys tīseibys. Nu 1737. leidz 1776. godam mīsts strauji uzplauka. Tuo centrā izveiduoja taisnstyura tierga laukumu, kurā izcēle ari rātsnomu 1752. godā, vairuokys tierguotovys, kai ari myura i kūka nomus, kas beja paradzāti Pūlejis i Vuocejis amatnīkim. 18. gs. 2. pusē Kruoslova jau lepuojuos ar augstys kvalitatis vītejim ražuojumim – tepikim, samtu, zalta i sudobra izstruoduojumim, kas tyka ražuoti gon eksportam iz Pūleju i Lītovu, gon iz Krīveju.

Kruoslovys centrā izcaltajam rātsnomam tyka uzaicynuoti amatnīki nu Pūlejis i Vuocejis, kas te izvērse samta, tūka ausšonu, juvelirizstruoduojumu ražošonu i c. Četrys reizis godā regulari nūtyka leli godatiergi, kas veicynuoja Kruoslovys kai tierdznīceibys centra atteisteibu. Caur Kruoslovu guoja ari svareigs posta ceļš Reiga–Vitebska–Smoļenska–Moskova. Ījāmumi, kū deve tierdznīceiba i muita, ļuove Plāterim veikt plašus ceļtnīceibys dorbus.

Kruoslovys rātsnoms. Karteņa: bibliotekakraslava.lv

Kruoslovys arhitekturā radzamys Pūlejis 18. gs. 20.–70. godu arhitekturys i ceļtnīceibys īzeimis – Kruoslovys tierga laukuma ansambļa izveidi stipri ītekmēja Pūlejis vāluo baroka arhitektura. Grāfi pīsavērse ari sakralu celtņu byuvei, 1755. godā tyka suokta katuoļu bazneicys ceļšona, dažus godus vāluok – seminara ākys. 1789. godā Kruoslovā tyka nūdybynuots sīvīšu klūsters i te īsaroda Sv. Vincenta a Paulo dybynuotuos sīvīšu kongregacejis muosys, sauktys par lazarestem. Juos uzajēme meitiņu školys-pansejis vadeišonu, vuicūt golvonūkuort muižnīku i piļsātys īdzeivuotuoju meitys, ari pa kaidai zemnīku meitai. Tyka izcalta ari sinagoga, kas beja vīna nu vacuokajom i leluokajom Latgolā. Kruoslovā dzeivuoja ari lels daudzums krīvu, jī pi sova lyugšonu noma tyka 1840. godā, kod par gūdu Sv. Juram tyka īsvieteita pareizticeigūs bazneica.

Plāteru Kruoslovys piļs 2009. godā. Karteņa: LaKuGys arhivs.

1759. godā tyka izcalta biblioteka, kurā leidz pat I pasauļa karam globuojuos apmāram 20 000 gruomotu, i 18. gs. tei beja vīna nu leluokajom bibliotekom Inflantejā.

Vīns nu īvāruojamuokajim Plāteru dzymtys puorstuovim beja Ādams Antonijs Onufrijs Plāters. Leidz 1830. godam jis vadeja Dinaburgys školu padūmi, beja aktivs sabīdriskais darbinīks, kūpā ar sābru muižu eipašnīkim izstruoduoja nūlykumu par zemnīku stuovūkļu reformys komiteju radeišonu. Regulari publicejuos „Pīterburgys Mienešrokstā”, kai ari Dagdys muižnīka K. Buiņicka izdavumā „Rubom”.

1826. godā Kruoslovā izacēle milzeigs guņsgrāks, kas izneicynuoja pusi mīsta. Ari vāluokūs laikūs mīsts pīdzeivuoja guņs nalaimis – 1882. godā tys pīdzeivuoja vairuokus guņsgrākus. Nalaime mudynuoja veiduot guņsdziesieju bīdreibu, i vīns nu organizatorim beja grafs Mihaels Plāters.

Plāteru dzymtai ir lela nūzeime na tikai Kruoslovys gareiguos i kulturys dzeivis atteisteibā, bet ari vysys Latgolys mārūgā. Leidz ar I pasauļa karu apsastuoja ari Plāteru dorbuošonuos Latgolā, muižu atsavynuošonys rezultatā dzymtai palyka viņ daļa piļs i 52 ha zemis. Dzymta eipašumu puordeve i emigrēja iz Spāneju.

Roksta autore: Rita Gruševa