Drūši viņ, ka na vīns viņ, kas pabejs Rēzeknē, staigojūt pa Atbreivuošonys aleju, byus pamanejs pīminis zeimi, kas viestej par Kārļa Uļmana, Juoņa Bolūža (Jānis Balodis) i Krišjuoņa Berķa (Krišjānis Berķis) 1937. godā stateitajim ūzulim, kuri tīpat augūt vēļ šudiņ. Kai gon itī kūki tī tykuši, kas i kod eisti tūs īstuodejs?

Kab atsaceitu iz itim vaicuojumim, pyrmuok vysa vajadzātu apsavērt Meža dīnu fenomenu. Meža dīnys aizasuoce paguojušuo godu symta divdesmitūs godu beiguos, eipaši plašys tuos beja Uļmanlaikūs. Piļsātuos i laukūs, pi školom, bazneicom, pīminis vītom i kopsātom reikuoja plašu kūku stateišonu, kurā pīsadaleja vītejī īdzeivuotuoji, školāni, armeja i vaļsts darbinīki. Bīži kūkus stateja par gūdu kaidam nu vaļsts vadeituojim i kara vodūnim, gazetuos radzams, ka ari poši vaļsts vadeituoji bīži īsasaisteja itymuos tolkuos.

Pīminis zeime pi ūzulim. Karteņa atputasbazes.lv

Kai tod Rēzekne tyka pi sovu ūzulu? 1936. goda 4. majā Rēzeknē tyka atkluotys Meža dīnys. Nu reita piļsātys vaļdis laukumā (kurs atsaroda apmāram tī, kur niu ūzuli) sasapuļcēja rēzeknīši i nūtyka svineiga atkluošona. Pleivojūt Latvejis karūgim, svineigā gaisūtnē runu saceja piļsātys golva Priedulāns, saceidams paļdis Vodūņam i uzsverūt Meža dīnu lelū nūzeimi. Piec svineigajom runom uzastuoja 9. Rēzeknis kuojinīku pulka orkestris i Rēzeknis aizsorgu pulka kuors, nūdzīdūt i nūspielejūt vairuokys svineigys dzīsmis i himnu. Piec svineiguos dalis īdzeivuotuoji, školāni, vaļsts darbinīki i karaveiri givuos pi kūku stateišonys. Kūpumā īstateja ap 4000 kūceņu, apstotūt vairuokys ūļneicys piļsātā. Svareiguokuo kūku stateišona nūtyka pi piļsātys vaļdis noma, kur tuo lobajā pusē piļsātys golva īstateja ūzulu par gūdu K. Uļmanam, bet ūtrā laukuma pusē Rēzeknis garnizona prīkšnīks Liepiņš īstateja ūzulu par gūdu kara ministram J. Bolūžam. Tymā storpā laukumā īstateja ari kūceņus par gūdu armejis vadeituojam K. Brekim, ministrim V. Gulbim, A. Bierzeņam i cytim vaļsts darbinīkim.

Viests “Jaunajā Vōrdā” 1936. godā  par Meža dīnom

Meža dīnys Rēzeknē izvārstai nūtyka ari cytūs turpmuokajūs godūs. 1937. godā leidzeigys svineibys nūtyka ar orkestra i kuora pīsadaleišonu. Tyka apsavārti īprīškejā godā vaļsts vadeituojam par gūdu īstateitī kūceni i īstateiti vēļ jauni. Ari 1938. goda Rēzeknis garnizons pi sova viersnīku kluba īstateja kūku par gūdu i K. Uļmanam, i ari generalam J. Bolūžam i generalam K. Berkim, turpynojūt jau īsuoktū Meža dīnu tradiceju.

Koč ari nav skaidreibys par myusu dīnu Rēzeknē asūšūs ūzulu stateišonys laiku, pat ka gadīnī kūki nav īprīkš apraksteitūs nūtykumu līcinīki i nav poša vaļsts vadeituoja stateiti, tī vystik simbolizej Meža dīnu tradiceju, tautys i vaļsts ryupis par sovu zemi, vidi, kurā dzeivojam.

Roksta autors: Toms Tālbergs