Idejai par cītūkšņa byuvi Daugovpilī ir sena viesture, pyrmuo piļs izcalta jau 13. godu symtā. 1582. godā, kod teik dybynuota Dinaburgys aba Daugovpiļs piļsāta, ari piļs teik puorcalta 19 kilometrus lejup pa upi, myusu dīnu cītūkšņa dīnvydaustrumu pusē. Itei piļs ir Daugovpiļs piļsātys suokums, piļs i vāluokuo cītūkšņa byuve nūdrūšynoj piļsātys atteisteibu i īdzeivuotuoju skaita pīaugumu.

Cītūksnis, kas myusu dīnuos radzams Daugovpilī, gon ir Napoleona laika ideju gola rezultats. Plešūtīs Napoleona imperejai, ari Krīvejā pastuovēja ībrukuma draudi, kas lyka dūmuot par aizsardzeibu. Projekts Daugovpiļs cītūksnim tyka izstruoduots jau 1778. godā, bet svareigs tys palyka tikai ar 1810. godu. Suokūtneji pastuovēja dūma ceļt cītūksni Drujā, pi myusu dīnu Boltkrīvejis rūbežys, kas beja nūzeimeigs transporta ceļu krustpunkts. Izvēle kryta par lobu Daugovpilei, partū ka ite jau atsaroda nalels cītūksnis, kas beja prīkšrūceiba draudūšuo kara apstuokļūs.

Cītūkšņa 1816. goda plans (Karteņa: dinaburgascietoksnis.lcb.lv)

Cītūkšņa ceļtnīceibu suoce 1810. godā, byuvejūt tū navys naleluo cītūkšņa vītā, bet gon tūreizejuos piļsātys i jezuitu klūstera vītā. Piļsietnīki par sovim eipašumim sajēme 50 061 zalta rubli, bet jezuīti — pat 300 000 rubļu. Lai izcaltu cītūksni, tyka puorvītuota vysa piļsāta. Bet jau nu poša suokuma cītūksnī izvītuotī i byuvēs īsaisteitī karaveiri varēja veiksmeigi izmontuot jezuitu atstuotuos klūstera ākys i piļsietnīku sātys, tymuos īreikojūt kazarmys. Kūpumā ceļšonys dorbūs īsasaisteja ap 10 000 cylvāku. Lai ari dorbi nūtyka pauotrynuotā tempā, leidz Napoleona ībrukumam cītūksni pabeigt naizadeve, aizsardzeibys byuve karam beja gotova tikai daleji.

1812. goda 13. julī jaunais i napabeigtais cītūksnis pīdzeivuoja guņskristeibys, maršala Udino armeja uzbruka prīkštylta nūcītynuojumim Daugovys kreisajā krostā, bet cītūkšņa aizstuovi itū uzbrukumu veiksmeigi atsyta, vāluok pat dūdūtīs pretuzbrukumā. Par speiti panuokumim, garnizonam pavēlēja cītūksni atstuot, i 28. julī apmāram 3700 karaveiru atsakuope, aiz sevis nūdadzynojūt vairuokys ākys i nūsleicynojūt lelgobolus. 1. augustā franču vīneibys bez ceinis īguoja pamastajā piļsātā-cītūksnī, nu kurys, kod kara gaita vērsēs pret jim, beja spīsti atsakuopt jau decembrī.

Piec kara, kod Daugovpiļs beja aplīcynuojuse sovu militarū nūzeimi, tyka atsuokti cītūkšņa ceļšonys dorbi, tymūs izmontuoja ari 2100 franču karagiustekņus. Dorbus apgryutynuoja regularī plyudi, 1829. godā iudiņa leimiņs Daugovā cēlēs pat par 8 metrim. Lai rysynuotu itū problemu, tyka veiduota kanalu i dambu sistema. 1831. godā beja pabeigta cītūkšņa centraluos dalis byuvnīceiba i 1833. goda 21. majā (piec vacuo stila kalendara) Nikolaja I kluotbyutnē cītūksnis tyka atvārts i īsvieteits. Tūmār ari piec atkluošonys ceļšonys dorbi naapsastuoja, pi tam tūs cīši stingri uzraudzeja cara administraceja. Taišni itymā laikā strauji auga Daugovpiļs piļsāta, gon cītūkšņa byuvis, gon jaunatkluotuos Pīterburgys–Varšavys šosejis deļ. Sovu artavu deve ari dzelzceļa izbyuve, piec dzelzceļa tylta uzceļšonys taišni blokus cītūksnim dasaguoja maineit ari nūcītynuojuma planus.

Cītūkšņa teritoreja 2009. godā (Karteņa: LaKuGys arhivs)

Par speiti tam, ka vysu laiku turpynuojuos cītūkšņa izbyuve, laiks dareja sovu, i 1870. godā tys tyka pasludynuots par ūtruos klasis cītūksni, partū ka aizsardzeibys linejis tyka puorbeideitys iz rītumim. 1878. godā beidzūt tyka pabeigta cītūkšņa nūcītynuojumu celtnīceiba, tam palīkūt par vīnu nu leluokajim i īspaideiguokajim Krīvejis rītumu daļā.
Cītūksnis beja sovam laikam cīši moderns i nūzeimeigs Daugovpiļs piļsātys dzeivē. Vysa cītūkšņa teritoreja beja nūbruģāta, ākuos beja iudiņa vods, nu 1892. goda – ari elektriskais apgaismuojums – vairumā Krīvejis piļsātu i cītūkšņu nikuo taida nabeja. 1881. godā cītūksnī izvītuoja vaļdeibys telegrafa staceju, kas ir pyrmuo Krīvejis imperejā. Cītūksnis veicynuoja ari piļsātys atteisteibu, garnizona apkolpuošona sekmēja ekonomiku, piļsātys īdzeivuotuoji dorbuojuos armejis ražuotnēs, vīnlaikus cītūksnī nūtyka teatru vīsizruodis, lekcejis i koncerti, kam beja lela nūzeime piļsātys kulturys dzeivē. Tūmār, atsateistūt bruņuojumam, cītūkšņu nūzeime militarajuos darbeibuos sasamazynuoja vēļ vairuok, i jau 1897. godā Daugovpiļs cītūksni puorsauce par cītūksni-nūlyktovu. Cītūkšņa lelgoboli iz vaļnim palyka tikai par dekoracejom.

Pyrmuo pasauļa kara laikā Daugovpiļs beja pīfrontis piļsāta, cītūksnis kliva par Dvinskys (t. i., Daugovpiļs) kara apgobola centru, tymā izvītuoja ari vīnu nu Krīvejis leluokajim kara hospitalim. Cītūksnī kara laikā eipaši izavērte pretkara boļševiku agitaceja, gondreiž četrus mienešus leidz vuocu armejis īīšonai 1918. godā piļsātu i cītūksni puorvaļdeja padūmu vara. Vāluok īguoja Sorkonuo armeja i nu 1920. goda – Latvejis armeja. Kūpumā pīcu kara godu laikā cītūksni puorvaļdeja pīci dažaidi garnizoni – cara, vuocu, boļševiku, pūļu i vysbeidzūt latvīšu. Storpkaru periodā cītūksnī atsaroda Zemgalis divizejis muojvīta, leidz 1940. godā tymā tyka izvītuota Sorkonuo armeja. Ūtruo pasauļa kara laikā cītūksni ījēme vuocu armeja, tymā izvītojūt koncentracejis nūmetni, kurā turēja krīvu karagiustekņus, bet prīkštylta nūcītynuojumūs izveiduoja ebreju geto. Kars Daugovpilei beja cīši pūstūšs i nasaudzēja ari cītūksni, atsakuopūt vuocu karaspāks izsprydzynuoja cītūkšņa dīvanomu, būjā guoja īvārojamys kulturys vierteibys.

Piec kara cītūksni puorjēme PSRS Aizsardzeibys ministreja i tymā izvītuoja aviacejis školu. Lai ari cītūksnis beja arhitekturys pīmineklis, padūmu varys godūs tyka nūjauktys daudzys viesturiskuos cītūkšņa ākys, tūs vītā ceļūt tipveida dzeivuojamuos ākys. Prīkštylta nūcītynuojumūs izveiduoja cītumu, kas tī atsarūn ari šudiņ.

Piec naatkareibys atjaunuošonys cītūksni puorjēme Daugovpiļs piļsāta, tuo teritorejā dzeivoj ap 5000 īdzeivuotuoju, teik reikuoti dažaidi kulturys pasuokumi, lai ari lānai, bet nūris restauracejis dorbi, durovys viers ari Marka Rotko muokslys centrs. Kod paguojuši 180 godi nu cītūkšņa īsvieteišonys, beidzūt teik nūvārtāta cītūkšņa nūzeimeiba Daugovpiļs piļsātai gon tuos viesturiskajā atteisteibā, gon kai pošreizejam piļsātys simbolam. Daugovpiļs bez cītūkšņa nabyutu tei piļsāta, kuru mes paziestam.

Roksta autors: Toms Tālbergs