Kotru dīnu mes varim redzēt, cik pasauļs myusim apleik ir šmuks. Piec zīmys boltuos kruosys myusim pasaver vyss kruosu spektrs i mes varim nūviertēt dobys daudzveideibu iz kotra sūļa. Latvejā ir daudz breineigu dobys objektu, daudz šmuku vītu. Latgolā – zylūs azaru zemē – sevišķa dobys naatkuortojameiba ir vāruojama dobys parkā „Daugovys lūki”.

Dobys parks izvītuots Daugovys īlejā pūsmā nu Kruoslovys rītumu rūbeža leidz Naujenei 120 km² plateibā. Tys dybynuots 1990. godā, kab saglobuotu unikalū i sovdabeigū Daugovys vydatecis senīlejis ainovu, tuos vierteigūs dobys kompleksus, augu i dzeivinīku sugu biologiskū daudzveideibu, kai ari kulturviesturiskūs pīminekļus. Rakstureiguokuo dobys eipatneiba ir 8 leli Daugovys leikumi (īgrauztī meandri), kuru garums sasnādz 4–6 km.

Daugovys lūki. Karteņa: LaKuGys arhivs

Daugovys lūki teik uzskateiti par senuokajim īlejis veiduojumim Latvejā. Dobys parks „Daugovys lūki” kai daļa nu aizsorguojamūs ainovu apvyda „Augšdaugava” 2004. godā atzeits par NATURA 2000 teritoreju, bet 2001. godā īkļauts UNESCO Pasaulis mantoujuma Latvejis nacionalajā sarokstā. Dobys parka strukturys ass ir Daugova, kas svīž gleznainus leikumus. Nu upis krostu atsakluoj plaši ainovu skoti.

Dobys parkā ir eipašs mikroklimats, kū veicynoj Daugovys i tuos pītaku īspaideigais dziļums, sapūsmūtais reljefs i lelī meandru lūki, kas aiztur rītumu viejus. Nu kūpejuos „Daugovys lūku” teritorejis 6138,9 ha aizjam meži, dominej prīžu meži. Īlejis zamuokajuos vītuos var atrast nalelys egļu i plotlapu audzis. Dabiskūs pļovu eipatsvors ir nalels. Pošlaik dobys parkā konstatātys 755 paparžaugu i sāklaugu sugys, kas ir 45% nu Latvejā sastūpamajom. 15 nu Latvejis cīši ratūs augu sugom aug tikai Daugovys īleja ci tīšā tuos tyvumā.

Elernys katuoļu bazneica. Karteņa: lv.wikipedia.org

Runojūt par dzeivinīkim, byutu juosavaira nu taidim apzeimuojumim kai lels, mozs, šmuks, nagleits ci vajadzeigs, navajadzeigs. Dobā sevkuram dzeivinīkam ir sova naatkuortuojama lūma. Daugovys lūkūs sastūpamys 50 nu Latvejā uzskaiteitajom 79 sauszemis glīmiežu sugom, vysboguotuok jūs var apsavērt Jezupovys dobys parkā, kur konstatātys 32 glīmiežu sugys. Dzīdūšī īmeitnīki – putyni – dobys parkā puorstuovāti cīsi plaši. Ar itū teritoreju saistomys 139 putynu sugys, kas ir 70% nu vysu Latvejā konstatātū putynu sugu. Nu kūpejuo sugu skaita 22 īkļautys Latvejis Sorkonajā gruomotā, malnais starks, pūra pīkūns, kajaks, možais zeireņš i c. Pādejūs godūs nu Boltkrīvejis lelā vairumā ir īceļuojuši bebri. Gar Daugovu var vāruot nūgrauztus kūkus, olys i cytys bebru pamastys pādys. Bet kūpumā ite ir konstatāts ap 39 pastuoveigi satūpamom sauszemis zeideituoju sugom. Rauda, plauds, leiņs, leidaka, strauta forele, veiži, parostais soms – tuos ir tikai dažys nu zyvu sugom, kū var sastapt Daugovā, kur kūpumā ir sastūpamys 22 dažaidu zyvu sugys.

Daugavas lūku augstuokais punkts atsarūn storp Prīdaini i Daugovpili, tys ir Lozdukolns, kura augstums ir 178,9 metri. Ite ir izcalts Daugovpiļs viersmežnīceibys mežu guņsgāku nūvāruošonys tūrņs, kas labi saradzams nu tuolīnis.

Kab lobuok aizsorguotu dobys parka naatkuortojamūs objektus, ir izveiduots dobys aizsardzeibys plans, kur dobys parks ir sadaleits treis zonuos. Pyrmom kuortom, ainovu i kulturviesturis aizsardzeibys zona, kas 0,3–5 km plotā jūslā nūrūbežoj teritoreju nu zīmelim iz dīnvydim vysā tuos garumā. Ūtrom kuortom, dobys līguma zona, kas ītver Daugovu i šauru upei pīgulūšu teritoreju. Trešom kuortom, styngra režima zona. Itymā teritorejā ītvartys deveņu Daugovys pītaku i strautu īlejis. Seviški īvāruojamys ir četrys teritorejis. Baltys upis Botaniskais līgums, kurā sastūpami divi Latvejis florys ratumi – krystlopu raudzene i naudeņu saulrūzeite. Upis palīnē aug divi aizsorguojami orhideju dzymtys augi – Baļtejis i stuovlopu dzagiuzpieksteite. Lozdukolna (Rītiņas) upeitis kompleksais līgums, kur volda pyrmatneja doba, upeitei ir straujš teciejums. Gultnē ir daudz laukakmiņu i sakrytušu kūku, kas veidoj kruocis i nalelus iudiņa krytumus. Sastūpamys ratys i aizsorguojamys augu sugys – vyllainuo gundega, lūžņu cakuleņš i c. Poguļankys i Muolkalnis (Mālkalnes) dobys rezervats, kur 90% nu obu upju īlejom aizejam meži, dominej egļu, bārzu i boltelkšņu meži. Ite sastūpams kruošņais augstais gaiļpīss, spūžais suņu būrkšs. Taipoš ir izveiduots Sproģu, Adamovys geologiskais līgums i Jezupovys kompleksais līgums.

Kai ir sacejs latvīšu akademiks Jānis Stradiņš: „Tauta godu symtim ir globuojuse sovu senejū kulturu, turiejuse gūdā sovus svātumus, i šūs svātumu vydā vysod kai vīns nu pošim nūzeimeiguokajim ir bejuse Daugova.” I tai ari ir pošlaik, sevī globojūt naatkuortojomus apskatis objektus. Breineigi skaistuos bazneicys – Jezupovys–Naujenis, Borovkys, Elernys katuoļu bazneica i c., vairuoki dižkūki – Sandarišķu dižveiksna, Seikelis dižūzuls i vēl 7 dīžkūki. Breineigys vacuos muižys ākys, kai Jezupovys i Lelbornis muižys, Faļtopu pusmuiža, kurys nuokūtnē varātu byut turistu atpyutys sātom, veicūt napīcīšamūs lobīkuortuošonys dorbus. Dobys parkā var redzēt strauteņus (Putānu strauts), piļskolnus (Lasiņi jeb Lasenbergys piļskolns), vysaida augstuma kraujis (Slutišķu krauja), izveidoutys atseviškys dobys takys (Markovys izzinis taka), vysaidi sovdabeigi kūki, kuri paruoda dobys izdūmu – apse ar daudzstumbru atvasem, vieja i laika pīvarāta ūzula atlīkys i vēļ daudz i naatkuortojomu dobys i cylvāku veiduotu jaukumu, kuus var nūviertēt viņ tod, kod esi pats tū redziejs.

Roksta autore: Laura Keiša